Unikāls tilts, kas ir mainījis salas dzīvi

No Atmostieties! korespondenta Kanādā

SENTLORENSA līcī pie Ziemeļamerikas kontinenta austrumu krasta atrodas zaļojoša sala, kas pēc apveida atgādina sirpi. Tā ir Prinča Edvarda sala — mazākā no Kanādas provincēm. 16. gadsimta franču jūrasbraucējs Žaks Kartjē to nosauca par ”jaukāko zemi, kādu vien acs var skatīt”. Prinča Edvarda salā, ko vietējie sirsnīgi dēvē vienkārši par Salu, dzīvo vairāk nekā 130 tūkstoši cilvēku, un tā ir slavena ar savām tīrajām pludmalēm, lieliskajām kartupeļu ražām, kas izaudzētas auglīgajā, sarkanīgajā augsnē, un bagātajiem omāru lomiem piekrastes ūdeņos. Vairāk nekā gadsimtu pēc tam, kad 1873. gadā sala pievienojās Kanādas domīnijai, tika uzcelts unikālais Konfederācijas tilts, kas savieno salu ar kontinenta krastu. Kā tilts ir iespaidojis salu un tās iedzīvotājus?

No krasta Prinča Edvarda salu atdala samērā šaura ūdens josla — Nortamberlendas jūras šaurums, kas seklākajā un šaurākajā vietā ir tikai aptuveni 13 kilometru plats. Taču šis 300 kilometru garais šaurums salinieku apziņā skaidri nošķir viņu mājvietu no pārējās pasaules, un uz salas ir izveidojusies īpaša kultūra, kurai raksturīga liela cieņa pret savu vēsturi un zemkopības tradīcijām un lepnums par savas salas mieru un krāšņo dabu.

Taču 1996. gada novembrī, kad tika pabeigts pēdējais Konfederācijas tilta posms, šai nošķirtībai pienāca gals. Oficiāli tilts tika atklāts 1997. gada 31. maijā. Kopš tā laika sala ir ērti pieejama visos gadalaikos un  gan paši salinieki, gan salas viesi ar automašīnu var šķērsot šaurumu aptuveni 12 minūtēs.

Bet kas vilina cilvēkus uz šo nomaļo vietu? Daudzos interesi par Prinča Edvarda salu ir modinājusi kāda grāmata — Lūsijas Modas Montgomerijas (1874.—1942. g.) slavenais romāns Anna no ”Zaļajiem jumtiem”. Rakstnieces bērnības māju Kavendišas pilsētiņā katru vasaru apmeklē vairāk nekā 200 tūkstoši tūristu.

Ar ko šis tilts ir unikāls?

Pasaulē ir daudz iespaidīgu tiltu, ko pelnīti var dēvēt par mūsdienu arhitektūras brīnumiem. Ar ko ir unikāls tieši šis tilts? Tas nekādā ziņā nav garākais tilts pasaulē, taču, cik zināms, tas ir garākais tilts pāri ūdeņiem, kas ziemā aizsalst.

Piecos ziemas mēnešos Nortamberlendas šaurums vienmēr pārklājas ar ledu, tāpēc tilts ir būvēts tā, lai tas spētu izturēt šādus skarbus laika apstākļus. Kontinenta pusē tilts sākas Ņūbransvikā, Jurimeinas salā. No turienes tas sniedzas pāri šaurumam uz Prinča Edvarda salas dienvidrietumu krasta smilšakmens krauju netālu no Bordenas ciema. Vai jūs vēlētos piedzīvot braucienu pa šo 11 metrus plato divu joslu autostrādi? Tiltu aizliegts šķērsot kājām un ar velosipēdu, tāpēc pa to kursē autobuss, kas pārvadā kājāmgājējus un velosipēdistus. Tilta posms, pa kura apakšu brauc kuģi, paceļas aptuveni 60 metru augstumā virs ūdens — tik augstu kā 20 stāvu māja. Augstums ir tik galvu reibinošs tāpēc, ka šaurumā kursē lielie okeāna kuģi.

Vides aizsardzības pasākumi

Kad tiek īstenoti tik vērienīgi projekti kā šī tilta būve, parasti tiek apdrošināti daudzi un dažādi riski, kā arī rūpīgi izvērtēta paredzamā ietekme uz vidi, lai vietējai ekosistēmai tiktu nodarīts pēc iespējas mazāks kaitējums. Lielas bažas izraisīja jautājums, kā tilts pavasaros ietekmēs ledus iešanu Nortamberlendas šaurumā. Ja veidotos ledus krāvumi, tie varētu nopietni iespaidot dabisko vidi gan jūrā, gan uz sauszemes un varētu ciest arī zvejniecība. Lai saudzētu vidi, pat bagarējot izceltā grunts tika izkrauta īpaši izraudzītās vietās cerībā, ka tur izveidosies jaunas omāru dzīvesvietas.

