Kā mācīt savu suni

No Atmostieties! korespondenta Meksikā

”MANS suns negrib nākt pie manis, kad es to saucu.” ”Kaimiņi sūdzas, ka mans suns visu laiku rej.” ”Mans suns lec virsū gan man, gan maniem ciemiņiem.” Suņu saimnieki, kam viņu mīluļi sagādā līdzīgas problēmas, nereti jautā: ”Ko tur var darīt?”

Visticamāk, sunim ir nepieciešama vispārējā apmācība — prasme paklausīt galvenajām komandām. Dresūru vislabāk sākt, kamēr suns vēl nav pieaudzis. Taču mācīt var arī pieaugušus suņus. Markoss, profesionāls suņu dresētājs no Meksikas, saka: ”Visjaunākajiem suņiem, ko pie mums ved uz apmācību, ir četri mēneši, bet visvecākajiem — pieci gadi. Taču es esmu iemācījis galvenās iemaņas pat desmit gadus veciem suņiem.”

Suņi ir gudri. Viņi tiek apmācīti meklēt narkotikas un sprāgstvielas, palīdzēt invalīdiem un piedalīties cilvēku meklēšanā un glābšanā. Taču kā mācīt savu suni, lai tas jums klausītu?

Iedzimtās īpašības

Pirmkārt, ir svarīgi zināt suņa iedzimtās īpašības. Suņi, tāpat kā vilki, stingri ievēro hierarhijas attiecības. Tie tiecas pēc dzīves barā un ir gatavi pakļauties bara vadonim. Jūsu ģimene jūsu sunim ir viņa ”bars”, un viņam ir jāsaprot, ka jūs esat ”bara vadonis”.

Vilku barā dominējošais vilks sev izvēlas siltāko guļvietu, kas būtu augstāk par citām. Viņš arī ēd pirms citiem. Tāpēc, ja jūs atļaujat sunim gulēt savā gultā vai kāpt uz citām mēbelēm, viņš var nospriest, ka bara vadonis ir viņš. Tas pats var notikt, ja ēdienreizes laikā jūs viņu cienājat ar gardumiem no sava galda.

Pat ja suņuks vēl ir mazs, jūs varat viņam iemācīt, ka viņš ir jums pakļauts. Kādā veidā? Pamēģiniet raudzīties viņam acīs, līdz viņš novērš skatienu. Vēl labs paņēmiens ir kasīt sunim vēderu, kad tas ir apvēlies uz muguras, jo šādā stāvoklī suns izrāda padevību. Ja suns dara nedarbus un nereaģē uz jūsu komandu ”Fu!”, pamēģiniet viņu ignorēt vai iziet no istabas.

Suņa paklausība jūsu pavēlēm apliecina, ka viņš atzīst jūsu pārākumu. Ja, būdams suņa īpašnieks, jūs nenostiprināt savas ”bara vadoņa” pozīcijas, dzīvnieks var nospriest, ka jūs abi esat vienlīdzīgi vai ka viņš ir pārāks par jums, un tas var ietekmēt viņa uzvedību.

Kā iemācīt sunim izpildīt galvenās komandas

Lai iemācītu sunim izpildīt galvenās komandas, ir vajadzīga kaklasiksna, pavada un daudz pacietības. Kādā dresūras rokasgrāmatā ieteikts rīkoties šādi: 1) dot vienkāršu, īsu komandu, 2) parādīt vēlamo darbību un 3) nekavējoties uzslavēt suni, kad tas ir izpildījis prasīto. Balss tonis ir daudz svarīgāks par vārdiem. Komanda jāizsaka noteiktā balsī, savukārt, uzslavējot suni, jārunā priecīgi un sirsnīgi.

 Fiziski sodīt suni, piemēram, sist vai pērt, nav nepieciešams. ”Es vienkārši stingrā, pavēlošā balsī saku ”Fu!”, lai suns saprastu, ka esmu neapmierināts ar viņa rīcību,” saka raksta sākumā minētais suņu dresētājs Markoss un piebilst: ”Suņi ir pietiekami gudri, lai saprastu, kad tiek slavēti un kad — rāti.”

