”Kas ar mani notiek?”

”Likās, ka es kādu dienu būtu pamodies un viss būtu mainījies. Es biju cits cilvēks citā ķermenī.” (Sems.)

KAS ir pusaudža vecums? Tas ir periods starp bērnību un jaunību, laiks, kad pusaudzis piedzīvo milzīgas pārmaiņas: fiziskas, emocionālas un pat sociālas. No vienas puses, šis laiks sagādā lielu prieku, jo tas nozīmē, ka bērns drīz kļūs pieaudzis. No otras puses, šajā dzīves periodā parādās jaunas izjūtas, un dažas no tām ir mulsinošas un pat biedējošas.

Taču pusaudža vecums nav nekas briesmīgs. Kaut arī tas ir saistīts ar dažādiem pārdzīvojumiem, tas ir ceļš uz pieauguša cilvēka dzīvi. Vispirms apskatīsim, kādas ir dažas no pārmaiņām, kas notiek pusaudža vecumā.

Pubertātes iestāšanās

Pusaudža vecumā organismā sākas lielas pārmaiņas, kas to sagatavo pēcnācēju radīšanai. Šis attīstības posms, ko sauc par pubertāti, ilgst vairākus gadus, un, kā tālāk būs paskaidrots, ir saistīts ne tikai ar dzimumorgānu attīstību vien.

Meitenēm pubertāte parasti iestājas 10 līdz 12 gadu vecumā, bet zēniem lielākoties 12 līdz 14 gadu vecumā. Taču tie ir tikai vidējie rādītāji. Kā rakstīts grāmatā The New Teenage Body Book, kurā stāstīts par pārmaiņām, kas notiek organismā pusaudža gados, ”katram cilvēkam ir savs iekšējais ”bioloģiskais pulkstenis”, kas nosaka, kad sākas pubertāte”. Turpat bija  piebilsts: ”Vecuma robežas, kādā var iestāties pubertāte, ir diezgan plašas.” Tātad nav pamata uztraukties, ja kādam pubertāte iestājas agrāk vai vēlāk nekā viņa vienaudžiem.

Pubertāte ietekmē pusaudža izskatu, viņa izjūtas un viņa uzskatus par apkārtējo pasauli. Tālāk ir minēti daži šī dzīves posma aspekti, kas var sagādāt gan prieku, gan raizes.

”Kas notiek ar manu ķermeni?”

Pubertāte sākas ar hormonu daudzuma palielināšanos: meitenēm īpaši palielinās estrogēna daudzums, bet zēniem — testosterona. Tieši hormonālās pārmaiņas ir viens no iemesliem, kāpēc ar bērnu notiek šķietami brīnumainas fiziskas pārvērtības. Viņš sāk augt tik strauji, kā ir audzis tikai zīdaiņa vecumā.

Šajā vecumā sāk nobriest dzimumorgāni, bet tā ir tikai viena fiziskās attīstības pazīme. Pusaudzis strauji stiepjas garumā — mazi bērni parasti paaugas par 5 centimetriem gadā, bet pubertātes vecumā augšana var notikt pat divreiz ātrāk.

Šajā laikā pusaudzim var likties, ka viņš ir neglīts un lempīgs, taču šādas izjūtas ir dabiskas. Jāpatur prātā, ka visas ķermeņa daļas neaug vienlīdz ātri, tāpēc pusaudža kustības mēdz būt neveiklas. Bet ir jābūt pacietīgam — tas nav uz visu mūžu. Pusaudža vecuma lempīgums pāries.

Meitenēm pubertātes laikā sākas menstruācijas. Menstruācija ir periodiska, regulāra dzemdes asiņošana, kuras laikā kopā ar asinīm no dzemdes izdalās gļotas un noārdījušies audi. * Šo procesu parasti pavada asas sāpes un krasa hormonu daudzuma samazināšanās. Tā kā meitenēm pasliktinās gan fiziskā, gan emocionālā pašsajūta, menstruāciju sākšanās viņām var izraisīt lielu uztraukumu. ”Pēkšņi man bija jāiemācās sadzīvot ar kaut ko pilnīgi jaunu,” atceras Terēza, kurai tagad ir 17 gadu, ”es biju nervoza, un mani mocīja fiziskas sāpes. Un tā katru mēnesi!”

