Kā pasargāt sevi no krāpšanas

PAT ja cilvēks ir godīgs un cenšas neielaisties apšaubāmos darījumos, tas vien nepasargā viņu no krāpšanas. Katru dienu godīgi cilvēki kļūst par blēžu upuriem. Daudzi no tiem, kas kaļ un īsteno viltīgus plānus, kā iebāzt kabatā svešu naudu, ir ļoti atjautīgi un gudri cilvēki. Vairāk nekā pirms simt gadiem kāds rakstnieks secināja: ”Dažas blēdības ir tik veikli izplānotas, ka tikai muļķi neuzķertos uz āķa.”

Krāpšanai ir sena vēsture, kas sākās jau Ēdenes dārzā. (1. Mozus 3:1—5.) Vecajām metodēm ir daudz variāciju, un nemitīgi tiek izgudroti aizvien jauni krāpšanas paņēmieni. Kā lai sevi pasargā? Nav vajadzības censties izdibināt visus iespējamos paņēmienus, ko noziedznieki izmanto, lai citus piemānītu. Ja ievēro dažus galvenos piesardzības principus, vairākumā gadījumu tie palīdz nekļūt par krāpnieku upuriem.

Sargājiet personisku informāciju

Ja kāds nozog jūsu čeku grāmatiņu vai kredītkartes, viņš var tās izmantot, lai pirktu mantas par jūsu naudu. Ja viņš uzzina jūsu bankas konta informāciju, viņš varbūt var iegādāties un izrakstīt čekus uz jūsu vārda. Ja noziedznieks izdibina jūsu personas datus, viņš var uzdoties par jums un piesavināties naudu no jūsu konta, kā arī jūsu vārdā iegādāties lietas uz kredīta un slēgt aizņēmuma līgumus. * Var pat gadīties, ka jūs aiztur par noziegumu, ko nemaz neesat izdarījis.

Lai nekļūtu par šādas krāpšanas upuri, esiet uzmanīgs ar tādiem personīgiem dokumentiem kā bankas izraksti, čeku  grāmatiņas, pase, autovadītāja apliecība un citi. Neizpaudiet citiem savus personas datus un finanšu informāciju, it sevišķi kredītkaršu numurus un bankas konta numuru, ja vien viņiem nav likumīgas tiesības to uzzināt. Savas kredītkartes numurs jums jādara zināms kādam citam, vienīgi norēķinoties ar šo karti.

Dažkārt krāpnieki pārmeklē atkritumu kastes, meklējot sev noderīgu informāciju, tāpēc nevajadzīgus papīrus, ja tajos norādīti jūsu personas dati, prātīgāk ir sadedzināt vai saplēst sīkos gabaliņos, nevis mest laukā veselus. Tas attiecas, piemēram, uz anulētiem čekiem, norēķinu un vērtspapīru konta izrakstiem, kā arī nederīgām kredītkartēm, autovadītāja apliecībām, pasēm utt. Tāpat labāk būtu iznīcināt nepieprasītus kredītkaršu pieteikumus, kas tiek atsūtīti pa pastu, jo tajos ir informācija par jums, kuru kāds cits var izmantot ļaunprātīgi.

Lieciet lietā veselo saprātu

Krāpnieki bieži vien piemāna cilvēkus, apsolīdami tiem ātru un nereālistiski lielu peļņu. Izplatīts šāda tipa krāpšanas piemērs ir tā dēvētās finanšu piramīdas jeb piramīdu shēmas. Tām ir daudz variantu, bet pamatprincips ir tāds, ka ieguldītāju uzdevums ir piesaistīt jaunus ieguldītājus un par šo piesaistīšanu viņi saņem komisijas atlīdzību. * Līdzīgs darbības princips ir arī ķēžu vēstulēm, kurās saņēmējs tiek aicināts nosūtīt naudu personai, kuras vārds norādīts vēstulē iekļautā saraksta augšgalā, un ierakstīt savu vārdu saraksta beigās. Vēstulē ir apsolīts, ka viņš saņems milzīgu summu, kad viņa vārds būs sasniedzis saraksta augšgalu.

