Kad tuvs cilvēks cieš no psihiskās veselības traucējumiem

ŠĶITA, ka ir sākusies parasta darba diena. Visi četri Džonsonu * ģimenes locekļi bija piecēlušies un saģērbušies, lai dotos savās ikdienas gaitās. Kādā brīdī Geila ieminējās savam 14 gadus vecajam dēlam Metam, ka ir pēdējais laiks, lai skrietu uz skolas autobusu. Tālāk sekoja kaut kas pilnīgi negaidīts. Pusstundas laikā Mets vispirms ar krāsu nopūta guļamistabas sienu, tad centās aizdedzināt garāžu, bet pēc tam bēniņos mēģināja pakārties.

Kad Metu ar ātrās palīdzības automašīnu veda uz slimnīcu, Geila un viņas vīrs Frenks brauca līdzi, izmisīgi cenzdamies aptvert notikušo. Diemžēl tā nebija pēdējā reize. Mets vēl daudzas reizes nonāca šādā stāvoklī, ko izraisīja psihiska slimība. Piecu gadu laikā viņš vairākas reizes mēģināja izdarīt pašnāvību, divas reizes tika arestēts, pabija septiņās psihiatriskajās slimnīcās un neskaitāmās vizītēs pie psihiatriem. Draugi un radinieki bija apjukuši un bieži vien nezināja, ko teikt vai darīt.

Saskaņā ar kādu aprēķinu, apmēram ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju kādā dzīves posmā pieredzēs psihiskās veselības traucējumus. Ņemot vērā šo drūmo statistiku, pastāv iespēja, ka arī kādam no jūsu ģimenes locekļiem vai draugiem ir cietusi psihiskā veselība. Kā mēs varētu palīdzēt?

● Mācieties pazīt simptomus. Psihiskās veselības traucējumi bieži netiek laikus diagnosticēti. Draugi un ģimenes locekļi slimības simptomus izskaidro ar hormonālām svārstībām, kādu fizisku slimību, rakstura vājību vai grūtiem dzīves apstākļiem. Meta māte jau agrāk bija ievērojusi dažas brīdinošas pazīmes dēla uzvedībā, bet viņa ar vīru bija nosprieduši, ka vainīgs ir pusaudža vecums un krasās garastāvokļa maiņas drīz pāries. Taču ievērojamas pārmaiņas tuvinieka gulēšanas un ēšanas paradumos, kā arī uzvedībā varētu norādīt uz kaut ko nopietnu. Konsultācijā pie speciālista, iespējams, tiks nozīmēta efektīva ārstēšana, kas uzlabos jūsu tuvinieka dzīves kvalitāti.

● Ievāciet informāciju. Parasti cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem ir ierobežotas iespējas pašiem  izpētīt informāciju par savu slimību. Sameklējot jaunāko informāciju uzticamos avotos, jums būs vieglāk izprast, ko pārdzīvo jūsu tuvinieks. Tas arī palīdzēs runāt ar citiem atklāti un ar izpratni. Geila, piemēram, iedeva Meta vecvecākiem dažus informatīvus bukletus, kas palīdzēja viņiem labāk saprast, kas notiek un kā palīdzēt.

● Ņemiet vērā ārstēšanās nozīmi. Kaut arī dažiem psihiskiem traucējumiem ir hronisks raksturs, piemērota ārstēšana ir palīdzējusi daudziem slimniekiem dzīvot stabilu, produktīvu dzīvi. Diemžēl daudzi cilvēki cieš gadiem ilgi, nesaņemot nekādu palīdzību. Līdzīgi kā cilvēkam ar nopietnu sirdskaiti ir nepieciešama ārsta palīdzība, cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta, kas ir specializējies šādu traucējumu ārstēšanā. Piemēram, psihiatrs var parakstīt zāles, kuras, regulāri lietojot, var uzlabot garastāvokli, mazināt trauksmi un labot domāšanas traucējumus. *

