Ilustrētie žurnāli. Spilgto krāsu vilinājums
Ilustrētie žurnāli. Spilgto krāsu vilinājums
IZKĀRTOTI stendā, tie laistās košās krāsās un piesaista jūsu skatienu. Jūs nemaz negribējāt apstāties un tos apskatīt, bet spilgtais stends neatvairāmi pievelk un tajā izliktie ilustrētie žurnāli, šķiet, tā vien aicina: ”Nāc un nopērc mani!” Lai gan patiess ir teiciens, ka par grāmatu nevar spriest pēc tās vāka, ilustrēto žurnālu vāka noformējums spēcīgi ietekmē potenciālo pircēju. Daudzās valstīs ir pieejams plašs ilustrēto žurnālu klāsts, tāpēc to vidū valda sīva konkurence.
Žurnālus var iedalīt divās lielās grupās: specializētajos izdevumos un plašam lasītāju lokam domātos žurnālos. Lai gan pēdējie, šķiet, aptver visas iespējamās tēmas, katram no tiem ir sava mērķauditorija. Žurnāli no citiem periodiskajiem izdevumiem, piemēram, laikrakstiem, atšķiras pēc formāta un satura. Tie ir kompaktāki un iespiesti uz kvalitatīvāka papīra, kas piešķir ilustrētajiem žurnāliem raksturīgo spīdumu, kurš tik ļoti piesaista pircējus. Satura ziņā žurnāli atšķiras no laikrakstiem ar to, ka tajos parasti netiek pievērsts tik daudz uzmanības jaunākajām ziņām un straujajai notikumu attīstībai. Žurnālos ir pārstāvēti dažādi autori un lasāma visdažādākā informācija un viedokļi. Tajos tiek izmantoti arī dažādi stili — vieni raksti ir faktu izklāsts, citi ir personiski un emocionāli.
Kad potenciālais pircējs stāv pie žurnālu stenda, vairāki faktori nosaka, vai viņš nopirks kādu žurnālu un, ja nopirks, tad kādu. Liela nozīme ir pircēja dzimumam, kā arī interešu lokam, bet pats galvenais, kas noteiks viņa izvēli, iespējams, būs žurnāla cena. Ilustrētie žurnāli ir diezgan dārgi, to cena var trīs vai četras reizes pārsniegt laikrakstu cenu. Tomēr salīdzinājumā ar laikrakstiem, ko drīz vien izmet, jo jau nākamajā dienā iznāk jauns numurs, žurnāliem mēdz būt ilgāks mūžs. Izraudzīto žurnālu var nesteidzīgi lasīt un saglabāt pat nedēļām un mēnešiem ilgi un dot tālāk citiem. Reizēm bibliotēkās
ar prieku pieņem senākus žurnālu numurus, bet daži žurnāli nonāk kolekcionāru īpašumā.Savas cenas vērti?
Protams, katrs pircējs pats izlems, vai ilustrētie žurnāli ir savas cenas vērti. Galvenais žurnālu dārdzības cēlonis ir to augstās ražošanas izmaksas. Lai sāktu izdot jaunu žurnālu jau tā sīvajos konkurences apstākļos, izdevējam jāveic rūpīga tirgus izpēte. Kaut arī daudzās valstīs lielie koncerni katrs izdod vairāk nekā 30 žurnālu, ko iespiež savās tipogrāfijās, izmaksas ir augstas, jo katra žurnāla sagatavošanai ir nepieciešams atsevišķs darbinieku kolektīvs.
Atverot lielo ilustrēto žurnālu redakcijas lapu, bieži vien jābrīnās, cik daudz redaktoru un direktoru ir vajadzīgs, lai taptu žurnāls. Ikviens no viņiem pārzina savu žurnāla nodaļu, un ikvienam ir pakļauti vēl citi darbinieki. Lielie žurnāli parasti algo savus autorus un fotogrāfus, tomēr daudzi žurnālisti un fotogrāfi strādā neatkarīgi, un viņus ar aģentūru starpniecību nolīgst vai nu pastāvīgam, vai pusslodzes darbam.