Ja nepieciešama bargāka rīcība, jūs varat satvert suni aiz skausta un, sakot ”Fu!”, viegli sapurināt. Suns jāsoda tieši tajā brīdī, kad viņš dara kaut ko sliktu, vai tūlīt pēc tam. Paturiet prātā, ka suns nesaprot, kāpēc tiek rāts, ja rājiens izskan vairākas minūtes vai pat stundas pēc nedarba. Tāpat arī suns nesaprot, kāpēc kāda noteikta darbība vienā reizē viņam tiek atļauta, bet citā — aizliegta. Tāpēc esiet konsekventi.

Paklausības pamatā ir komanda ”Sēdi!”. Ja suns ir iemācījies paklausīt šai komandai, jūs varat viņu apvaldīt brīžos, kad viņš kļūst pārlieku aktīvs. Piemēram, ja suns lec virsū ciemiņiem, jūs varat pavēlēt viņam sēdēt. Lai iemācītu sunim apsēsties, paņemiet viņu pavadā un dodiet komandu ”Sēdi!”, vienlaikus spiežot suņa krustus uz leju, bet galvu ar pavadas palīdzību viegli pavelkot uz augšu. Kad suns ir apsēdies, nekavējoties viņu uzslavējiet. Atkārtojiet minētās darbības, līdz suns izpilda komandu bez piespiešanas.

 Lai iemācītu sunim palikt sēžot, nostājieties viņam priekšā un, izstiepjot roku uz priekšu un turot plaukstu pavērstu pret suni, dodiet komandu ”Paliec!”. Ja suns mēģina piecelties, sakiet ”Fu!” un novietojiet viņu atpakaļ sēdus stāvoklī. Atkārtojiet komandu ”Paliec!” un uzslavējiet suni, ja viņš kādu brītiņu paliek sēžot. Pamazām paildziniet sēdēšanas laiku un pēc tam arī pakāpeniski palieliniet attālumu, no kura jūs dodat komandu.

Lai iemācītu sunim nākt pie sevis, vislabāk izmantot garu pavadu. Ar to suns viegli jāpavelk uz savu pusi, vienlaikus saucot suņa vārdu un dodot komandu ”Pie manis!”. Ja suns nāk uz jūsu pusi, atkāpieties un turpiniet viņu slavēt. Drīz vien suns atsauksies uz jūsu aicinājumu pats, pavadas neskubināts. Ja suns ir ticis brīvībā un neklausa komandai ”Pie manis!”, pasauciet viņu un skrieniet prom no viņa. Visticamāk, suns instinktīvi skries jums pakaļ.

Kāds brīdinājums: nekad nesakiet ”Pie manis!”, ja gribat suni norāt vai sodīt. Sunim ir jāsaprot, ka, paklausot šim aicinājumam, gaidāms kaut kas patīkams — vai nu uzslava, vai kāds gardums. Ja, mācot šo komandu, jūs zaudējat pacietību, sunim var rasties priekšstats, ka došanās pie jums ir saistīta ar nepatikšanām un ka labāk no tās izvairīties.

Vēl jūs varat iemācīt savam sunim iet blakus, nesteidzoties jums pa priekšu un neatpaliekot. Mācot iet blakus, var izmantot ķēdveida mācību kaklasiksnu un īsu pavadu. Nostādiet suni pie kreisajiem sāniem, dodiet komandu ”Blakus!” un speriet soli ar kreiso kāju. Ja suns mēģina rauties uz priekšu vai atpaliek, strauji paraujiet viņu aiz pavadas un atkārtojiet komandu. Uzslavējiet suni, kad tas paklausa komandai.

Kā panākt, lai suns nelēktu jums virsū? Viena iespēja ir atkāpties, dodot vispirms komandu ”Mierā!” un pēc tam ”Sēdi!”. Otra iespēja ir satvert suņa priekšķepas katru savā rokā, spert soli uz suņa pusi un dot komandu ”Mierā!”. Uzslavējiet suni, kad tas jums paklausa.