Piramīdas agrāk vai vēlāk sagrūst, jo nav iespējams bezgalīgi turpināt jaunu dalībnieku piesaistīšanu. Atliek tikai nedaudz parēķināt: ja šādu piramīdu aizsāk pieci cilvēki un katrs no viņiem piesaista piecus citus, kopā viņi ir ieguvuši 25 jaunus dalībniekus. Ja katrs no tiem atkal piesaista piecus, iznāk 125 jauni dalībnieki. Devītajā līmenī jauno dalībnieku skaits sasniegtu jau gandrīz divus miljonus un viņiem būtu jāpiesaista vairāk nekā deviņi miljoni citu. Piramīdu organizētāji ļoti labi zina, ka pienāks brīdis, kad tālāka paplašināšanās vairs nebūs iespējama. Kad viņi jūt, ka šis brīdis ir tuvu, viņi savāc naudu un pazūd. Tas, kurš iesaistījies šajā pasākumā, visticamāk, zaudēs savu naudu, un citi, kurus viņš tam piesaistījis, varbūt mēģinās no viņa atgūt tos līdzekļus, ko savukārt zaudējuši viņi. Jāņem  vērā, ka piramīdā, lai viens varētu iegūt naudu, kādam citam tā ir jāzaudē.

Vai kāds jums sola, ka, ieguldīdams savus līdzekļus, jūs varēsiet viegli nopelnīt lielu naudu? Neaizmirstiet brīdinājumu: ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, visbiežāk tā arī nav patiesība. Nesteidzieties noticēt reklāmas solījumiem un rekomendācijām. Ņemiet vērā, ka neviens nenodarbojas ar biznesu, lai dotu citiem naudu vai dalītos noslēpumos, kas citiem palīdzēs kļūt bagātiem. Ja kāds apgalvo, ka viņa rīcībā ir īpaša informācija, kas jums ļaus nopelnīt veselu bagātību, pajautājiet sev: ”Kāpēc viņš tērē laiku, lai mēģinātu pārdot šo noslēpumu man, nevis pelna ar to naudu pats?”

Bet ja nu jūs saņemat ziņu, ka esat laimējis balvu vai uzvarējis kādā konkursā? Neļaujieties tūlītējai sajūsmai — kā tas ir bijis jau daudzos gadījumos, var izrādīties, ka tā ir krāpšana. Piemēram, Anglijā kāda sieviete saņēma no Kanādas vēstuli, kurā bija sacīts, ka viņa ir laimējusi balvu, bet viņai ir jānosūta 25 dolāri, lai samaksātu par dokumentu noformēšanu. Kad sieviete bija nosūtījusi naudu, viņai no Kanādas piezvanīja kāds cilvēks un teica, ka viņa izlozē esot laimējusi trešo balvu — 245 tūkstošus dolāru —, bet viņai jāsamaksā noteikti procenti no šīs summas par atlikušo dokumentu noformēšanu. Sieviete nosūtīja 2450 dolārus, bet nekādu balvu tā arī nesaņēma. Ja no jums prasa naudu par ”bezmaksas dāvanu” vai laimētu balvu, tad tā ir krāpšana. Padomājiet: cik tas ir ticami, ka jūs esat kaut ko laimējis konkursā, kurā nemaz neesat pieteicies?

Kārtojiet darījumus vienīgi ar uzticamiem cilvēkiem

Vai jums šķiet, ka spējat nojaust, vai cilvēks ir godīgs vai ne? Uzmanieties! Krāpnieki lieliski prot iekarot citu uzticību un panākt, ka potenciālie upuri notic viņu godīgumam. Visi tirgotāji, gan godīgi, gan negodīgi, zina, ka tad, ja viņi vēlas pārdot savu preci, viņiem jāprot radīt par sevi labu iespaidu. Protams, tas nenozīmē, ka nedrīkst ticēt vispār nevienam, bet veselīga piesardzība ir ļoti svarīga, ja vēlaties pasargāt sevi no krāpšanas. Nemēģiniet novērtēt cilvēku uzticamību, balstoties tikai uz savām sajūtām, bet labāk pievērsiet uzmanību divām pazīmēm, kas daudzos gadījumos liecina par krāpšanu: pirmkārt, vai piedāvājums neizklausās pārāk labi, lai tā būtu taisnība, un, otrkārt, vai pārdevējs jūs nesteidzina pieņemt lēmumu.

