Lielas pārmaiņas zemes sejā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA VĀCIJĀ

”MANA sieva bija izmisumā, kad uzzināja, ka būs jāpamet mājas. Arī mūsu vienpadsmit gadus vecā meita Mihaēla kļuva bezgala nomākta,” stāsta Dīters. ”Bet mums nebija citas izvēles.” Vai runa ir par kādu bēgļu ģimeni, kurai bija jābēg no karadarbības zonas? Nē, šī ģimene dzīvo vienā no Vācijas ogļrūpniecības rajoniem — Reinzemē.

Dīters un viņa ģimene nav vienīgie, kam kaut kas tāds ir jāpiedzīvo. Reinzemē pēdējos 55 gados apmēram 33 tūkstošiem cilvēku ir bijis jāpārceļas uz citu dzīvesvietu, lai viņu agrākajā dzīvesvietā varētu iegūt brūnogles. Tā kā rūpniecības uzņēmumu enerģijas patēriņš nemitīgi aug, Vācijā vien katru gadu brūnogļu karjeros iegūst aptuveni 180 miljonus tonnu brūnogļu — tas ir apmēram 25 reizes vairāk nekā varētu svērt Heopsa piramīda Ēģiptē.

Kā brūnogļu ieguve ietekmē apkārtējo ainavu un cilvēku dzīvi? Brockhaus Enzyklopädie ir teikts: ”Liela mēroga atklātā derīgo izrakteņu iegūšana ir saistīta ar daudzu iedzīvotāju pārvietošanu un būtiskām vides izmaiņām.” * Tagad apskatīsim sīkāk, kā Reinzemē tiek iegūti derīgie izrakteņi un kā tas ir ietekmējis šī rajona iedzīvotājus.

Brūnogļu iegūšana

Ķelnes-Āhenes baseins, kas atrodas Reinas lejtecē, ir lielākā brūnogļu iegula visā Eiropā. Ieguves rajons pēc platības ir gandrīz tikpat liels kā Luksemburga. Brūnogles atrodas zem grants, smilšu un māla slāņiem, un, lai tās iegūtu, ir jānoņem šī zemes virskārta.

Zemes virskārtas noņemšanā tiek izmantoti daudzkausu rotora ekskavatori. Viens šāds ekskavators dienā var norakt tik daudz zemes, ka ar to varētu piepildīt 16 000 kravas mašīnu. Lai novērstu karjera sienu iebrukšanu, rakšana notiek vairākos kāpļveida slāņos, uz kuriem tiek veidoti darba laukumi. Attēlā var redzēt, kā vienā no šiem darba laukumiem strādā milzīgs ekskavators. Šie daudzkausu rotora ekskavatori ir vienas no lielākajām mašīnām pasaulē. To augstums sasniedz 95 metrus — apmēram tikpat daudz, cik 30 stāvu māja.

Kad zemes virskārta ir noņemta, tā nonāk uz transportiera lentes un tiek nogādāta atbērtnēs. Transportējamais iežu daudzums ir milzīgs. Lai Reinzemes karjeros iegūtu vienu kubikmetru brūnogļu, ir jānoņem seši kubikmetri augsnes un tukšo iežu. Transportiera lente kustas tik ātri, ka, pat braucot ar velosipēdu, mums būtu jāpacenšas, lai tiktu tai līdzi. Pa transportieru lentēm brūnogles nonāk  vienā punktā, no kura tās tālāk tiek aizvestas uz noliktavām vai iekrautas dzelzceļa kravas vagonos un nogādātas uz elektrostacijām — tur nonāk lielākā daļa brūnogļu, lai tiktu izmantotas elektroenerģijas ieguvei.

