Zeme, ko izpostījusi sāls
Zeme, ko izpostījusi sāls
No Atmostieties! korespondenta Austrālijā
SĀLS ir dzīvībai būtiska viela. Tā veido gandrīz 1 procentu no cilvēka organisma. Sāli lieto pārtikā, medicīnā un par lopbarības piedevu. Pasaulē katru gadu tiek patērēti aptuveni 190 miljoni tonnu sāls. * Taču šī derīgā un izplatītā viela draud nodarīt lielu postu zemeslodes ražīgākajām aramzemēm.
Pasaulē no lauksaimnieciski izmantojamām zemēm apūdeņo tikai 15 procentus platību, taču tajās izaudzē gandrīz 40 procentus kopējās ražas. Bagātīgs ūdens daudzums pat šķietami nedzīvu tuksnesi var pārvērst skaistiem ziediem nosētā dārzā. Taču pārmērīga apūdeņošana veicina sāļu uzkrāšanos augsnē, un zeme ar laiku kļūst neauglīga. Pārsāļošanās dēļ augsnes ražība jau ir samazinājusies aptuveni pusē apūdeņojamo platību. Kopējās platības, kas katru gadu tiek zaudētas pārsāļošanās un pārpurvošanās dēļ, ir divreiz lielākas par Šveices teritoriju.
Profesors Daniēls Hilels, kas specializējies augsnes izpētē, savā grāmatā Out of the Earth brīdināja: ”Pagātnē cilvēku izraisīto vides problēmu dēļ ir gājušas bojā veselas civilizācijas, un katrai šādai senatnes katastrofai var sameklēt līdzinieci mūsdienu pasaulē.. Atšķirība ir tā, ka mūsdienās šie biedējošie notikumi risinās daudz lielākā mērogā.” ASV lauksaimnieki augsnes pārsāļošanās dēļ ik gadu zaudē ražu 5 miljardu ASV dolāru (nepilnu 3 miljardu latu) vērtībā. Bet sevišķi lielu ļaunumu sāļi nodara Austrālijas laukiem.
”Baltā nāve”
Austrālijas rietumos, kur plaši tiek audzēti kvieši, vidēji ik stundu par neauglīgu kailatni pārvēršas aramzemes platības futbola laukuma lielumā. Austrālijas Zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācijas (CSIRO) pārstāvis Dr. Toms Hatons atzina, ka ”tā ir nopietnākā vides problēma, ar kādu mēs esam saskārušies”.
Taču vēl lielāku postu sāļu uzkrāšanās augsnes virskārtā nodara Austrālijas austrumu daļas lauksaimniecības rajoniem, kas plešas Marejas upes un tās pietekas Dārlingas baseinā. Šajā baseinā, kura platība ir tikpat liela kā Francijas un Spānijas teritorija kopā, atrodas trīs ceturtdaļas Austrālijas apūdeņoto zemju. Šis lauksaimniecības rajons nodrošina aptuveni pusi no Austrālijas zemkopju kopējiem ienākumiem. No Marejas un Dārlingas tiek ņemts dzeramais ūdens trīs miljonu iedzīvotāju vajadzībām un ūdens lauku apūdeņošanai, un upju ūdeņi ir nozīmīgi arī daudzajiem šī reģiona mitrājiem.
Taču šo upju apkaimē zemi 2000 kvadrātkilometru platībā lielā mērā ir bojājusi augsnes pārsāļošanās, un zinātnieki lēš, ka līdz 2010. gadam līdzīgs liktenis var piemeklēt vēl 10 tūkstošus kvadrātkilometru zemes. Marejas, Dārlingas un to pieteku ūdeņi ir kļuvuši daudz sāļāki nekā agrāk, un dažās vietās upes ūdeni vairs nevar dzert. Starp auglīgajiem laukiem, kas plešas upju krastos, ir izveidojušies nedzīvi dumbrāji, ko klāj sāļu garoza. Vietējie zemkopji šo dabas parādību dēvē par ”balto nāvi”.
