Aizspriedumi  izzudīs

VAI mēs sevī varam pamanīt noslieci uz aizspriedumiem? Piemēram, vai mēs par cilvēkiem spriežam pēc viņu ādas krāsas, nacionālās vai etniskās piederības, pat nepazīdami viņus? Vai arī mēs vērtējam katru cilvēku, ņemot vērā viņa paša rakstura īpašības?

Jēzus laikā Jūdejas un Galilejas iedzīvotāji ”ar samariešiem nesagājās”. (Jāņa 4:9.) Kāds Talmudā lasāms izteiciens, jādomā, pauda daudzu ebreju viedokli: ”Lai manu acu priekšā nekad negadītos kāds samarietis.”

Iespējams, pat Jēzus apustuļi kaut kādā mērā juta aizspriedumus pret samariešiem. Reiz, kad viņi netika uzņemti kādā Samarijas ciemā, Jēkabs un Jānis bija gatavi lūgt, lai uguns nāk no debesīm un sadedzina neatsaucīgos cilvēkus. Taču Jēzus aprāja savus mācekļus, norādīdams, ka viņu attieksme nav pareiza. (Lūkas 9:52—56.)

Vēlāk Jēzus pastāstīja līdzību. Kādam vīrietim ceļā no Jeruzalemes uz Jēriku bija uzbrukuši laupītāji. Pēc kāda laika pa ceļu nāca divi reliģiozi ebreji, taču tie pat nemēģināja viņam palīdzēt. Bet tad nāca kāds samarietis. Viņš piegāja pie ievainotā vīrieša un apsaitēja tā brūces. Pēc tam šis samarietis parūpējās, lai ievainotais tiktu aprūpēts un varētu atveseļoties. Samarietis bija apliecinājis, ka viņš ir īsts tuvākais. (Lūkas 10:29—37.) Ar šo līdzību Jēzus saviem klausītājiem palīdzēja saprast, ka aizspriedumi viņiem traucē citos ieraudzīt to labās īpašības. Pāris gadu vēlāk Jānis sludināja daudzos Samarijas ciemos — iespējams, arī tajā, kuru viņš reiz bija vēlējies redzēt iznīcinātu. (Apustuļu darbi 8:14—17, 25.)

Arī apustulim Pēterim nācās pārvarēt aizspriedumus, kad kāds eņģelis viņam lika doties pie romiešu centuriona Kornēlija un pastāstīt šim cilvēkam par Jēzu. Pēteris nebija radis biedroties ar neebrejiem, un lielākā daļa ebreju ienīda romiešu kareivjus. (Apustuļu darbi 10:28.) Taču, sapratis, kāds ir Dieva viedoklis šajā jautājumā, viņš sacīja: ”Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Principi, kas mudina pārvarēt aizspriedumus

Aizspriedumi ir pretrunā ar Jēzus mācīto nozīmīgo principu: ”Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.) Kurš gan gribētu būt nicināts tikai savas izcelsmes vai ādas krāsas dēļ? Tāpat aizspriedumi ir pretrunā ar Dieva Jehovas taisnīguma normām. Bībelē sacīts, ka Dievs ”licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu”. (Apustuļu darbi 17:26.) Tātad visi cilvēki ir radinieki.

 Turklāt Dievs tiesā katru cilvēku atsevišķi. Viņš netiesā cilvēku par to, ko ir izdarījuši viņa vecāki vai tālāki senči. (Ecēhiēla 18:20; Romiešiem 2:6.) Pat apspiešana no kādas nācijas puses nedod pamatu ienīst cilvēkus, kas pie tās pieder un, visticamāk, nav personiski atbildīgi par nodarītajām netaisnībām. Jēzus saviem sekotājiem mācīja mīlēt savus ienaidniekus un lūgt Dievu par tiem, kas viņus vajā. (Mateja 5:44, 45.)

Šādas mācības pirmā gadsimta kristiešiem palīdzēja pārvarēt aizspriedumus un kļūt par vienotu starptautisku brāļu saimi. Viņi sauca cits citu par brāļiem un māsām un arī uzskatīja cits citu par tādiem, kaut arī nāca no ļoti dažādām kultūrām. (Kolosiešiem 3:9—11; Jēkaba 2:5; 4:11.) Principi, kas toreiz palīdzēja cilvēkiem veikt šādas pārmaiņas savā attieksmē, palīdz arī šodien.

Aizspriedumus var pārvarēt

Gandrīz visiem cilvēkiem ir kaut kādi iepriekšpieņemti uzskati, taču tie ne vienmēr izraisa aizspriedumus. ”Pārsteidzīgi spriedumi kļūst par aizspriedumiem tikai tad, ja tie netiek mainīti pēc jaunas informācijas iegūšanas,” sacīts grāmatā The Nature of Prejudice. Bieži vien aizspriedumi zūd, kad cilvēki labāk iepazīst cits citu. Tomēr, kā tiek atzīmēts minētajā grāmatā, ”vienīgi tādas attiecības, kas liek cilvēkiem kaut ko darīt kopā, šķiet, var mainīt viņu attieksmi citam pret citu”.

Tieši tā kādam Nigērijas iedzīvotājam, kuru sauc Džons un kurš pēc tautības ir ibo, izdevās pārvarēt savus aizspriedumus pret hausu tautības cilvēkiem. ”Mācoties universitātē,” viņš stāsta, ”es iepazinos ar vairākiem hausu tautības studentiem, kas kļuva par maniem draugiem, un es atklāju, ka viņi savā dzīvē ievēro lieliskus  principus. Kopā ar kādu hausu studentu es strādāju pie kopīga projekta, un mēs sapratāmies ļoti labi, turpretī kāds ibo, ar kuru kopā es biju strādājis pirms tam, nebija pildījis savu daļu darba.”

