Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Lavandas valdzinājums

Lavandas valdzinājums

Lavandas valdzinājums

No Atmostieties! korespondenta Austrālijā

ANGLIJAS karaliene Elizabete I vēlējās, lai šī garšviela vienmēr būtu uz karaliskā galda. Francijas karalim Šarlam VI patika sēdēt uz spilveniem, kas bija pildīti ar šo augu. Anglijas karaliene Viktorija to pievienoja ūdenim, kurā mazgājās. Kas tik ļoti piesaistīja šos augstdzimušos ļaudis? Tā bija smaržīgā lavanda. Ikviens, kas ir stāvējis violeta lavandas lauka vidū, sapratīs, kāpēc šis aromātiskais augs tik daudzus ir apbūris.

Lavandu ģintī ietilpst vairāk nekā 30 sugas. Šis izturīgais puskrūms teicami aug visdažādākajos apstākļos — gan vēsajā Francijas Alpu klimatā, gan Tuvo Austrumu svelmē. Šī auga botāniskais nosaukums Lavandula cēlies no latīņu valodas vārda lavare, kas nozīmē ”mazgāties”, un par to jāpateicas senajiem romiešiem, kas mēdza pievienot smaržīgo lavandas eļļu ūdenim, kurā viņi mazgājās.

Sens ārstniecības līdzeklis

Medicīniskiem mērķiem lavanda tiek izmantota jau gandrīz divus gadu tūkstošus. Viduslaikos, kad plosījās mēris, cilvēki lietoja tā dēvēto četru zagļu etiķi, kura galvenā sastāvdaļa bija lavanda. Šī maisījuma nosaukums acīmredzot cēlies no tā, ka ar to mazgājās zagļi, kas pārmeklēja mēra upuru mantas. Par spīti savai bīstamajai nodarbei, laupītāji, šķiet, reti saslima ar šo slimību.

16. gadsimtā ārstniecības augu pazinēji apgalvoja, ka lavanda ir efektīva ne tikai pret saaukstēšanos un galvassāpēm, bet arī pret locekļu paralīzi un neirozēm. Turklāt viņi ticēja, ka, valkājot no lavandas pagatavotu cepuri, var pieņemties gudrībā. Vēl Pirmā pasaules kara laikā dažu valstu valdības lūdza saviem pilsoņiem savākt un nodot lavandu, lai no tās iegūto eļļu varētu izmantot kareivju brūču apstrādei.

Tradicionālie izmantojumi

Ir atzīts, ka eļļai, kas iegūta no lavandas, īpaši šaurlapu lavandas, piemīt antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība. Daži zinātnieki ir izteikuši domu, ka lavandas eļļu varētu izmantot, lai ārstētu bakteriālas infekcijas, pret kurām antibiotikas ir kļuvušas neefektīvas. ”Lavandas eļļa ir izrādījusies noderīga arī dzemdniecībā,” teikts kādā zinātniskā rakstā. ”Kādā plašā klīniskā pētījumā tika konstatēts, ka sievietes, kas [mazgājoties] izmantoja lavandas eļļu, trešajā līdz piektajā dienā pēc dzemdībām jutās labāk [nekā sievietes, kas neizmantoja lavandas eļļu].. Lavandas eļļu pašlaik lieto arī daudzās dzemdību zālēs tās nomierinošās ietekmes dēļ.”

Bet ko var teikt par karalienes Elizabetes vēlmi pievienot lavandu ēdienam? Vai tā tiešām ir ēdama? ”Tjūdoru un Elizabetes laika angļu virtuvē lavanda bija iecienīta garšviela. To pasniedza kā piedevu pie medījumiem, cepešiem, augļu salātiem, ar to apsmidzināja saldos ēdienus vai arī to iecukuroja,” raksta Džūdita Maklauda grāmatā Lavender, Sweet Lavender. Mūsdienās dažu sugu lavandas pievieno cepumiem, kūkām un saldējumam. Taču ne visu sugu lavandas ir tīkamas, it īpaši, ja raugās no kaitēkļu viedokļa. ”Lavandas eļļu vai smalki saberztas lapas un ziedus var izmantot kā pesticīdu gan komerciāliem mērķiem.., gan arī mājas apstākļos, jo lavanda atbaida ērces, graudu smecerniekus, laputis un drēbju kodes,” teikts kādā pētījumā.