Meitenēm nav jābīstas no tā, ka viņām ir sākušās menstruācijas. To parādīšanās liecina, ka viņu fiziskā attīstība noris normāli, un ar laiku meitenes iemācās kaut kādā mērā tikt galā ar nepatīkamajām sajūtām. Piemēram, daudzām meitenēm asās sāpes mazina regulāra vingrošana. Taču ne visām tas palīdz — citām menstruācijas laikā varbūt ir jāizvairās no lielas fiziskās aktivitātes. Galvenais ir ieklausīties savā organismā un atbilstoši rīkoties.

Pusaudža vecumā gan zēni, gan meitenes sāk pievērst sevišķu uzmanību savai ārienei. ”Tieši šajā vecumā mani sāka uztraukt, ko par manu ārējo izskatu domā citi,” atzīst Terēza. Viņa turpina: ”Es joprojām lielākoties neesmu apmierināta ar savu izskatu. Mati man neklausa, drēbes neizskatās, un īstenībā es pat nevaru atrast tādas, kas man patiktu!”

Ķermenis var sagādāt raizes pusaudzim arī citā ziņā. Šajā vecumā pastiprināti sāk  strādāt sviedru dziedzeri, un pusaudzis svīst vairāk nekā agrāk. Lai neveidotos nepatīkams ķermeņa aromāts, ir regulāri jāiet vannā vai dušā, kā arī bieži jāmazgā drēbes. Var palīdzēt arī dezodoranta vai pretsviedru līdzekļa lietošana.

Pubertātes laikā sāk pastiprināti darboties ādā esošie tauku dziedzeri, un tāpēc pusaudžiem bieži attīstās pinnes. ”Vienmēr tieši tad, kad es gribēju izskatīties perfekti, man uzradās kāda pūtīte,” stāstīja Ena, piebilzdama: ”Varbūt tās ir tikai manas iedomas, taču man šķiet, ka pūtītēm ir kāda sestā maņa, ar kuru tās nojauš, kad tās galīgi nav vēlamas, un tad tās uzmetas.” Arī Terēzai pinnes ir sagādājušas raizes: ”Man liekas, ka es izskatos briesmīgi, un es jūtos sasaistīta, jo man šķiet, ka visi, kas uz mani paskatās, redz tikai manas pumpas.”

Ādas problēmas mēdz būt arī zēniem. Pēc dažu speciālistu teiktā, zēniem pinnes veidojas pat biežāk nekā meitenēm. Gan puišiem, gan meitenēm ādas stāvoklis var uzlaboties, ja viņi regulāri mazgā taukainos ādas rajonus — seju, kaklu, plecus, muguru un krūtis. Turklāt ādu no pārmērīgas sataukošanās pasargā arī bieža matu mazgāšana. Pārdošanā ir arī dažādi līdzekļi problemātiskas ādas kopšanai. ”Vecāki man palīdzēja izvēlēties piemērotus līdzekļus ādas tīrīšanai un problemātisko vietu kopšanai,” stāsta Terēza. ”Viņi man iemācīja ierobežot uzturā treknus ēdienus un neveselīgus našķus. Ja es tā daru un vēl dzeru daudz ūdens, tad man pumpas gandrīz izzūd.”

Vēl viena liela pārmaiņa, kas īpaši iespaido zēnus, ir saistīta ar balsi. Pubertātes laikā balss saites parasti kļūst garākas un biezākas un balss pakāpeniski pazeminās. Piemēram, pusaudzis, vārdā Bils, stāstīja, ka viņš balss pazemināšanos pat nepamanīja. ”Es nemaz neievēroju, ka mana balss ir mainījusies,” viņš teica, ”pamanīju tikai to, ka cilvēki vairs mani nejauca ar mammu vai māsu, kad es atbildēju pa telefonu.”

Dažreiz šajā laikā balss aizlūzt un pēkšņi no zemas kļūst augsta. ”Tas man lika justies ļoti neērti,” atceroties pusaudža gadus, stāstīja Tairons. ”Ik reizi, kad es uztraucos vai sapriecājos, balss aizlūza. Es mēģināju nekad nesatraukties, bet, protams, tas neizdevās. Bet pēc gada vai diviem tas pārgāja.” Ir skaidrs, ka nav iemesla pārlieku raizēties par balss lūzumu — jau drīz vien tā būs kļuvusi zemāka un ieguvusi jaunu tembru.