Līdzeklis aizspriedumu pārvarēšanai

Kā teikts UNESCO ziņojumā Against Racism, ”izglītība ir nenovērtējams līdzeklis cīņā pret jauniem rasisma, diskriminācijas un atstumšanas veidiem”. Jehovas liecinieki uzskata, ka šajā ziņā vislielāko labumu sniedz tā izglītība, kas balstīta uz Bībeli. (Jesajas 48:17, 18.) Kad cilvēki izmanto dzīvē Bībeles mācības, aizdomas nomaina cieņa un naidu — mīlestība.

Jehovas liecinieki ir pārliecinājušies, ka Bībele palīdz pārvarēt aizspriedumus. Bībeliskā izglītība viņiem dod gan pamudinājumu, gan iespēju sadarboties ar cilvēkiem, kam ir dažāda izcelsme un kas pieder pie dažādām kultūrām. Kristīna, kuras vārdi bija citēti šīs rakstu sērijas pirmajā rakstā, ir Jehovas lieciniece. ”Sapulces Valstības zālē vairo manu pašcieņu,” viņa saka. ”Sapulcēs es jūtos drošībā, jo šeit neviens neizturas pret mani ar aizspriedumiem.”

Cita Jehovas lieciniece, vārdā Jasmīna, atceras, ka pirmo reizi par rasistisku aizspriedumu upuri viņa bija kļuvusi deviņu gadu vecumā. Viņa saka: ”Ceturtdiena man parasti ir visjaukākā nedēļas diena, jo ceturtdienu vakaros es dodos uz Valstības zāli. Tur es izjūtu apkārtējo cilvēku mīlestību. Viņi palīdz man justies vērtīgai, nevis nicināmai.”

Arī Jehovas liecinieku īstenotajos projektos kopīgi darbojas dažādu tautību brīvprātīgie strādnieki. Saimons ir dzimis Lielbritānijā, taču viņa ģimene ir cēlusies no Karību salām. Strādādams par mūrnieku dažādās celtniecības firmās, viņš bieži bija izjutis, ka pret viņu izturas ar aizspriedumiem. Taču tā ne reizi nenotika to gadu laikā, kad viņš veica brīvprātīgu darbu kopā ar saviem ticības biedriem. ”Es strādāju kopā ar dažādu tautību Jehovas lieciniekiem,” Saimons stāsta, ”bet mēs iemācījāmies labi saprasties savā starpā. Par dažiem no maniem tuvākajiem draugiem kļuva tieši tie, kas bija nākuši no citas valsts un piederēja pie citas kultūras.”

Protams, Jehovas lieciniekiem, tāpat kā visiem cilvēkiem, ir savi trūkumi. Tāpēc, iespējams, viņiem reizēm nākas pārvarēt sevī tieksmi uz aizspriedumiem. Taču apziņa, ka Dievs ir objektīvs, viņiem dod spēcīgu pamudinājumu to darīt. (Efeziešiem 5:1, 2.)

Pārvarot aizspriedumus, cilvēks daudz ko iegūst. Piemēram, tuvāk iepazīstot dažādas izcelsmes cilvēkus, mēs sevi bagātinām. Drīzumā Dievs ar savas Valstības palīdzību izveidos cilvēku sabiedrību, kurā valdīs taisnīgums. (2. Pētera 3:13.) Tad visi aizspriedumi izzudīs uz visiem laikiem.

[Papildmateriāls 11. lpp.]

Vai man ir aizspriedumi?

Lai noskaidrotu, vai jums, varbūt pašam to neapzinoties, nav izveidojušies kādi aizspriedumi, pārdomājiet tālāk minētos jautājumus.

1. Vai es uzskatu, ka cilvēkiem, kas pieder pie noteiktas tautības vai dzīvo noteiktā reģionā, ir raksturīgas kādas nepatīkamas īpašības, piemēram, muļķība, slinkums vai skopums? (Daudzi joki ir balstīti uz šādiem aizspriedumiem.)

2. Vai es sliecos vainot imigrantus vai kādu etnisko grupu pārstāvjus savās ekonomiskajās un sociālajās problēmās?

3. Vai es esmu ļāvis savas tautas vēsturiskajam naidam pret citu tautu sevi iespaidot tā, ka es izjūtu naidu pret šīs tautības cilvēkiem?

4. Vai es spēju katru satikto cilvēku uzlūkot kā personību ar viņam vien raksturīgajām īpašībām, neatkarīgi no tā, kāda ir viņa ādas krāsa, tautība vai kultūras piederība?

5. Vai es atzinīgi vērtēju iespējas labāk iepazīt cilvēkus, kas pieder pie citas kultūras? Vai es cenšos tās izmantot?

[Attēls 8. lpp.]

Stāstīdams līdzību par labo samarieti, Jēzus mācīja, kā pārvarēt aizspriedumus

[Attēls 8. lpp.]

Kornēlija namā Pēteris sacīja: ”Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.”

[Attēls 9. lpp.]

Bībeles mācības apvieno cilvēkus, kam ir atšķirīga izcelsme

[Attēls 9. lpp.]

Jehovas liecinieki izmanto dzīvē to, ko ir mācījušies

[Attēls 10. lpp.]

Kristīna: ”Sapulces Valstības zālē vairo manu pašcieņu.”

[Attēls 10. lpp.]

Jasmīna: ”Es izjūtu apkārtējo cilvēku mīlestību. Viņi palīdz man justies vērtīgai, nevis nicināmai.”

[Attēli 10. lpp.]

Saimons, brīvprātīgais celtnieks: ”Mēs iemācījāmies labi saprasties savā starpā.”