Visus rakstus, ko redakcijā iesniedz autori, pārbauda korektori. Savukārt redaktori iesniegto materiālu kaut kādā mērā pārstrādā un pielāgo žurnāla vajadzībām. Ilustrētajos žurnālos liela nozīme ir attēliem, tāpēc ir nepieciešami datorgrafiķi un mākslinieki. Pēc tam salicēji sāk darbu pie žurnāla maketa, nolemjot, kas atradīsies katrā lapā. Tekstam un ilustrācijām jābūt izkārtotām tā, lai piesaistītu lasītāju uzmanību un acis pašas slīdētu no viena raksta pie otra. Daudzām izdevniecībām ir izstrādāta sava rokasgrāmata, kurā iekļauti norādījumi par rakstības stilu, kas jāizmanto viņu publikācijās. Galvenā atbildība par žurnālu ir galvenajam redaktoram. Viņam ir jābūt gatavam acumirklī pieņemt svarīgus lēmumus, lai neaizkavētu numura iznākšanu. Pirms žurnāls tiek nodots iespiešanai, tiek sagatavota tā izdruka, ko izvērtē redakcija.
Žurnāla izmaksas veido iespiešanas un izplatīšanas maksa, kā arī darbinieku algas. Tā kā ne visus žurnāla eksemplārus izdodas pārdot, mazumtirgotāji žurnālus parasti pieņem tikai ar nosacījumu, ka nepārdotie eksemplāri tiks atdoti atpakaļ. Protams, mazumtirdzniecības cena nesedz ražošanas izdevumus. Lielākā daļa žurnālu nevarētu pastāvēt, ja tajos daudz vietas nebūtu atvēlēts reklāmai. Nesen kāda starptautiska ilustrēta žurnāla numurā no 200 lappusēm 80 lappuses aizņēma reklāmas. Reklāmdevēji saprot, ka uz kvalitatīvā, spožā papīra iespiestās krāsainās reklāmas parādīs viņu produktus pašā labākajā gaismā.
Saskaņā ar aprēķiniem, katrs Austrālijas iedzīvotājs lasa žurnālus vidēji 1,2 minūtes dienā. Salīdzinājumam var minēt, ka kinoteātri austrālieši apmeklē vidēji 1,1 minūti dienā un mūzikas ierakstus klausās 0,7 minūtes. Bez šaubām, tas ir viens no iemesliem, kāpēc žurnāli ir izdevīgs reklāmas līdzeklis.
Kur slēpjas to pievilcība?
Nav iespējams izanalizēt visus žurnālus, kādi vien iznāk, tāpēc īsi pievērsīsim uzmanību vienam žurnālu veidam — sieviešu žurnāliem. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par sieviešu žurnālu saturu, jo cilvēku viedokļi atšķiras — vieni uzskata šos žurnālus par nevainīgiem laika kavēkļiem, bet, pēc citu domām, žurnālu izdevēji izmanto sievietes
savās interesēs. Bez šaubām, šajos žurnālos ar apbrīnu un sajūsmu tiek atspoguļota slavenību dzīve, un tas veicina žurnālu noietu. Tomēr ne vienmēr tā ir bijis. Raksti par slavenībām tagad tiek ievietoti žurnālos, kas agrāk bija veltīti galvenokārt mājsaimniecības jautājumiem. Populāri ir kļuvuši arī raksti par veselību. Agrāk sievietēm patika lasīt īsos stāstus, un žurnālu popularitāti bieži sekmēja romāni, kas tika iespiesti turpinājumos. Tagad tikai nedaudzos žurnālos var lasīt literārus darbus.No kā mūsdienās ir atkarīgs, vai žurnālam būs daudz pircēju? Jau pašam vāka noformējumam jābūt tādam, kas it kā sauc: ”Nāc un nopērc mani!” Ja uz vāka ir sievietes fotoattēls, viņai noteikti jābūt slavenai vai skaistai. Vāka modelei jābūt arī jaunai un slaidai, turklāt fotoattēls tiek digitāli retušēts, lai modele izskatītos pēc pašas pilnības. Bet kā ir ar tekstu uz vāka? Tas, protams, ir atkarīgs no mērķauditorijas vecuma grupas un dzīvesveida. Uz dažu žurnālu vāka tiek pievērsta uzmanība modei, citos piedāvātas balvas. Vāks bieži vien sniedz priekšstatu par žurnāla saturu.