Pēc tam kad ir iegūtas brūnogles, karjeri pēc iespējas tiek aizpildīti ar norakto augsni un tukšajiem iežiem. Ar īpašām mašīnām zeme tiek vienmērīgi, kārtu pa kārtai izkaisīta, līdz milzīgais karjers ir aizpildīts. No pāri palikušās zemes veido paugurus, kas var būt pat 200 metrus augsti. Speciālistiem, kuru uzdevums ir atjaunot dabīgu vidi brūnogļu ieguvju vietā, šie jaunizveidotie pauguri sagādā ne mazums galvassāpju, jo nepavisam nav viegli tos iekļaut apkārtējā ainavā un padarīt tos noderīgus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Gruntsūdens līmeņa pazemināšana

Derīgo izrakteņu atklātā iegūšana neizbēgami ļoti ietekmē attiecīgā rajona ainavu un dabas ciklus. Lai karjers neapplūstu, gruntsūdens līmenim jābūt zem karjera zemākā punkta. Vācijā katru gadu derīgo izrakteņu ieguves vietās tiek izsūknēts tik daudz ūdens, ka ar to pietiktu Vācijas lielākās pilsētas Berlīnes iedzīvotāju vajadzībām trīsarpus gadus. Tik liela mēroga ūdens izsūknēšana uztrauc vides aizsardzības aktīvistus, it īpaši tāpēc, ka netālu uz Vācijas un Nīderlandes robežas atrodas Māsas-Švalmas-Netes dabas parks. Parks ir dabiski izveidojies mitrājs, kur ir bagātīga augu valsts un ligzdo daudzu sugu putni.

Cilvēki, kas ir atbildīgi par derīgo izrakteņu iegūšanu, apgalvo, ka uztraukumam nav nekāda pamata. Lai kompensētu ieguves vietā izsūknēto ūdeni, tas tiek ielaists turpat netālu īpaši izurbtās akās, no kurām ūdens iesūcas atpakaļ augsnē. Šādā veidā, cerams, tiks saglabāts dabiskais gruntsūdens līmenis.

Top jauna ainava

Zemeslodes virsma nepārtraukti pārveidojas. Katru gadu okeānos tiek ieskalots apmēram 25 miljardi tonnu sanešu, un mēs to pat nepamanām. Bet, stāvot pie karjera, kurā notiek derīgo izrakteņu ieguve, pārmaiņas ir redzamas daudz skaidrāk. Šeit ainava mainās ļoti strauji. Kā ir mainījies Reinzemes brūnogļu ieguves rajons?

Ķelnes-Āhenes baseinā vietas, kur agrāk ieguva brūnogles, ir rekultivētas. Tagad tur plešas tīrumi, meži un parki. Izmaiņas skar kanālus, ceļus un dzelzceļus. Izdevumā Lignite Mining in the Rhineland paskaidrots: ”[Rekultivēšana] nav mēģinājums precīzi atjaunot dabisko ainavu cilvēku spēkiem. Cilvēks var tikai mēģināt nodrošināt vajadzīgos apstākļus. Pēc tam lielāko daļu darba padara pati daba.” Līdz šim ir rekultivēti vairāk nekā 65 procenti zemes, un tās lielākā daļa pašlaik tiek izmantota lauksaimniecībā. Lai to panāktu, auglīgā zemes virskārta tika pēc iespējas vienmērīgāk izkliedēta, lai izveidotu apmēram divus metrus biezu augsnes slāni. Pirmos gadus zemi apstrādā saimniecības, kas pieder ogļrūpniecības uzņēmumam, bet pēc tam zeme tiek nodota parastai lauksaimnieciskai izmantošanai.

Nelielai daļai no apmežotās platības un mākslīgajiem ezeriem ir piešķirts dabas rezervāta statuss. Vairāku apdraudētu sugu pārstāvji  ir atraduši sev mājvietu atgūtajās zemēs. Starp tiem ir graciozais tauriņš apšu raibenis, niedru strazds, kā arī tādi augi kā parastā pūslene un bruņcepuru dzegužpuķe. Daudzi Ķelnes un Bonnas iedzīvotāji ir atklājuši, ka tur, kur agrāk bija izrakti milzīgi karjeri, tagad var atpūsties un mierīgi baudīt dabu.

