Kas notiek pasaulē

Ūdens relaksācijas procedūras bērniem

Vācijā un citās zemēs aizvien lielākā skaitā parādās veselības centri, kas piedāvā tā dēvētās spa jeb ūdens relaksācijas procedūras pavisam maziem bērniem, stāstīts Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung. Papildus parastajai apkalpošanai pat četrgadīgiem mazuļiem tiek piedāvātas siltas eļļas masāžas un citas procedūras. Daži speciālisti uzskata, ka tas vairāk saistīts ar naudas pelnīšanu nekā ar rūpēm par bērnu veselību. Pēc Hamburgas Tendenču izpētes biroja direktora Pētera Vipermaņa vārdiem, peļņas dēļ ”bērni tiek iemesti pieaugušo pasaulē”. Maincas universitātes Pediatrijas institūta vadītājs Dr. Kristofs Kampmanis izsaka bažas, ka ”tā bērni tiks padarīti par galējiem individuālistiem ar elitāru domāšanu, kas koncentrējas tikai un vienīgi uz sevi”. Minētajā laikrakstā teikts, ka labāk būtu nevis ārstēt sīkas bērnu kaites ar smalkām procedūrām, bet ļaut bērniem skraidīt apkārt un rāpties kokos. ”Tas pavisam noteikti palīdz novērst nepareizu stāju, rosina apetīti un uzlabo miegu.”

 Izslāpusī lauksaimniecība

”Austrālija ir vissausākais apdzīvotais kontinents, bet ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju pie mums ir vislielākais pasaulē,” teikts laikrakstā Australian. Katrs Austrālijas iedzīvotājs vidēji patērē 900 litru ūdens dienā, turpretī Ziemeļamerikā šis patēriņš ir tikai 600 litru dienā. ”Trīs ceturtdaļas ūdens Austrālijā tiek izlietots lauksaimniecības zemju apūdeņošanai,” sacīts laikrakstā. Lai izaudzētu kilogramu kviešu, nepieciešami 1010 litri ūdens. Lai varētu iegūt litru piena, govju ganībām jāsaņem ap 600 litriem ūdens. Lai saražotu kilogramu sviesta, jāpatērē vairāk nekā 18 tūkstoši litru ūdens, un 50 tūkstoši litru ir vajadzīgi, lai iegūtu kilogramu ganībās turētu liellopu filejas. Arī auduma ražošanai ir vajadzīgs daudz ūdens. Lai iegūtu kilogramu kokvilnas, vajadzīgi 5300 litri, bet, lai saražotu kilogramu vilnas, jāpatērē vairāk nekā 171 tūkstotis litru. Pēc aptuveniem aprēķiniem, viena vilnas uzvalka izgatavošana prasa 685 tūkstošus litru ūdens.

Temperatūras kāpums un savvaļas dzīvnieku populācijas

”Austrālijā galvu reibinošā ātrumā aug zirnekļu skaits, strauji ir savairojušies arī indīgie sarkanmuguras zirnekļi, kuru kodiens ir nāvējoši bīstams, un zinātniekiem ir aizdomas, ka globālā sasilšana rada īstu haosu savvaļas dzīvnieku populācijās,” informē The Weekend Australian. Kā, runādams par pagājušo gadu, teica Kvīnslendas muzeja zinātnieks Roberts Reivens, bija sagaidāms, ka zirnekļi, kas parasti vairojas tikai vienreiz gadā, radīs pēcnācējus trīs līdz četras reizes. ”Zirnekļi, kuriem ap šo laiku vēl nevajadzētu būt pieaugušiem, jau ir pilnīgi nobrieduši,” viņš sacīja. ”Dažiem zirnekļiem mūža garums ir divkāršojies.” Zinātnieki uzskata, ka neparastais siltums ietekmē arī putnu dzīvi. Minētajā laikrakstā stāstīts: ”Tādi putni kā meža dzenītis, kas parastos apstākļos perē vienreiz gadā, tagad izaudzē divus perējumus.” Putni arī agrāk sāk perēt un agrāk atgriežas no ziemošanas vietām Eiropā, un tas vedina domāt, ka pārmaiņas acīmredzot ir globālas.

Atklāti jauni pavadoņi

Pateicoties tehnoloģijas sasniegumiem, sešos gados ir dubultojies Saules sistēmā atklāto planētu dabisko pavadoņu skaits, vēstī Mehiko Nacionālās autonomās universitātes zinātniskais žurnāls ¿Cómo ves?. 2003. gadā jau bija zināmi 136 pavadoņi, kas apriņķo septiņas no Saules sistēmas planētām — vienīgi Merkuram un Venērai, šķiet, nav savu mēnešu —, un astronomi cer, ka viņiem izdosies atklāt vēl citus. Lielākais šobrīd zināmais pavadoņu skaits ir Jupiteram (61), nākamajās vietās ierindojas Saturns (31), Urāns (27), Neptūns (13) un Marss (2). Plutonam un Zemei ir katram pa vienam mēnesim.