 Internetā ir papilnam šķietami izdevīgu piedāvājumu, kas īstenībā ir krāpšana. Protams, tur var atrast arī daudz ko vērtīgu, tomēr negodīgām personām internets dod iespēju ātri un anonīmi piemānīt cilvēkus. Ja jums ir elektroniskā pasta adrese, jūs droši vien saņemat tā dēvēto surogātpastu — nepieprasītus komerciāla rakstura ziņojumus. Surogātpasta izplatītāji piedāvā bezgalīgi plašu preču un pakalpojumu klāstu, taču starp viņiem ir ne mazums krāpnieku. Ja jūs, atsaucoties uz nepieprasītu e-pasta ziņojumu, nosūtīsiet naudu par kādu produktu vai pakalpojumu, jūs visdrīzāk nesaņemsiet neko. Ja jūs tomēr kaut ko saņemsiet, visticamāk, tas nebūs iztērētās naudas vērts. Gudrākais ir nekad neko nepirkt no surogātpasta izplatītājiem.

Tas pats attiecas uz preču piedāvājumiem, kas tiek izteikti pa tālruni. Lai gan bieži vien pa tālruni zvana legālas telemārketinga firmas, arī daudzi krāpnieki izmanto šo paņēmienu un katru gadu no cilvēkiem šādi tiek izkrāptas ārkārtīgi lielas summas. Runājot ar kādu pa tālruni, nav iespējams noteikt, vai piedāvājums nāk no godīga un likumīga avota. Krāpnieki mēdz uzdoties arī par bankas vai kādas kredītkaršu aizsardzības organizācijas pārstāvjiem. Ja jums zvana kāds, kas uzdodas par bankas pārstāvi, un prasa informāciju, kurai bankā jau būtu jābūt zināmai, jums ir pamatots iemesls izturēties pret zvanītāju ar aizdomām. Ja rodas šāda situācija, palūdziet, lai zvanītājs nosauc savu tālruņa numuru. Pēc tam pārbaudiet, vai tas tiešām ir attiecīgās bankas vai citas zvanītāja minētās organizācijas numurs, un pēc tam piezvaniet viņam pats.

Visprātīgāk ir neatklāt kredītkartes numuru vai jebkādu citu personisku informāciju nevienam nepazīstamam cilvēkam, kas jums zvana pa tālruni. Ja kāds zvana un piedāvā pirkt kaut ko, kas jums nemaz nav vajadzīgs, labāk pieklājīgi pateikt: ”Piedodiet, bet es nekārtoju pa tālruni darījumus ar nepazīstamiem cilvēkiem,” — un pēc tam nolikt klausuli. Nav nekādas vajadzības iesaistīties nevēlamā sarunā ar svešinieku, kas var izrādīties krāpnieks.

Kārtojiet darījumus vienīgi ar tādiem cilvēkiem un uzņēmumiem, par kuriem jūs zināt, ka tiem var uzticēties. Ir daudz legālu firmu, ar kurām bez bažām var kārtot lietas pa tālruni vai internetu. Ja iespējams, ar neatkarīgas organizācijas starpniecību pārbaudiet informāciju par tirdzniecības aģentu, firmu un ieguldījumu. Ja vēlaties ieguldīt naudu, lūdziet, lai jums sniegtu informāciju par šo ieguldījumu, un rūpīgi to izlasiet, lai pārliecinātos, ka viss ir likumīgi. Neļaujiet, ka jūs steidzina vai spiež pieņemt lēmumu.

