Kas notiek pasaulē

Atradumi kūstošajos ledājos

Kā stāstīts vācu žurnālā Der Spiegel, atkāpjoties ledājiem, atsedzas daudz senatnes liecību, kas ļoti interesē vēsturniekus. 1999. gadā Kanādas Klinšu kalnos kādā ledājā tika uziets pirms 550 gadiem miris indiāņu vīrietis. Taču visvairāk atradumu sagādā Alpu ledāji. Piemēram, tur nesen tika atrastas kāda 1949. gadā pazuduša vīrieša mirstīgās atliekas. Savulaik tika uzskatīts, ka viņš aizbēdzis, pametot neapskaužamā situācijā savu mīļāko un ārlaulības bērnu, bet tagad noskaidrojās, ka īstenībā vīrietis iekritis plaisā un gājis bojā. Viņa somā tika atrasti saderināšanās gredzeni. Haralds Stādlers, kas pasniedz ledāju arheoloģiju Insbrukas universitātē (Austrija), izteicās, ka vēsturnieka kvēlākais sapnis ir atrast kādus priekšmetus, kas palikuši Alpos no tās reizes, kad kalnus šķērsoja slavenais kartāgiešu karavadonis Hannibals ar saviem karavīriem un 37 ziloņiem. ”Ziloņa kauls būtu sensacionāls atradums,” teica arheologs.

 Pusaudži un azartspēles

Toronto laikraksts National Post informē, ka, pēc Makgila universitātes (Kanāda) Starptautiskā jauniešu azartspēļu atkarības centra atzinuma, ”vairāk nekā puse Kanādas pusaudžu vecumā no 12 līdz 17 gadiem laiku pa laikam spēlē azartspēles, lai izklaidētos, 10 līdz 15 procentiem draud izveidoties nopietna atkarība no azartspēlēm un 4 līdz 6 procenti jau ir kļuvuši no tām atkarīgi”. Ar šo vilinājumu bieži vien nākas saskarties jau agrā bērnībā, kad bērniem tiek dāvinātas loterijas biļetes vai arī viņi sāk spēlēt azartspēles internetā. Kā saka zinātnieki, patlaban Kanādas jauniešu vidū aizraušanās ar azartspēlēm ir izplatījusies plašāk nekā smēķēšana un narkomānija. Pedagogi cer, ka azartspēļu apkarošanas programmas Kanādas vidusskolās palīdzēs cīnīties ar šo problēmu.

Karstuma vilnis Francijā

2003. gada augusta pirmajās 12 dienās karstums Francijā pārspēja visus līdzšinējos rekordus. Kopš 1873. gada, kad Francijā vispār sāka reģistrēt gaisa temperatūru, Parīzē nekad vēl nebija pieredzēta tik karsta vasara. Dabas žurnālā Terre sauvage bija rakstīts: ”[Francijas meteoroloģiskais dienests] apgalvo, ka tas ir bijis intensīvākais un ilgākais karstuma vilnis, kāds jebkad piemeklējis šo pilsētu.” Divos mēnešos kāds Pireneju šļūdonis pie Francijas dienvidu robežas atkāpies gandrīz par 50 metriem. ”150 gadu laikā Pireneju šļūdoņu kopējais virsmas laukums, kas agrāk bija 25—30 kvadrātkilometri, ir sarucis līdz 5 kvadrātkilometriem,” teica glaciologs Pjērs Renē. Speciālisti joprojām nav vienisprātis par to, vai šī parādība liecina par globālo sasilšanu. Tomēr daļa meteorologu uzskata, ka turpmākajos gados tamlīdzīgi karstuma viļņi kļūs aizvien biežāki. Tā ir satraucoša tendence, ja ņem vērā faktu, ka pērnās vasaras svelme, pēc aptuveniem aprēķiniem, Francijā prasīja gandrīz 15 tūkstošus dzīvību.

Vīriešu depresija

”Ja runa ir par depresiju, diemžēl vēl aizvien nav izzudis mīts, ka tā galvenokārt ir ”sieviešu slimība”, no kuras ”īsti vīrieši” ir ģenētiski pasargāti,” teikts Johannesburgas laikrakstā The Star. ”Speciālisti norāda, ka vīriešiem depresija bieži vien paliek nekonstatēta, jo vīrieši retāk nekā sievietes apmeklē ārstu un tāpēc viņiem ir mazāk iespēju izstāstīt savas problēmas”, turklāt vīriešiem ir grūtāk runāt par savām negatīvajām emocijām. Šo iemeslu dēļ ārsti daudz labāk pazīst tās depresijas pazīmes, kas raksturīgas sievietēm. Medicīnas žurnālā JAMA paskaidrots: ”Pastāv diezgan liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu depresijas izpausmēm.” Vīriešiem depresijas gadījumā raksturīgas dusmas, nogurums, viegla aizkaitināmība, agresivitāte, darbaspēju samazināšanās un tieksme norobežoties no draugiem un tuviniekiem. Žurnāla Reader’s Digest Dienvidāfrikas izdevumā piebilsts: ”Ne vienmēr depresiju pavada skumju sajūta, īpaši, ja no depresijas cieš vīrietis.”