Pieprasījums palielinās

Pēdējos gadu desmitos lavanda piedzīvo jaunu popularitātes vilni. Pašlaik to kultivē Austrālijā, Eiropā, Japānā, Jaunzēlandē un Ziemeļamerikā. ”Lavanda līdzinās vīnam,” saka jauns dārzkopis, vārdā Bairons, kas aprūpē 10 hektārus lielus lavandas stādījumus Austrālijā, Viktorijas štata dienvidaustrumos. ”Eļļa, kas iegūta no vienas un tās pašas lavandas sugas, var atšķirties atkarībā no reģiona, kādā lavanda augusi, jo eļļas kvalitāti ietekmē gan augsne, gan klimats. Galaprodukta kvalitāti var iespaidot pat novākšanas laiks un metode.”

Pretstatā vīnam, ko ražo no izspiestas sulas, lavandas eļļa tiek iegūta pārtvaices procesā. Bairons paskaidro: ”Lai iegūtu vienu litru eļļas, ir nepieciešami apmēram 250 kilogrami lavandas. Svaigi griezti ziedi, stublāji un lapas tiek sapresēti lielā tērauda tvertnē. Pēc tam tvertnē no apakšas tiek iesūknēts tvaiks, un, kad tvaiks ceļas augšup starp sapresētajām augu daļām, izdalās eļļa. Tvaiks un eļļa cauri kondensatoram nonāk traukā, kur eļļa atdalās no ūdens un paceļas virspusē. Eļļa tiek nosmelta un iepildīta ar keramiku izoderētos traukos, kur tā dažus mēnešus nogatavinās.”

Bairona saimniecībā iegūtā lavandas eļļa tiek izmantota ziepju, krēmu un sveču ražošanā. Ziedi tiek pārdoti svaigi vai kaltēti, jo lavandas ziediņi ir iecienīta sastāvdaļa smaržīgajos sauso augu maisījumos. Katru gadu saimniecībā ierodas tūkstošiem tūristu, kas nogaršo no lavandas gatavotos saldumus, pamielo acis pie lavandas laukiem un izbauda to smaržu. Pateicīgajiem apmeklētājiem Bairons bieži atgādina: ”Mēs neradām eļļu, mēs to tikai iegūstam. Šo augu mums par iepriecinājumu ir dāvājis tās Radītājs.”

[Papildmateriāls 11. lpp.]

Tiek iegūta trīs veidu lavandas eļļa

Šaurlapu lavandas eļļa. Tiek iegūta no ”Lavandula angustifolia” sugas. Atšķirībā no tālāk minētajām eļļām tās sastāvā ir pavisam nedaudz kampara vai arī nav vispār. Katru gadu tiek saražotas apmēram 200 tonnas.

Platlapu lavandas eļļa. Tiek iegūta no ”Lavandula latifolia” sugas. Gadā iegūst līdz pat 200 tonnām.

Lavandīnas eļļa. Šo eļļu iegūst no abu iepriekšminēto sugu hibrīda. Katru gadu tiek pārdotas vairāk nekā tūkstoš tonnas.

[Attēls 10. lpp.]

Daudzās saimniecībās lavanda joprojām tiek ievākta tradicionālajā veidā

[Attēls 10. lpp.]

Lavandas eļļu iegūst lielos pārtvaices aparātos

[Attēls 10. lpp.]

Pirms lavandas eļļu sāk izmantot dažādu produktu ražošanā, to nogatavina ar keramiku izoderētos tērauda traukos