Krāpšana — globāla problēma

ŠARMANTAIS, vienmēr laipnais Veins likās tieši tāds vīrietis, par kādu Karena vienmēr bija sapņojusi. ”Labāku vīru es nebūtu varējusi vēlēties,” viņa teica. ”Visi, kas mūs redzēja, bija pārliecināti, ka mēs esam kā radīti viens otram. Šķita, ka viņš mani dievina.”

Taču bija kāda problēma. Veins Karenai pastāstīja, ka viņš ieņem trešo atbildīgāko amatu Austrālijas slepenajā izlūkošanas dienestā. Viņš gribot atstāt dienestu, bet izlūkdienests to neatļauj. Viņš zinot pārāk daudz, tāpēc viņa dzīvība ir briesmās. Kopīgiem spēkiem Veins un Karena izstrādāja plānu: viņi apprecēsies, apvienos savus līdzekļus un bēgs no Austrālijas uz Kanādu. Karena pārdeva savu māju un visu pārējo īpašumu un uzticēja naudu Veinam.

Kāzas notika, kā plānots. Pēc tam Veins aizbēga no valsts un pameta Karenu ar nepilniem sešiem Austrālijas dolāriem bankas kontā. Drīz Karena saprata, ka viņa ir kritusi par upuri veikliem meliem, kas izgudroti ar vienu vienīgu mērķi — apkrāpt viņu. Gluži kā aktieris, Veins bija tēlojis lomu, kas izdomāta un iestudēta tieši tā, lai viņai iepatiktos. Veina pagātne, intereses, personība, šķietamā mīlestība pret Karenu — tas viss bija neīsts. Tā bija izlikšanās, kuras mērķis bija iekarot viņas uzticību, un šī uzticība Karenai bija izmaksājusi vairāk nekā 300 tūkstošus Austrālijas dolāru (115 tūkstošus latu). Kāds policists sacīja: ”Emocionāli viņa ir izvarota. Nav jau runa tikai par naudu. Tas ir neticami, kādas sāpes ir iespējams nodarīt cilvēkam.”

”Manās emocijās valda viens vienīgs sajukums,” sacīja Karena. ”Izrādījās, ka tā vīrieša, par kādu viņš izlikās, nemaz nav.”

Karena ir tikai viens no neskaitāmajiem krāpšanas upuriem. Neviens nezina, cik naudas no cilvēkiem tiek izkrāpts, taču daži speciālisti lēš, ka šī summa sasniedz simtiem miljardu dolāru, turklāt tā aug ar katru gadu. Bez finansiāliem zaudējumiem tādi cietušie kā Karena piedzīvo arī dziļas sāpes, ko sagādā apziņa, ka viņus ļaunprātīgi ir apkrāpis cilvēks, kam viņi uzticējušies.

 Labāk nepieļaut krāpšanu nekā cīnīties ar sekām

Krāpt nozīmē ar izlikšanās un nepatiesu apgalvojumu un solījumu palīdzību tīšuprāt mānīt citus, lai iegūtu materiālu labumu. Diemžēl lielākā daļa krāpnieku paliek nesodīti, jo bieži vien ir grūti pierādīt, ka tiešām ir notikusi apzināta krāpšana. Turklāt daudzi blēži labi pārzina un prot izmantot savā labā likumu nepilnības — viņi māk krāpt cilvēkus tā, lai viņus būtu grūti vai pat neiespējami saukt pie atbildības tiesas ceļā. Un, lai panāktu, ka pret krāpnieku tiek ierosināta krimināllieta, ir jāiztērē ne mazums laika un naudas. Lielākoties tiek notiesāti tie noziedznieki, kas izkrāpuši daudzus miljonus vai arī kuru nodarījums ir bijis tik šokējošs, ka saistījis plašas sabiedrības uzmanību. Bet pat tad, ja blēdis tiek notverts un sodīts, viņš varbūt jau ir paspējis notērēt vai noslēpt negodīgā ceļā iegūto naudu, tāpēc cietušajiem reti izdodas atdabūt zaudēto.

Īsi sakot, ja cilvēks ir kļuvis par krāpšanas upuri, parasti ir diezgan grūti kaut ko darīt, lai labotu situāciju. Daudz labāk ir piesargāties un vispār neļaut sevi apkrāpt, nevis lauzīt galvu, kā dabūt atpakaļ savu naudu, kad tas jau ir noticis. Kāds gudrs vīrs reiz rakstīja: ”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest.” (Salamana Pamācības 22:3.) Nākamajā rakstā būs apskatīts, kā mēs varam pasargāt sevi no krāpšanas.