Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Mākoņi un ziloņi

Cik daudz sver mākonis? Kā stāstīts ABC News, viens gubu mākonis var saturēt apmēram 550 tonnu ūdens. ”Lai to būtu vieglāk iztēloties, šo skaitli var pārvērst citās vienībās, piemēram, ... ziloņos,” iesaka meteoroloģe Pegija Lemona. Ja pieņem, ka viens zilonis sver sešas tonnas, tad ūdens, ko satur viens vidēja lieluma gubu mākonis, sver tikpat daudz, cik 100 ziloņi. Visu šo ūdeni smalku pilienu veidā atmosfērā notur siltais gaiss, kas ceļas augšup no zemes. Pretstatā pūkainam gubu mākonim, liels negaisa mākonis var saturēt tik daudz ūdens, cik sver 200 tūkstoši ziloņu. Bet cik smags ir mākonis, kas veido viesuļvētru? P. Lemona aprēķināja, cik daudz ūdens satur viens kubikmetrs mākoņa, un pareizināja šo skaitli ar mākoņa kopējo tilpumu. Iegūtais rezultāts bija līdzvērtīgs 40 miljoniem ziloņu. ”Tas nozīmē, ka ūdens, kas veido viesuļvētras virpuli, sver vairāk nekā visi ziloņi, kas dzīvo uz mūsu planētas, un varbūt pat vairāk nekā visi jebkad dzīvojušie ziloņi kopā,” teikts rakstā.

Kad jātīra zobi?

Zobu tīrīšana uzreiz pēc skābu dzērienu vai produktu lietošanas var sabojāt zobu emalju, teikts Mehiko laikrakstā Milenio. Balstoties uz pētījumu, kas veikts Getingenes universitātē (Vācija), laikrakstā ir brīdināts, ka skābi pārtikas produkti ”uz laiku padara mīkstāku zobu emalju”. Tāpēc zobu tīrīšana uzreiz pēc maltītes var būt kaitīga. ”Labāk ir nogaidīt dažas minūtes, līdz zobi atgūst izturību.”

Atklāta jauna putnu suga

Venecuēlā tika atklāts līdz šim nezināms putns, pēc tam kad dambja būvniecības dēļ neapdzīvotajā Karrisalas salā, kas atrodas Karoni upē, tika izcirsts mežs, ziņo Karakasas laikraksts Daily Journal. Pirms necaurejamo bambusa audžu izciršanas tika noķerti putni, kuru vidū vēlāk tika atklāta maza, zilspalvaina žubīte. Dabaszinātnieki cer, ka tuvākajā apkārtnē atradīs vēl kādus šīs jaunās sugas pārstāvjus. Tomēr putnu pētnieks Robins Restols atzīst, ka jaunās sugas Amaurospiza carrizalensis atklāšanu ”aptumšo apziņa, ka esam iznīcinājuši putna mājvietu, kurā tas tik ilgi bija slēpies no mums”.

Rūpīgi mazgājiet virtuves dēlīti!

Kāds virtuves dēlītis ir labāks — koka vai plastmasas? ”Abu veidu dēlīši ir droši, ja vien tos uztur pilnīgi tīrus,” teikts izdevumā UC Berkeley Wellness Letter. ”Vienalga, vai jēlas gaļas griešanai izmantojat koka vai plastmasas dēlīti, pēc lietošanas to kārtīgi nomazgājiet ar karstu ūdeni un mazgājamo līdzekli.” Ja dēlī ir iegrieztas dziļas rievas vai tas ir taukains, tas jāmazgā jo īpaši rūpīgi. ”Lai dezinficētu dēlīti, varat to noskalot balinātāja šķīdumā (viena tējkarote balinātāja uz vienu litru ūdens),” teikts biļetenā. Tāpat kārtīgi jānomazgā un jānoslauka naži, kā arī rokas.