Sāļu uzkrāšanās augsnē sagādā raizes ne tikai zemkopjiem. Zinātnieki no CSIRO brīdina, ka pārsāļošanās dēļ ir apdraudētas aptuveni tūkstoš Austrālijas augu un dzīvnieku sugu. Ja nekas netiks darīts, aptuveni puse putnu sugu, kas mājo Marejas un Dārlingas baseinā, var izmirt nākamo 50 gadu laikā. Kāda cilvēku nepārdomāta rīcība ir izraisījusi šo nopietno vides problēmu?
No kurienes Austrālijā tik daudz sāls?
Zinātnieki domā, ka gadu tūkstošu laikā lielu daudzumu sāls Austrālijas iekšzemē ir sanesuši sāli saturošie miglas mākoņi, kuri veidojas virs okeāna un no kuriem sāls kopā ar nokrišņiem nonāk uz zemes. Sāls nogulsnes varētu būt palikušas arī no sāļajiem jūras ūdeņiem, kas senatnē ir klājuši daļu Austrālijas kontinenta. Lietus ieskaloja sāļus arvien dziļāk zemē, un pazemē pakāpeniski sāka veidoties pazemes ūdeņu horizonti.
Laika gaitā kontinents pārklājās ar augu segu, un eikaliptu un citu augu saknes iesniedzās dziļi zemē, sasniedzot pat trīsdesmit četrdesmit metru dziļumu. Pēc lietus augi uzsūca lielāko daļu augsnes mitruma, un ūdens no koku lapām iztvaikoja gaisā, tāpēc gruntsūdens līmenis palika nemainīgs. Taču, lai īstenotu eiropiešu zemkopības metodes, kas vēlāk Austrālijai atnesa labklājību, vajadzēja nolīst milzīgas platības. Koki, kas agrāk gluži kā milzīgi sūkņi uzsūca no augsnes lielāko daļu lietus ūdens, tika izcirsti, plaši tika izmantota apūdeņošana, un gruntsūdens līmenis sāka celties. Sāļi, kas ilgi bija gulējuši dziļi zemē, izšķīda gruntsūdeņos un kopā ar tiem cēlās augšup, virzīdamies arvien tuvāk un tuvāk auglīgajai augsnes virskārtai.
Kas izraisa augsnes pārsāļošanos
Lauku virspusējā pašteces apūdeņošana ļauj Marejas un Dārlingas baseina zemkopjiem iegūt bagātīgas ražas, taču vienlaikus veicina arī strauju gruntsūdens līmeņa celšanos. Sāļie gruntsūdeņi nonāk upēs, un arī upju ūdens kļūst sāļš. Veidojas apburtais loks: lauku apūdeņošanai ūdens tiek ņemts no upēm, bet šis ūdens ir sāļš, un tas vēl vairāk pasliktina situāciju.
Vēl būtiskāks augsnes pārsāļošanās iemesls ir saistīts nevis ar apūdeņošanu, bet gan ar mežu un krūmāju izciršanu. Marejas un Dārlingas baseinā senāk auga koki ar dziļām saknēm, bet tagad tur plešas ganības un tīrumi. Zālāju un lauksaimniecības kultūru sakņu sistēma, kas nesniedzas dziļāk par pāris metriem, spēj uzsūkt daudz mazāk mitruma nekā koku saknes, tāpēc lielākā daļa lietus ūdens iesūcas augsnes dziļākajos slāņos.
Pēc zinātnieku aprēķiniem, tagad augsnē iesūcas 10 līdz 100 reižu vairāk ūdens nekā senāk, kad šajā apvidū vēl auga meži. Pēdējo 100 gadu laikā Marejas un Dārlingas baseinā zemē ir iesūcies tik daudz ūdens, ka dažās vietās gruntsūdens līmenis ir cēlies vairāk nekā par 60 metriem. Kad sāļie gruntsūdeņi sasniedz augsnes augšējos slāņus, sākas zemkopju nedienas.
Tīrumos, kas vēl nesen bija tik ražīgi, augi vietām sāk nīkuļot. Tas notiek tāpēc, ka, gruntsūdeņiem ceļoties augšā un pēc tam iztvaikojot, sāļi paliek augsnes virskārtā. Kādu laiku bojātie lauki vēl dod ražu, taču, sāļu koncentrācijai palielinoties, zeme pārklājas ar sāls izgulsnējumiem un kļūst neauglīga.