Slēdziet līgumus rakstveidā

Ne visos gadījumos, kad cilvēki tiek apkrāpti, darījums, kurā viņi iesaistījušies, jau no paša sākuma ir bijis negodīgs. Piemēram, var gadīties, ka godīga uzņēmējdarbība piedzīvo  neveiksmi. Uzņēmēji, kas cietuši zaudējumus, varbūt krīt panikā un ķeras pie negodīgiem paņēmieniem, lai atgūtu zaudētos līdzekļus. Droši vien visi ir dzirdējuši stāstus par uzņēmumu vadītājiem, kas snieguši nepatiesas ziņas par ieņēmumiem un peļņu un vēlāk, kad bankrots kļuvis nenovēršams, aizbēguši ar atlikušo naudu.

Lai pasargātu sevi no krāpšanas un pārpratumiem, ja gatavojaties ieguldīt vērā ņemamu summu kādā pasākumā, vispirms visas ar šo darījumu saistītās detaļas būtu sīki jāizklāsta rakstveidā. Līgumā, ko jūs parakstāt, jābūt iekļautiem visiem ieguldījuma nosacījumiem un solījumiem, kas ir doti. Turklāt, lai cik drošs šķistu kāds komerciāls pasākums, jāņem vērā, ka pilnīgu izdošanos neviens nekad nevar garantēt. (Salamans Mācītājs 9:11.) Neviens ieguldījums nav absolūti drošs. Tāpēc līgumā būtu konkrēti jānorāda, kādi ir līgumslēdzēju pušu pienākumi, ja pasākums cieš neveiksmi.

Ja patur prātā pamatprincipus, kas te bija īsi apskatīti, un rīkojas saskaņā ar šiem ieteikumiem, ir iespējams lielā mērā pasargāt sevi no krāpšanas. Senā Bībeles sakāmvārdā trāpīgi teikts: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.) Krāpnieki visbiežāk izraugās par saviem upuriem cilvēkus, ko viegli piemānīt un kas gatavi noticēt katram viņu vārdam. Diemžēl daudzi rīkojas neuzmanīgi un nedomā, kā pasargāt sevi, lai neiekristu krāpnieku tīklos.

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 7. lpp.]

Ja kāds piedāvājums izklausās neticami labs, parasti tam tiešām arī nevar ticēt

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Daži padomi krāpšanas upuriem

Krāpšanas upurus parasti moka kauns, vainas apziņa, neērtības sajūta un dusmas pašiem uz sevi. Taču, ja kāds jūs ir apkrāpis, nevainojiet sevi. Vainīgs ir krāpnieks, nevis jūs. Ja arī jūs esat pieļāvis kādu kļūdu, atzīstiet to pats sev un dzīvojiet tālāk. Nesāciet domāt: ”Kāds es esmu muļķis!” Neaizmirstiet, ka veikliem krāpniekiem izdodas piemānīt pat visinteliģentākos cilvēkus — augsta ranga politiķus, baņķierus, uzņēmumu direktorus, finansistus, juristus un daudzus citus.

Krāpnieki ne tikai izmāna saviem upuriem naudu un citus īpašumus, bet arī iedragā viņu pašcieņu un paļāvību uz saviem spēkiem. Ja cilvēku apkrāpj kāds, kas izlicies par draugu, viņš jūtas nodots. Tikt apkrāptam — tas ir sāpīgs trieciens, un jums būs vajadzīgs laiks, lai tiktu tam pāri. Bieži vien ir labi izrunāties par notikušo ar kādu, kuram jūs varat uzticēties. Lielu mierinājumu var sniegt arī lūgšanas. (Filipiešiem 4:6—8.) Tomēr pienāk brīdis, kad notikušais jāatstāj aiz muguras. Kāpēc gan paildzināt nepatīkamos pārdzīvojumus? Izvirziet sev saturīgus mērķus un aktīvi rīkojieties, lai tos sasniegtu.