● Mudiniet slimnieku meklēt palīdzību. Cilvēki, kas cieš no psihiskiem traucējumiem, bieži neapzinās, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Jūs varētu ieteikt tuviniekam aiziet pie kāda konkrēta ārsta, izlasīt kādus noderīgus rakstus vai aprunāties ar kādu, kas sekmīgi cīnās ar līdzīgu slimību. Iespējams, viņš nelabprāt uzklausīs jūsu ieteikumu. Taču nekādā gadījumā neturiet rokas klēpī, ja jums tuvs cilvēks var nodarīt ļaunu sev vai citiem.

● Neizsakiet pārmetumus. Zinātnieki vēl nav izpratuši sarežģīto ģenētisko, vides un sociālo faktoru mijiedarbību, kuras iznākumā tiek traucēta normāla smadzeņu darbība. Psihiskas slimības attīstību var veicināt tādi faktori kā galvas trauma, atkarību izraisošu vielu lietošana, vides stresa faktori, bioķīmiskā līdzsvara traucējumi un iedzimtība. Neko labu nevar panākt, norādot tuviniekam, ko viņš, jūsuprāt, ir darījis tādu, kas ir veicinājis saslimšanu. Daudz noderīgāk ir veltīt savus spēkus tam, lai viņu atbalstītu un uzmundrinātu.

● Esiet reālistiski savās gaidās. Slimnieks jutīsies nomākts, ja jūs gaidīsiet no viņa vairāk, nekā viņš spēj. Turpretī pārlieka slimnieka ierobežojumu uzsvēršana liks viņam justies bezpalīdzīgam. Tāpēc esiet reālistiski savās gaidās. Protams, pret nepareizu rīcību nedrīkst izturēties iecietīgi. Tāpat kā visi pārējie, arī cilvēki ar psihiskiem traucējumiem var mācīties no savas rīcības sekām. Vardarbības gadījumā var būt nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanās vai rīcības brīvības ierobežošana, lai pasargātu gan pašu slimnieku, gan apkārtējos.

● Sarunājieties. Saglabāt kontaktu ar slimnieku ir svarīgi vienmēr, pat tādos gadījumos, kad šķiet, ka jūsu teiktais tiek uztverts  nepareizi. Slimības māktā cilvēka reakcijas var būt neprognozējamas, un viņa jūtas var šķist konkrētai situācijai neatbilstošas. Taču, kritizējot slimnieku par to, ko viņš ir pateicis, mēs tikai pievienosim viņa nomāktībai vainas apziņu. Kad nekas, ko jūs sakāt, nelīdz, vienkārši klausieties. Centieties saprast slimnieka domas un jūtas, nenosodiet viņu un centieties saglabāt mieru. Gan jums, gan jūsu tuviniekam nāks par labu, ja jūs pastāvīgi apliecināsiet savas rūpes par viņu. To apstiprina Meta piemērs. Pēc dažiem gadiem viņš izteica pateicību tiem, kas, viņa vārdiem runājot, ”atbalstīja viņu tad, kad viņš nevēlējās nekādu palīdzību”.

● Neaizmirstiet par pārējo ģimenes locekļu vajadzībām. Kad ģimenei jāsakoncentrējas uz vienu tās locekli, kas piedzīvo krīzi, pārējie ģimenes locekļi var palikt novārtā. Kādu laiku Meta māsa Eimija jutās tā, it kā ”dzīvotu brāļa slimības ēnā”. Viņa centās būt nemanāma un daudz nestāstīt par saviem panākumiem, lai vecāki varētu veltīt visu savu uzmanību brālim. Tai pašā laikā šķita, ka vecāki vēlas, lai viņa sasniegtu vēl vairāk un tā kompensētu brāļa trūkumus. Šādā situācijā daži bērni uzvedas dumpīgi, lai pievērstu sev vecāku uzmanību. Ģimenēm, kuras ir nonākušas krīzes situācijā, ir vajadzīga palīdzība, lai apmierinātu visu ģimenes locekļu vajadzības. Piemēram, kad Džonsonu ģimene bija iegrimusi Meta problēmu risināšanā, draugi no vietējās Jehovas liecinieku draudzes veltīja Eimijai vairāk uzmanības nekā parasti.