Nogurums var liecināt par infarkta draudiem

Saskaņā ar kāda pētījuma rezultātiem, ”neparasts nogurums un bezmiegs sievietēm var būt agrīns brīdinājuma signāls, kas liecina par infarkta draudiem”, rakstīts The Miami Herald starptautiskajā izdevumā. Tikai 30 procenti no sievietēm, kas piedalījās pētījumā, minēja tādu agrīnu pazīmi kā sāpes krūtīs, bet 71 procents sieviešu vairāk nekā mēnesi pirms sirdslēkmes bija jutušās neparasti nogurušas. ”Tas ir nogurums, kas šķiet dīvains un neizskaidrojams,” teica Ārkanzasas Medicīnas zinātņu universitātes (ASV) profesore Džīna Maksvīnija. ”Dažkārt tas ir tik liels, ka sieviete nespēj saklāt gultu, kādu brīdi neatpūšoties.” Pēc viņas vārdiem, sievietes visvairāk mirst tieši ar sirds slimībām. ”Ja mēs spēsim panākt, lai sievietes laicīgi pamana brīdinošos simptomus, mēs varēsim nodrošināt viņām ārstēšanu un novērst vai aizkavēt infarktu,” norādīja profesore.

Venēcijas aizsardzība pret plūdiem

Slavenā Itālijas pilsēta Venēcija ir uzcelta aptuveni uz 120 Adrijas jūras salām, un to regulāri apdraud plūdi. Pēc plašiem pētījumiem un debatēm Itālijas valdība ir apstiprinājusi projektu, kas paredz trīs šaurumos, kuri savieno Venēcijas lagūnu ar jūru, uzbūvēt paceļamu un nolaižamu barjeru sistēmu. Barjeras veidos 79 kastveida bloki, kas būs aptuveni 30 metrus augsti, 20 metrus plati un 5 metrus biezi. Normālos apstākļos šie tērauda bloki būs piepildīti ar ūdeni un atradīsies horizontālā stāvoklī jūras dibenā, lai šaurumos brīvi varētu pārvietoties kuģi un plūst paisuma un bēguma straumes. Bet, kad radīsies plūdu draudi, blokos tiks iesūknēts gaiss un tie celsies uz augšu kā paceļamais tilts, līdz to gali izsliesies virs ūdens. Tā kā bloki būs izvietoti cieši cits pie cita, tie veidos garu barjeru, kas neļaus plūdu ūdeņiem iekļūt lagūnā. Ir paredzēts, ka sistēma sāks darboties 2011. gadā.

Ziņas par smēķēšanu

• ”Zinātnieki konstatēja, ka sešu mēnešu laikā, kamēr Helenas pilsētā [ASV] bija spēkā aizliegums smēķēt bāros, restorānos un citu uzņēmumu telpās, pacientu skaits, kuri tika nogādāti slimnīcā infarkta dēļ, samazinājās gandrīz par 60 procentiem,” informē The Wall Street Journal. Pēc tam, kad vietējā tiesa šo aizliegumu atcēla, infarktu daudzums atgriezās iepriekšējā līmenī. ”Tas pārliecinoši pierāda, cik svarīgi ir sargāties no pasīvās smēķēšanas,” teica kardiologs Sidnijs Smits.

• ”[ASV] štatu varas iestādes, kas agrāk bija tabakas industrijas sīvākie ienaidnieki, tagad ir nonākušas neierastā situācijā: tās ir gatavas nākt talkā valsts lielākajam cigarešu ražotājam, lai glābtu to no bankrota,” rakstīts The Wall Street Journal. Kā radusies šāda situācija? Kāds tiesnesis bija pieņēmis lēmumu, ka šim uzņēmumam, lai iesniegtu apelācijas sūdzību kādā lietā, jāmaksā drošības nauda 12 miljardu dolāru apmērā. Uzņēmumam tas nozīmētu bankrotu, un uzņēmums vairs nespētu maksāt daudzos miljardus dolāru, ko tas bija apņēmies pakāpeniski izmaksāt saskaņā ar izlīgumu, kas iepriekš bija panākts citā tiesas lietā. Vietējās varas iestādes ”jau ir kļuvušas atkarīgas no šīs naudas, kas daudziem štatiem palīdz atvairīt budžeta katastrofu”, bija teikts rakstā, tāpēc ”štati uz karstām pēdām apmeta kažoku uz otru pusi”. Pēc divām nedēļām tiesnesis atcēla savu iepriekšējo lēmumu un atļāva cigarešu ražotājam maksāt mazāku summu.