Mazi bērni un datori

Pēc pētnieku domām, ”ilgstoša atrašanās pie datora tradicionālo rotaļu vietā” pirmsskolas vecuma bērniem ne tikai nenāk par labu, bet arī ”var izraisīt norobežošanos no cilvēkiem, uzmanības traucējumus, radošo spēju apsīkumu un pat nomāktību un trauksmi”, brīdināts Vancouver Sun. Datori pārveido bērna ”trīsdimensiju pasauli, kurā viņš pats var darboties, pasaulē, kurā dominē divdimensiju virtuālā realitāte”, stāsta psiholoģe Šarna Olfmena. Pētnieki uzsver, ka vecākiem ir jāspēlē ar bērniem radošas rotaļas, kurās bērni iztēlojas dažādas situācijas. Tas ir svarīgi, lai attīstītu bērnu runu, iemācītu viņiem pazīt krāsas, formas, skaitļus, ieaudzinātu viņos pieklājības normas un iepazīstinātu ar sadzīves norisēm. Psiholoģe Džeina Hīlija uzskata, ka šādas rotaļas ir īpaši nozīmīgas pirmajos septiņos dzīves gados. Šādas rotaļas māca bērniem koncentrēties, savukārt datorspēļu ietekme ir pretēja.

Televīzija — ”smagā narkotika”

”Bērni, kas skatās televīziju vairāk nekā divas stundas dienā, skolā gūst sliktākas sekmes,” teikts spāņu laikrakstā La Vanguardia. Pediatrs Fransisko Munjoss uzskata, ka televīzija var bērniem daudz ko iemācīt, taču tās pārmērīga skatīšanās izraisa nopietnas sekas. Pēc F. Munjosa domām, zemo sekmju iemesls ir tas, ka šiem bērniem ”aizkavējas attīstība un sliktāk darbojas abstraktā domāšana”. Tāpat, viņš atzīmē, ”pastāv nepārprotama saistība starp dažu raidījumu, reklāmu, mūzikas videoklipu skatīšanos un alkohola, tabakas un narkotiku lietošanu pusaudžu vidū”. Bērnu psihiatrs Paulino Kastelss atzīst, ka ne visi bērni kopē slikto rīcību, ko redz televizorā, un tomēr viņš televīziju dēvē par ”smago narkotiku”, jo tā postoši ietekmē bērnu prātus, kas ir visvieglāk iespaidojami.

Trokšņainās klases telpas

Atbalsis un fona troksnis apgrūtina skolēniem klausīšanos stundu laikā, rakstīts vācu žurnālā Der Spiegel. ”Jo grūtāk bērniem ir uztvert sacīto, jo mazāk viņi spēj atcerēties,” skaidro psiholoģe Marija Klate. Dažās Vācijas skolās zinātnieki ir konstatējuši no 70 līdz 90 decibeliem (dB) lielu trokšņa līmeni. ”Telpās, kur tiek veikts garīgs darbs, maksimālais pieļaujamais trokšņa līmenis ir 55 dB,” skaidro akustikas speciālists Gērharts Tīslers. ”Rūpniecībā iesaka lietot dzirdes orgānu aizsardzības līdzekļus, ja troksnis pārsniedz 85 dB.” Turklāt, lai kāds arī būtu skaņas avots — cilvēka runa, kāsēšana vai krēsla pabīdīšana —, jo ilgāk tā atbalsojas telpā, jo grūtāk ir koncentrēties. Skaņu absorbējošie griesti samazina troksni un skaņas atbalsošanos, līdz ar to pasargājot gan skolotāju, gan skolēnu nervus un balss saites, bet daudzām skolām nav līdzekļu to uzstādīšanai.

Lielveikali nomaina tradicionālos tirdziņus

”Strauji pieaugot lielveikalu skaitam, Āfrikas austrumu un dienvidu daļā ir apdraudēta vietējo tirdziņu eksistence un līdz ar to zemnieku iztika,” ziņo vācu zinātniskais izdevums wissenschaft-online. Kenijā 200 lielveikali un 10 hipermārketi jau ir pārņēmuši 30 procentus pārtikas mazumtirdzniecības tīkla — tas atbilst tirgus daļai, ko aizpildīja 90 tūkstoši mazu veikaliņu un tirdziņu. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārstāvis Kostass Stamulis norāda, ka straujās urbanizācijas un globalizācijas dēļ ”Āfrikas pārtikas nodrošināšanas sistēma pieredzēs daudz dramatiskākas izmaiņas nekā tās, ko pieredzēja attīstītās valstis”. Kā uzskata speciālisti, finansiālu krahu ir iespējams novērst, nodibinot kooperatīvus, kas nodrošinātu tirgu vietējai produkcijai, un apmācot zemniekus, kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.