Vai ilustrētie žurnāli var mūs ietekmēt?
Žurnālu izdevēji apgalvo, ka viņi zina, ko sievietes vēlas. Un patiešām viņi veic rūpīgu tirgus izpēti, lai noskaidrotu, ko lielākā daļa sieviešu vēlas. Bet var arī jautāt: vai žurnālu izdevēji apmierina vajadzības, kas patiešām eksistē, vai arī viņi paši ir tās radījuši, lai pēc tam tās apmierinātu? Pievērsīsim uzmanību tam, kā daudzi sieviešu žurnāli ietekmē lasītāju domāšanu. Piemēram, tajos nemitīgi tiek sekots līdzi slavenību dzīvei un atspoguļoti viņu uzskati. Iespējams, cilvēki to vēlas lasīt, bet vai tajā neslēpjas kādas briesmas? Sauthemptonas universitātes (Anglija) klīniskais neirofiziologs Džonatans Kols savā grāmatā About Face brīdina, ka, pazīstot kādu cilvēku tikai pēc sejas un nekad nesastopot viņu pašu vai nedzirdot viņa balsi, var rasties maldinoša pazīšanās sajūta. Ja vēl ņem vērā milzīgo informācijas apjomu, kas veltīts slaveniem cilvēkiem, kļūst izprotams mūsdienu fenomens, ka sabiedrība sēro par tādu cilvēku nāvi, kurus viņi ir redzējuši tikai žurnālu fotogrāfijās, bet personīgi nekad nav pazinuši. Protams, šo maldīgo pazīšanās sajūtu veicina arī televīzija un laikraksti.
Daudz tiek diskutēts arī par to, kā žurnāli ietekmē sieviešu priekšstatus par normālu augumu. Lai gan dažādās zemēs skaistuma etaloni atšķiras, attīstītajās valstīs sieviešu žurnāli liek saprast, ka būt tievam ir modē. Izglītības darbinieki, vecāki un pat dažas modeles ir nosodījuši šo tendenci un apgalvo,
ka sieviešu žurnāliem, kuros nepārtraukti tiek iespiesti šādi attēli, jāuzņemas daļa vainas tajā, ka pieaug saslimstība ar ēšanas traucējumiem un ka sievietes, it īpaši jaunietes, aizraujas ar dažādām diētām.Lai pārbaudītu šādu apgalvojumu pamatotību, kāda starptautiska žurnāla Austrālijas izdevuma redakcija veica aptauju savu lasītāju vidū un tās rezultātus aicināja izvērtēt speciālistu grupu. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 2000 sieviešu, no kurām 82 procenti bija vecumā no 16 līdz 29 gadiem. Sievietes apskatīja tabulu, kurā bija norādīta vēlamā ķermeņa masa atbilstoši garumam, vecumam un tā tālāk. Apmēram 60 procenti no aptaujātajām sievietēm uzskatīja, ka viņām ir liekais svars, lai gan tikai 22,6 procentiem tiešām bija lielāka ķermeņa masa, nekā bija ieteikts. 59 procenti no tām sievietēm, kurām bija mazāks svars par vēlamo, uzskatīja, ka viņas sver normas robežās, un 58 procenti sieviešu, kurām bija normāls svars, uzskatīja, ka viņas sver par daudz. Tikai 12 procenti sieviešu bija apmierinātas ar savu svaru. Dažas no aptaujas dalībniecēm kritizēja Austrālijas Veselības departamenta apstiprināto tabulu, apgalvojot, ka tajā norādītās normālā svara robežas ir pārāk plašas. 67 procenti aptaujāto atzina, ka nepārtraukti apskauž citu sieviešu augumus, un vairāk nekā 12 procenti atzina, ka viņām ir bijuši vai ir ēšanas traucējumi.