Sasāļotās augsnes sagādā galvassāpes ne tikai zemkopjiem vien. Sāļi bojā arī vairākas automaģistrāles, kuru kalpošanas ilgums līdz ar to sarūk par 75 procentiem. Nelielajās pilsētiņās, kas atrodas Marejas un Dārlingas reģionā, augsnē uzkrājušies sāļi bojā ēkas, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas.
Vai postu var novērst?
Šķiet, ka sāļo pazemes ūdeņu līmenis celsies vēl vismaz 50 līdz 100 gadus. Kādā izdevumā bija minēts, ka nākamo 30 gadu laikā Austrālijā varētu būt nopietni bojātas zemes platības Lielbritānijas lielumā. Kas būtu jādara, lai novērstu šo nelaimi?
”Līdzšinējās zemes apsaimniekošanas metodes [Marejas un Dārlingas] baseinā ir jāaizstāj ar tādām, kas ir videi draudzīgas un nenoplicina augsni,” tika norādīts kādā valdības ziņojumā. ”Protams, tas prasa lielus ieguldījumus.. Taču šie ieguldījumi ir niecīgi salīdzinājumā ar tiem milzīgajiem zaudējumiem, ko neizbēgami cietīs šī reģiona ekonomika, vide un iedzīvotāji, ja lauksaimniecības metodes paliks nemainīgas.”
Apmežošana ar laiku varētu kaut kādā mērā novērst zemei nodarīto kaitējumu, taču pašlaik tas tiek uzskatīts par finansiāli neizdevīgu risinājumu. ”Atjaunot sākotnējo stāvokli ir ārkārtīgi grūti, varbūt pat neiespējami,” bija uzsvērts kādā zinātniskā pētījumā. ”Vairumā gadījumu uzlabojumi [pēc koku stādīšanas] būs jāgaida ļoti ilgi, un nav skaidrs, vai tādi būs vispār.”
Patlaban vietējie zemkopji tiek mudināti audzēt tādas kultūras, kurām ir dziļāka sakņu sistēma, vai arī tādas, kas spēj augt augsnē ar paaugstinātu sāls daudzumu. Daži uzņēmīgi cilvēki, kuru laukus ir izpostījusi sāls, ir attīstījuši sāls ieguvi un tā pelna sev iztiku. Citi sāļo ūdeņu dīķos plāno audzēt okeāna zivis, garneles un jūraszāles.
Austrālija nebūt nav vienīgā zeme pasaulē, kura cieš no augsnes pārsāļošanās. Ja nekas netiks darīts, lai labotu situāciju, cilvēki var pieredzēt, kā piepildās vārdi, kas kādā sengrieķu filozofa Platona darbā ir teikti par kādu Grieķijas novadu: ”Tas, kas ir palicis pāri no agrāk tik auglīgajiem laukiem, man atgādina ģindeni — treknā zemes kārta ir zudusi, vīd tikai kauli.”
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. Visbiežāk lietotais sāls ir nātrija hlorīds jeb vārāmā sāls. Cilvēki plaši izmanto arī tādus sāļus kā kālija hlorīds un amonija nitrāts.
[Karte 25. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
MAREJAS UN DĀRLINGAS BASEINS
[Norāde par autortiesībām]
Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.
[Attēli 25. lpp.]
Sāls izgulsnējumi uz koka stumbeņa pārpurvotā laukā
Sāļu uzkrāšanās augsnē ir pārvērtusi ražīgu tīrumu par neauglīgu kailatni
[Norāde par autortiesībām]
© CSIRO Land and Water
[Attēli 26. lpp.]
Pirmās augsnes bojājumu pazīmes — laukā parādās neauglīgas vietas
Sasāļotā augsnē iznīkst augi
Tīrums, kur kādreiz tika iegūtas bagātīgas ražas
Ir redzamas gruntsūdens līmeņa celšanās sekas
[Norāde par autortiesībām]
Visi attēli: © CSIRO Land and Water