Uzticīgs biedrs

Neaizmirstiet, ka suns ir sabiedrisks dzīvnieks. Ja suns bieži ilgu laiku tiek atstāts mājās viens, viņš var kļūt pārlieku aktīvs, daudz riet un pastrādāt nerātnības. Savukārt, ja jūs mācīsiet savu suni, viņš jums būs nevis traucēklis, bet gan brīnišķīgs un uzticams biedrs.

[Papildmateriāls/Attēli 24. lpp.]

Ieteikumi suņa apmācīšanai

1. Dodot komandas, esiet konsekventi vārdu izvēlē.

2. Suņiem patīk dzirdēt savu vārdu, un tas piesaista viņu uzmanību. Tāpēc miniet suņa vārdu kopā ar komandām. (Piemēram, ”Reksi, sēdi!”.) Taču nesauciet suni vārdā, kad gribat to apsaukt vai norāt, piemēram, dodot komandu ”Fu!”. Sunim ir svarīgi saprast, ka, atsaucoties uz savu vārdu, sagaidāms kaut kas labs, nevis slikts.

3. Uzslavējiet suni. Vairums suņu daudz labprātāk kaut ko dara, lai izrādītu savu pieķeršanos, nevis lai saņemtu cienastu.

4. Apmācot suni, raugieties, lai nodarbības būtu īsas un patīkamas.

5. Netīšām neveiciniet suņa nepareizo uzvedību, pievēršot viņam pārāk lielu uzmanību brīžos, kad viņš dara kaut ko sliktu. Tas tikai mudinās viņu atkārtot nedarbu.

[Attēli]

Uzslavējiet suni

”Reksi, sēdi!”

[Norāde par autortiesībām]

Materiāls ņemts no interneta avotiem Never, Never Hit Your Dog un American Dog Trainers Network.

[Papildmateriāls/Attēls 25. lpp.]

Kā mācīt kucēnu prasīties ārā

Kucēnu var sākt radināt nokārtoties ārā, kad tas ir sešas līdz astoņas nedēļas vecs. Interneta avotā Dog Training Basics minēti pamatnosacījumi, kas jāievēro, lai iemācītu kucēnam prasīties ārā, proti, atstāšana norobežotā telpā, apmācība, laika ievērošana un uzslavas. Suņiem parasti nepatīk atstāt ”vizītkartes” savā guļvietā vai tās tuvumā. Tāpēc tad, kad kucēns tiek atstāts bez pieskatīšanas, ievietojiet viņu nelielā norobežotā telpā. Centieties ielāgot, kad kucēns mēdz nokārtoties, un parādiet viņam vietu, kur to var darīt. Turot pavadā, izvediet viņu ārā uz norādīto vietu tūlīt pēc tam, kad kucēns ir pamodies, ieturējies vai spēlējies, kā arī pirms gulēšanas. Uzslavējiet viņu, ja tas nokārtojas norādītajā vietā. Ja vēlaties, jūs varat izdomāt noteiktus vārdus, ar kuriem jūs darītu sunim zināmu, ka nu ir īstais laiks un vieta nokārtot savas darīšanas.

Kad suņuks brīvi skraida pa telpām, esiet vērīgi, lai pamanītu pazīmes, kas liecina, ka viņam radusies nepieciešamība nokārtoties, piemēram, viņš pēkšņi pārtrauc spēlēties, sāk riņķot uz vietas un ošņāties vai skrien ārā no istabas. Ja jūs pieķerat kucēnu brīdī, kad viņš kārto savas vajadzības telpās, norājiet viņu un nekavējoties izvediet ārā. * Taču, kā jau tika minēts iepriekš, nav jēgas bārt suni ilgu laiku pēc nodarījuma. Satīriet nodarījuma pēdas un, lai likvidētu smaku, izmantojiet ūdeni, kam pievienots etiķis, citādi suns arī turpmāk izmantos šo vietu par savu ”tualeti”.

[Zemsvītras piezīme]