Diētas ārste Faiona Pelija, kas ietilpa speciālistu grupā, norādīja: ”Ir pilnīgi skaidrs, ka ķermeņa svars ieņem aizvien svarīgāku vietu sieviešu dzīvē.” Kādas Sidnejas ēšanas traucējumu klīnikas direktore ārste Dženisa Rasela izteicās: ”Vēl bīstamāk ir tas, ka daudzas sievietes moka vainas apziņa un skaudība. Visu laiku dzīvot ar šādām sajūtām nav normāli.”
Taču visnozīmīgākais atklājums bija šāds fakts: lai gan daļa respondentu atzina, ka cenšas līdzināties filmu zvaigznēm, 72 procenti norādīja, ka viņas visvairāk ietekmē modeļu attēli, kas redzami žurnālos. Kāda jauniete, kas bija ārstējusies no aptaukošanās, lepojās ar to, ka sver 55 kilogramus, tomēr viņa atzina: ”Žurnāli un citi plašsaziņas līdzekļi, kā arī slavenības joprojām liek man domāt par novājēšanu.” Aptaujās, kas veiktas citur, ir iegūti līdzīgi rezultāti.
Divi žurnāli, kas nelīdzinās citiem
Viens no informatīvākajiem un noderīgākajiem žurnāliem ir tas, ko jūs pašreiz lasāt. Tā kā tas netiek pārdots kioskos, jums to, iespējams, uz ielas iedeva kāds garāmgājējs vai varbūt kāds to jums atnesa uz mājām. Žurnāla sagatavošana, iespiešana un izplatīšana notiek, pamatojoties uz brīvprātības principu, tāpēc tas tiek piedāvāts bez maksas. Atmostieties! korespondenti sūta rakstus no dažādām pasaules vietām, un arī viņi, tāpat kā mākslinieki un tulkotāji, ir brīvprātīgi darbinieki. Žurnāls Atmostieties! pirmo reizi iznāca 1946. gadā. Tā priekšgājēji bija žurnāli Mierinājums un Zelta laikmets, ko sāka publicēt 1919. gadā. Šo žurnālu ražošanas izdevumi nekad nav tikuši segti ar apmaksātu reklāmu palīdzību. Atmostieties! pašlaik tiek iespiests 87 valodās, daudzās no tām divas reizes mēnesī, un tā kopējā tirāža visā pasaulē pārsniedz 22 miljonus eksemplārus.
Žurnālam Sargtornis, kas ir Atmostieties! pavadoņžurnāls un ko pašlaik iespiež 148 valodās, ir vēl iespaidīgāka vēsture. Sargtornis iznāk kopš 1879. gada, un pašlaik tas tiek iespiests vairāk nekā 25 miljonos eksemplāru. Abi šie žurnāli ir palīdzējuši daudziem cilvēkiem izprast svarīgus jautājumus, kas saistīti ar viņu dzīvi, un tos it visur pasaulē ar interesi lasa gan vīrieši un sievietes, gan bērni un jaunieši.
Mums visiem jāpatur prātā fakts, ka mēs nepiedzimstam ar zināšanu bagāžu. Dzīves gaitā mēs uzkrājam gudrību un zināšanas, un bieži vien mūsu uzskatus un dzīvesveidu ietekmē tieši tas, ko mēs lasām. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties vērtīgu lasāmvielu.
[Attēls 25. lpp.]
Žurnāli var ietekmēt viedokli par ārējo izskatu
[Attēls 26. lpp.]
”Sargtorņa” metiens pārsniedz 25 miljonus eksemplārus 148 valodās, un ”Atmostieties!” tiek iespiests 22 miljonos eksemplāru 87 valodās