Iedzīvotāju pārvietošana

Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, kas ir saistīts ar derīgo izrakteņu atklāto iegūšanu, ir pārvietot iedzīvotājus, kas dzīvo tieši virs derīgo izrakteņu iegulām. Bieži vien pirms derīgo izrakteņu iegūšanas jāpārvieto veseli ciemi.

Iedzīvotāju pārvietošana prasa rūpīgu plānošanu, kas sākas jau 10 līdz 15 gadus iepriekš. Tiek pievērsta uzmanība, lai neizšķirtu ciemata iedzīvotājus, pārvietojot tos uz citu vietu. Prakse rāda, ka apmēram puse iedzīvotāju vēlas saglabāt ierasto sabiedrību, bet otra puse vēlas sākt dzīvi jaunā vidē. Pārvietotie cilvēki saņem kompensāciju, bet ne jau visu var atlīdzināt ar naudu. Piemēram, kā var kompensēt lielisko skatu, kas pavērās pa mājas logu vai sirsnīgās attiecības kaimiņu starpā? Jaunajā vietā nekas vairs nebūs pa vecam.

Iedzīvotāju pārvietošana nav tikai māju pārvietošana. Veicot derīgo izrakteņu iegūšanu, vide tiek izmainīta uz visiem laikiem. Vecākiem nekad nebūs iespēja parādīt bērniem, kur viņi ir uzauguši un kurā skolā viņi ir gājuši. Bērnības mājas pazūd uz visiem laikiem. Kā cilvēki tam tiek pāri? Atmostieties! korespondents uzdeva šo jautājumu vairākiem no viņiem.

Frīdhelms dzīvo ciemā, kuru drīz pārvietos. Viņš ir jau vīrs gados, un perspektīva būvēt māju no jauna nemaz viņu neiepriecina. ”Ceļot savu māju, mēs daudz ko iemācījāmies,” stāsta Inge, viņa sieva, ”bet tagad mums tas vairs nav pa spēkam.” Jaunas mājas celšana var prasīt vairākus gadus, kas nozīmē, ka pa šo laiku jādzīvo pagaidu mājoklī vai puspabeigtā mājā, un tas nebūt nav viegli.

Verners un Margarēta uzskata, ka lielākā daļa iedzīvotāju materiālā ziņā tikai iegūst no pārcelšanās. Tomēr padzīvojuši cilvēki, zemnieki un veikalnieki pārcelšanos izjūt īpaši sāpīgi. Daudziem, kuriem bija savs veikaliņš, uzsākt tirdzniecību jaunā vietā vienkārši vairs nav finansiāli iespējams. Taču kāds zemnieks, kuru pārvietoja un kurš vada savu saimniecību uz rekultivētas zemes jau 20 gadus, izteicās, ka viņš nevar īpaši žēloties par dzīvi. Savu attieksmi viņš izsaka šādiem vārdiem: ”Pašreizējā situācija jāizmanto pēc iespējas labāk, jo tāpat es to nevaru izmainīt.”

Tā ir diezgan saprātīga attieksme. Pēc kāda laika arī raksta sākumā minētais Dīters ar savu ģimeni iedzīvojās jaunajā mājā. Viņi ir tikai trīs no daudzajiem cilvēkiem, kas no savas pieredzes var apliecināt, ka derīgo izrakteņu iegūšana rada lielas pārmaiņas zemes sejā un ļoti ietekmē cilvēku dzīvi.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 21. lpp.]

Daudzkausu rotora ekskavators iegūst brūnogles

[Norāde par autortiesībām]

Rheinbraun AG

[Attēli 23. lpp.]

Karjeri tiek aizpildīti ar auglīgu augsni

Kādreiz šeit bija karjers

[Norāde par autortiesībām]

Visas fotogrāfijas: Rheinbraun AG