Liela nozīme ir konusveidīgajiem vara ledgriežiem, kas ieskauj balstus ūdens līmeņa augstumā. (Skat. attēlu 18. lappusē.) Lēni peldošais ledus, atdūries pret konusu, sāk slīdēt augšup, līdz ledus blāķis salūst pats zem sava svara. Atlūzas iekrīt atpakaļ straumē un garām balstam aizpeld tālāk. Lai ledus sastrēgumi šaurumā būtu minimāli, attālums starp tilta balstiem ir aptuveni 250 metri.

Tilta montāža

Jau tilta būvelementu izmēri vien iespaido ar savu milzīgumu. Četri galvenie šī tilta  konstrukcijas elementi ir 1) balsta pamatne, kas novietota uz īpaši sagatavota pamata šauruma dibenā un kas sniedzas līdz ūdens līmenim; 2) balsta augšējā sekcija, kas uzmontēta uz balsta pamatnes; 3) galvenā laiduma konstrukcija; 4) konstrukcija, kas savieno galvenos laidumus. (Skat. attēlu augšā.) Tilta būvniecībā piedalījās vairāk nekā 6000 strādnieku, un vairāk nekā 80 procenti darbu tika veikti krastā, kur bija ierīkots 60 hektāru liels poligons. Gatavos elementus no krasta poligona transportēja uz tilta montāžas vietu jūrā un tur samontēja.

Atsevišķa laiduma konstrukcija ir aptuveni 192 metrus gara, un šādu gigantisku priekšmetu pārvietošanai celtnieki izmantoja transportierus. Redzot darbojamies kādu no šīm iekārtām, prātā nāk skudra, kas nes savam augumam nesamērīgi lielu nastu. Nav nekāda nieka lieta transportēt konstrukcijas, kas katra atsevišķi sver 7500 tonnas! Transportieris, kas pārvietoja šīs smagās kravas pa tērauda sliedēm ar ātrumu trīs metri minūtē, nekādus ātruma rekordus, protams, nesasniedza, tāpēc nav brīnums, ka divus transportierus, kas tika izmantoti tilta būvē, celtnieki bija iesaukuši par Bruņrupuci un Omāru.

Tā kā šīs ”skudras” pa ūdeni braukt nevarēja, jūrā montāžas elementus pārvadāja 102 metrus augsts peldošs celtnis. Kāds žurnālists rakstīja, ka celtnis gan izskatās ”gaužām neglīts ar savu pārmērīgi garo kaklu un nedabiski milzonīgajām pēdām”, bet tam piemīt ”gulbja grācija”. Šis mehānisms tika uzbūvēts 1990. gadā, lai Dānijā celtu tiltu no Fīnas uz Zēlandes salu, un pēc remonta tas no Denkerkas ostas (Francija) tika atvests uz Kanādu. Masīvais celtnis ”var pacelt kravu, kas sver tikpat cik 30 lidmašīnas Boeing 737, un tas atklātā jūrā spēj manevrēt ar ķirurga precizitāti”. Ar globālās pozicionēšanas sistēmas palīdzību celtnis novietoja laiduma konstrukcijas un citus elementus savās vietās tik precīzi, ka novirze nepārsniedza divus centimetrus. (Skat. attēlu 18. lappusē.)

 Tilta ietekme uz salu

Ļaužu acīs jaunais tilts ir progresa simbols, tomēr daži ir norūpējušies par tā turpmāko ietekmi uz salu. Kaut gan jau ir pagājuši septiņi gadi kopš tilta atklāšanas, pagaidām vēl būtu pārsteidzīgi izteikt galīgos secinājumus par to, kā jaunā būve iespaidos vidi un citas jomas. 2002. gadā kāds zinātnieks, kas nodarbojas ar omāru pētniecību, atzina, ka tilts, šķiet, nav kaitējis vietējai omāru populācijai. Viņš arī piebilda: ”Klinšu krabjiem pēdējie pieci gadi ir bijuši visveiksmīgākie.” Bet kā tilts ir ietekmējis tūrismu?

Tūrisms Prinča Edvarda salā ir ievērojami vērsies plašumā — nesen tas neilgā laikposmā pieauga par 61 procentu. Protams, vislielākais tūristu pieplūdums šeit vērojams vasaras mēnešos. Turklāt no 1996. līdz 2001. gadam salas eksports gandrīz divkāršojās. Arī nodarbinātības jomā stāvoklis salā ir uzlabojies. Taču ir arī savas ēnas puses, piemēram, daudziem saliniekiem, kuru darbs bija saistīts ar prāmju satiksmi, tagad ir krietni samazinājušies ienākumi. Citi sūdzas, ka maksa par tilta šķērsošanu ir pārāk augsta, bet, kā daži saka, par progresu vienmēr ir jāmaksā.