Katoļu priesteri un Bībeles zināšanas

”Cik labi priesteri pārzina Bībeli?” Šādu jautājumu uzdeva priesteris un Turīnas diecēzes katehētikas biroja direktors Andrea Fontāna. Itālijas katoļu laikrakstā Avvenire A. Fontāna rakstīja, ka šis jautājums viņam radies, kad kāds lajs pienācis pie viņa un vaicājis, vai diecēzē notiek Bībeles stundas. Šī vīrieša draudzē, pēc viņa vārdiem, Svētie Raksti vispār netiekot pieminēti. A. Fontāna atzina: ”Pēc semināra beigšanas daudzi priesteri diemžēl pārtrauc studēt Bībeli.. Svētdienas svētrunas daudziem ticīgajiem ir vienīgais brīdis, kad viņiem ir iespēja dzirdēt kaut ko par Bībeles tekstu un pietuvoties tam.” Minētais vīrietis bija sacījis, ka viņš pats ejot pie Jehovas lieciniekiem, lai vairāk uzzinātu par Bībeli.

Aptaukošanās izraisa negaidītas problēmas

Amerikas Savienotajās Valstīs aptaukošanās problēma kļūst aizvien asāka. Pēc ASV Slimību kontroles un profilakses centra aprēķiniem, Amerikas pieaugušo iedzīvotāju vidū aptaukojušos cilvēku īpatsvars, kas 1991. gadā bija 12,5 procenti, 2003. gadā jau bija pieaudzis līdz 20 procentiem. Šis pieaugums ir iespaidojis daudzas nozares. ”[2003. gada] maijā aviosabiedrības tika brīdinātas, ka pasažieri ir kļuvuši smagāki, tāpēc aprēķinos jālabo vidējais pasažiera svars, un tagad arī apbedīšanas biznesam ir jāpārkārtojas, lai pielāgotos tam apstāklim, ka amerikāņi kļūst aizvien lielāki,” sacīts The New York Times. Standarta zārks ir 61 centimetru plats, bet tagad tiek piedāvāti arī 124 centimetrus plati, īpaši nostiprināti zārki. Ir nācies palielināt arī kapeņu, kapu un katafalku un pat kapu rakšanai izmantojamo traktoru kausu izmērus. ”Cilvēki ir lielāki, kamēr viņi ir dzīvi, un viņi ir lielāki arī tad, kad ir miruši, un biznesa nozarēm tas ir jāņem vērā,” paziņoja kādas korpulentu cilvēku tiesību aizstāvības organizācijas izpilddirektors Alens Stedhems.

”Nāves jūra mirst”

”Nāves jūra mirst, un to var glābt vienīgi ar kāda vērienīga inženiertehniska projekta palīdzību,” teikts Associated Press ziņojumā. Nāves jūra ieguvusi šādu nosaukumu tāpēc, ka lielā sāļuma dēļ tajā nedzīvo ne zivis, ne citi jūras dzīvnieki, un tā ir pasaules zemākā ūdenskrātuve, kas atrodas 400 metru zem jūras līmeņa. ”Tūkstošiem gadu līdzsvaru [starp strauji iztvaikojošo un pieplūstošo ūdeni] nodrošināja vienīgais Nāves jūras ūdens avots — Jordānas upe,” stāstīts ziņojumā. ”Taču pēdējos gadu desmitos gan Izraēla, gan Jordānija ir sākušas pastiprināti izmantot Jordānas ūdens resursus, lai apūdeņotu plašas lauksaimniecības zemes joslas gar šo šauro upi, kas šķir abas minētās valstis, un tāpēc Nāves jūrā ieplūst mazāk ūdens.” Saskaņā ar kāda Izraēlas zinātnieku pētījuma rezultātiem, ja nekas netiks darīts, ūdens līmenis Nāves jūrā turpinās kristies ar ātrumu līdz pat metram gadā un apkārtējām zemēm un to augu un dzīvnieku valstij tiks nodarīts milzīgs posts. Turklāt šis apgabals jau piecus gadus cieš no sausuma, kas vēl vairāk pasliktina situāciju.