Uzmanieties arī no blēžiem, kas piedāvā savu palīdzību naudas atgūšanā. Dažkārt krāpnieki zvana cilvēkiem, kuriem jau ir izkrāpta nauda, un apgalvo, ka viņi palīdzēs atgūt zaudēto. Īstenībā viņu mērķis ir apkrāpt šos cilvēkus vēlreiz.

 [Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]

Seši izplatīti krāpšanas veidi, kuros izmantots elektroniskais pasts

1. Piramīdas. Tās bieži tiek reklamētas kā iespēja bez lielām pūlēm un izdevumiem nopelnīt lielu naudu. Piemēram, jums tiek atsūtīts piedāvājums, ka jūs saņemsiet datoru vai kādu citu elektronisku ierīci, ja samaksāsiet par iestāšanos klubā un pēc tam piesaistīsiet jaunus dalībniekus. Pēc tā paša principa darbojas arī ķēžu vēstules, kuru izplatīšana gandrīz visos gadījumos ir nelikumīga. Tie, kas iegulda naudu šajos pasākumos, lielākoties to zaudē.

2. Darbs mājās. Piemēram, jūs saņemat piedāvājumu mājās izgatavot tādus priekšmetus kā rotas, rotaļlietas, rokdarbu komplektus vai citus. Jūs izdodat naudu par materiāliem un iztērējat laiku, darinot minētos priekšmetus, bet pēc tam ”darba devēji” atsakās pirkt no jums gatavos izstrādājumus, jo tie neatbilstot viņu prasībām.

3. Diētas un dziednieciski līdzekļi. Internetā milzīgā daudzumā tiek piedāvāti tādi produkti kā tabletes, kas palīdzot novājēt bez vingrinājumiem un diētām, zāles pret impotenci, ziedes pret matu izkrišanu utt. Dažkārt šo produktu reklāmās tiek citēti cildinoši vārdi, ko it kā teikuši apmierināti klienti, kam tie ir palīdzējuši. Bieži tiek lietotas tādas frāzes kā ”zinātnes sasniegums”, ”brīnumlīdzeklis”, ”slepenas sastāvdaļas”, ”sena recepte”. Īstenībā lielākā daļa šo produktu ir neiedarbīgi.

4. Ieguldījumi. Krāpnieki piedāvā ieguldīt naudu, apgalvodami, ka riska nav tikpat kā nekāda, un solīdami lielus ienākuma procentus. Bieži vien tas ir piedāvājums veikt ieguldījumus kādā ārzonas bankā. Potenciālie ieguldītāji tiek piesaistīti ar apgalvojumiem, ka ar viņu naudu rīkosies cilvēki, kuriem ir sakari ietekmīgās finansistu aprindās un kuru rīcībā ir tikai šauram lokam zināma informācija.

5. Kredītvēstures labošana. Izskan piedāvājumi ”attīrīt” jūsu kredītvēsturi no negatīvas informācijas, lai jūs varētu iegādāties kredītkarti vai saņemt aizdevumu automašīnas iegādei, vai dabūt kādu darbu. Taču šo piedāvājumu izplatītāji nevar izpildīt savus solījumus.

6. ”Jūs esat laimējis ceļojumu!” Jūs saņemat elektroniskā pasta ziņojumu, ka esat laimējis iespēju doties brīvdienu ceļojumā par fantastiski lētu cenu. Reizēm tiek norādīts, ka jūs esat īpaši izraudzīts šai balvai. Ņemiet vērā, ka tieši tāds pats ziņojums, iespējams, ir nosūtīts miljoniem cilvēku un naktsmītne, ēdiens un apkalpošana, ko jūs šādā ceļojumā saņemsiet, visdrīzāk būs daudz zemākas kvalitātes, nekā izreklamēts ziņojumā.

[Norāde par autortiesībām]

Avots: U.S. Federal Trade Commission

[Attēls 7. lpp.]

Finanšu piramīdas vienmēr sagrūst

[Attēls 9. lpp.]

Līgumā, ko jūs parakstāt, jābūt fiksētiem visiem ieguldījuma nosacījumiem un solījumiem, kas ir doti