Vai tagad, kad nokļūt salā ir daudz vieglāk nekā agrāk, tā ir kaut ko zaudējusi no savas agrākās burvības? Dažs labs viesis, kas ieradies no tālienes, varbūt nav vairs tik pārliecināts, ka viņš šajā salā, ko vietējie mikmaku cilts indiāņi savulaik dēvēja par Abegweit jeb ”šūpuli viļņos”, joprojām atradīs vietu, kur izrauties no kontinenta steidzīgā dzīves ritma un izbaudīt tīru, nesabojātu dabu un smilšu kāpu klusumu un mieru.

Konfederācijas tilts nenoliedzami ir iespaidīgs sasniegums. Autovadītājiem, kas šķērso tiltu, īsā brauciena laikā noteikti nebūs jācīnās ar snaudu, jo tilts met slaidu līkloci, kas palīdz braucējiem nezaudēt modrību un izjust braukšanas prieku. Varbūt jaunais tilts arī jūs pamudinās apciemot Prinča Edvarda salu, ko mēdz saukt par ”Līča dārzu”, un veldzēties tās rāmajā dzīves ritmā, vienalga, vai esat lasījuši Annu no ”Zaļajiem jumtiem” vai ne.

[Papildmateriāls/Attēls 19. lpp.]

Grūtais ziemas brauciens

Kad Prinča Edvarda salā apmetās pirmie ieceļotāji no Eiropas, viņi drīz vien saprata, ka ik gadus peldošie ledus blāķi uz pieciem mēnešiem atgriež viņus no pārējās pasaules. Šķērsot nemitīgi mainīgos ledus laukus, kur spēcīgie vēji nereti sadzina lielus ledus krāvumus, — tas bija ļoti grūts un riskants uzdevums, kas prasīja lielu drosmi. Pirmo mēģinājumu šķērsot šaurumu ziemā kolonisti izdarīja 1775. gadā. Viņi brauca nelielās, pēc mikmaku parauga būvētās laivās, kam pierīkotas koka slieces. Kopš tā laika laivas ziemā diezgan regulāri kursēja pāri šaurumam, pārvadājot pastu un pasažierus, kaut arī krastā ”parasti negaidīja ļaužu pūļi, kas būtu dedzīgi vēlējušies izmēģināt laimi un kāpt šajās ledus laivās”, teikts grāmatā Lifeline—The Story of the Atlantic Ferries and Coastal Boats, kurā stāstīts par prāmju un laivu satiksmes vēsturi. F. Makārturs žurnālā Maritime Advocate and Busy East rakstīja: ”Dāmām par braukšanu bija jāmaksā divkārša cena, jo viņām brauciena laikā nebija jāveic nekāds fizisks darbs. Pasažieri vīrieši tika piesprādzēti pie laivas ar ādas siksnām, kurām bija divi uzdevumi — tās noderēja laivas vilkšanai un glāba vīrus no noslīkšanas, ja tiem gadījās iekrist ūdenī. Laivas bija aptuveni [5 metrus] garas un [metru] platas, un to priekšgals bija izliekts uz augšu kā kamanu sliece. No ārpuses laivas bija apšūtas ar izturīgu skārdu.” Pēdējais brauciens pāri šaurumam ar šādām ledus laivām notika, domājams, 1917. gada 28. aprīlī, un pēc tam varas iestādes iegādājās ledlauzi, kas kursēja aizsalušajā šaurumā tikpat regulāri kā laivas, taču garantēja daudz drošāku braucienu.

[Attēls]

Līdz pat 1917. gadam pār Nortamberlendas šaurumu ziemā kursēja šādas laivas

[Norāde par autortiesībām]

Public Archives and Records Office of Prince Edward Island, Accession No. 2301-273

[Shēma 18. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

3 galvenā laiduma konstrukcija 4 konstrukcija, kas savieno galvenos laidumus

 

2 balsta augšējā sekcija

 

ledgriezis

 

1 balsta pamatne

[Karte 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Prinča Edvarda sala

[Attēli 17. lpp.]

Prinča Edvarda salu katru gadu apmeklē tūkstošiem tūristu

[Attēls 18. lpp.]

Peldošais celtnis Svanen novieto laiduma konstrukciju uz balsta

[Norāde par autortiesībām]

Photo courtesy of Public Works & Government Services Canada and Boily Photo of Summerside

[Attēli 18., 19. lpp.]

Vidusdaļā tilta augstums virs ūdens sasniedz aptuveni 60 metrus, lai zem tā varētu izbraukt okeāna kuģi

[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]

Tourism Prince Edward Island/John Sylvester