● Ievērojiet režīmu, kas nāk par labu psihiskajai veselībai. Vispusīgā psihiskās veselības veicināšanas plānā jāpievērš uzmanība gan uzturam un miegam, gan fiziskām aktivitātēm un kontaktiem ar citiem cilvēkiem. Laika pavadīšana nelielā draugu lokā parasti nebūs tik biedējoša. Tāpat atcerieties, ka alkohols var saasināt slimības simptomus un mijiedarboties ar medikamentiem. Džonsonu ģimene tagad cenšas ievērot režīmu, kas nāk par labu visu, bet it sevišķi Meta, psihiskajai veselībai.

● Parūpējieties par sevi. Stress, kas jāiztur, gādājot par cilvēku ar psihiskās veselības traucējumiem, var apdraudēt paša aprūpētāja veselību. Tāpēc pievērsiet uzmanību arī savām fiziskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām. Džonsonu ģimene ir Jehovas liecinieki. Geila uzskata, ka ticība viņai ir ļoti palīdzējusi tikt galā ar traģisko dzīves pavērsienu. ”Kristiešu sapulces noņēma spriedzi,” viņa atzīst, ”tad es atliku malā tā brīža raizes un koncentrēju savu uzmanību uz to, kas ir pats svarīgākais, un uz mūsu nākotnes cerību. Neskaitāmas reizes es izmisīgi lūdzu Dievu pēc atvieglojuma, un vienmēr notika kādas pārmaiņas, kas nedaudz remdēja sāpes. Ar Dieva Jehovas atbalstu es saglabāju sirdsmieru, kas mūsu apstākļos šķita neiespējams.”

Mets tagad ir pieaudzis cilvēks ar jaunu skatījumu uz dzīvi. ”Man šķiet, ka pēc pārdzīvotā es esmu kļuvis par labāku cilvēku,” viņš saka. Meta māsa Eimija atzīst, ka arī viņa ir mācījusies no notikušā. ”Es cenšos nebūt kritiska,” viņa saka. ”Mēs nekad nezinām visus apstākļus, kas ietekmē cilvēku. To zina tikai Dievs Jehova.”

Ja jums tuvs cilvēks cieš no psihiskās veselības traucējumiem, neaizmirstiet, cik daudz viņam var nozīmēt, ja līdzās ir cilvēks, kas ir gatavs bez aizspriedumiem viņu uzklausīt un viņam palīdzēt.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 21. lpp.]

Dažas brīdinošas psihiskās veselības traucējumu pazīmes

Ja jūsu tuviniekam ir kādi no šiem simptomiem, būtu labi vērsties pie psihiskās veselības speciālista vai kāda cita ārsta.

• Ilgstoša grūtsirdība vai aizkaitināmība.

• Norobežošanās no cilvēkiem.

• Krasas garastāvokļa maiņas.

• Spēcīgas dusmas.

• Vardarbīga uzvedība.

• Atkarību izraisošu vielu lietošana.

• Spēcīgas bailes, raizes un trauksme.

• Pārspīlētas bailes no pieņemšanās svarā.

• Ievērojamas pārmaiņas ēšanas un gulēšanas paradumos.

• Regulāri murgi.

• Juceklīga domāšana.

• Halucinācijas.

• Domas par nāvi vai pašnāvību.

• Nespēja tikt galā ar problēmām un ikdienas darbiem.

• Acīmredzamu problēmu noliegums.

• Vairāki neizskaidrojami fiziski traucējumi.

[Attēls 22. lpp.]

Kad vārdi nelīdz, vienkārši klausieties