”Kāpēc es tā jūtos?”

Nav nekas neparasts, ka pusaudžiem ir daudz dažādu sāpīgu pārdzīvojumu. Piemēram, varbūt pusaudzis jūt, ka viņš atsvešinās no saviem labākajiem bērnības draugiem, un iemesls nebūt nav kāds liels strīds, bet gan tas, ka izrādās — ar agrākajiem draugiem vairs ir maz kā kopīga. Pat vecāki, pie kuriem viņš agrāk ir meklējis mierinājumu un drošību, tagad var šķist vecmodīgi un neiejūtīgi.

Tas viss pusaudzim var likt justies vientuļam. ”Daži pētnieki uzskata, ka pusaudži izjūt vientulību daudz biežāk un spēcīgāk nekā bērni vai pieaugušie,” bija teikts kādā enciklopēdijā. Pusaudži mēdz raizēties, ka citi  viņus var uzskatīt par dīvainiem, un tāpēc viņi mēdz slēpt savas domas un izjūtas. Daži noslēdzas sevī, jo dziļi sirdī ir pārliecināti, ka tāpat neviens negribēs ar viņiem draudzēties.

Lielākā daļa pusaudžu laiku pa laikam jūtas vientuļi, un to pašu var teikt par daudziem pieaugušajiem. Galvenais, ir jāpatur prātā, ka šādas izjūtas ar laiku var pāriet. * Pusaudžiem ir arī jāatceras, ka viņi paši mainās — pārveidojas viņu dzīves uztvere un uzskati par citiem cilvēkiem, un pat viedoklis par sevi. Reizēm pusaudzim var šķist, ka no spoguļa viņam pretī raugās pilnīgi svešs cilvēks. Septiņpadsmitgadīgais Stīvs atzina: ”Ir grūti teikt, ka tu sevi pazīsti, ja tu pats tik strauji mainies.”

Viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties ar vientulības izjūtu, ir pašam sākt interesēties par citiem. Tas nozīmē iepazīt tuvāk arī tādus cilvēkus, kas nav pusaudži. Varbūt ir iespējams apciemot dažus vecāka gadagājuma cilvēkus un palīdzēt viņiem mājas darbos, īpaši, ja šiem cilvēkiem palīdzība ir ļoti vajadzīga. Bībelē visi, kā veci, tā jauni, ir skubināti ”atdarīt sirdis” un iemīlēt citus. (2. Korintiešiem 6:11—13.) Tas var sagādāt brīnišķīgas iespējas.

Tikko pieminētajos Bībeles pantos bija minēts tikai viens princips, kas ir palīdzējis kristīgiem jauniešiem sekmīgi tikt galā ar lielajām pārmaiņām, kuras viņi piedzīvo pusaudža gados. Nākamajā rakstā ir sīkāk aplūkots, kā vēl Bībele var palīdzēt pusaudžiem.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Vecāki nav nekļūdīgi

”Bērnībā man likās, ka vecāki ir nekļūdīgi. Kad kļuvu pusaudze, vecāki man vairs nelikās tik gudri kā agrāk, tas ir, es sapratu, ka viņi nav nekļūdīgi, un tas man sagādāja vilšanos. Diemžēl es sāku apšaubīt viņu spriedumus un lēmumus. Tikai ar laiku, kad es jau biju guvusi dažu labu rūgtu mācību, es atkal sāku viņus cienīt. Tas nenozīmē, ka es tagad uzskatu vecākus par ideāliem, taču es saprotu, ka viņiem bieži vien ir taisnība. Un, pat ja viņiem nav taisnība, viņi joprojām ir mani vecāki. Tagad mūsu attiecības vairāk līdzinās draugu attiecībām, un man liekas, ka tieši tā parasti notiek ar vecākiem un bērniem.” (Terēza, 17 gadi.)

[Attēls 7. lpp.]

Daudzi jaunieši ir izveidojuši ciešu draudzību ar gados vecākiem cilvēkiem