Kas notiek pasaulē

Kāpēc cilvēkiem patīk smieties

Kāpēc smejoties cilvēki jūtas ļoti labi? Pētījumi liecina, ka humors aktivē ne tikai ar uztveri un valodas funkciju saistītās smadzeņu daļas, bet arī tādu smadzeņu veidojumu kā nucleus accumbens, ar ko ir saistīta spēja just prieku un eiforiju, bija teikts Kanādas laikrakstā The Vancouver Sun. Kā norāda Dr. Alans Reiss no Stenforda universitātes (ASV), nucleus accumbens ir ”ļoti nozīmīga smadzeņu daļa”. A. Reiss uzskata, ka humora izjūtas pētījumi var palīdzēt ārstiem labāk saprast sociālo uzvedību. ”Bieži vien cilvēka humora izjūta nosaka to, kā un ar ko viņš sadraudzējas un pat izveido ilgstošas romantiskas attiecības,” rakstīja A. Reiss. ”Cilvēkiem humors ir arī universāls līdzeklis pret stresu.”

 ”21. gadsimta jaunā patoloģija”

Tā daži psihiatri ir nosaukuši ”atkarību” no mobilajiem tālruņiem. Saskaņā ar Spānijas Īpašā sociālo atkarību ārstēšanas un rehabilitācijas centra (CETRAS) pētījumu, vislielākais risks iegūt šādu ”atkarību” ir ”neprecētām 16 līdz 25 gadus vecām jaunietēm un sievietēm, kas ir kautrīgas, emocionāli nenobriedušas un viegli aizkaitināmas”, bija teikts Spānijas laikrakstā El País. Šo ”atkarību” raksturo ”neremdināma vēlēšanās zvanīt pa mobilo telefonu un sūtīt īsziņas”, teica psihiatrs Blass Bombins. Ja pacientes nevar lietot mobilo telefonu, tad viņas ”uztraucas un dusmojas”. Šī ”atkarība” kaitē attiecībām ar citiem cilvēkiem, un turklāt tā dārgi izmaksā. CETRAS minēja gadījumus ar pacientēm, kurām vienlaikus pieder astoņi mobilie telefoni un kurām ”mēnesī jāmaksā līdz pat 800 eiro par telefona lietošanu”.

Graustu rajoni pieaug

Ja saglabāsies līdzšinējās tendences, ”pēc 30 gadiem trešā daļa cilvēku dzīvos graustos”, tā, atsaucoties uz kādu ANO ziņojumu, bija teikts Londonas laikrakstā The Guardian. Diemžēl ”jau tagad 940 miljoni cilvēku — gandrīz sestā daļa pasaules iedzīvotāju — dzīvo nožēlojamos apstākļos, kas apdraud viņu veselību, viņiem nav pieejams ūdens, kanalizācija, sabiedriskie pakalpojumi, un valsts negarantē viņu tiesību aizstāvību”. Kenijas pilsētas Nairobi Kiberas rajonā graustos dzīvo apmēram 600 tūkstoši cilvēku. ANO aģentūras ”Dzīvesvieta” vadītāja Anna Tibaijuka teica: ”Galēja nevienlīdzība un bezdarbs izraisa antisociālu uzvedību. Graustu rajonos koncentrējas viss sliktais, miers un drošība ir sveši jēdzieni un bērni nesaņem nekādu aizsardzību.”

Auto novietošanas problēmas Ķīnā

Straujā ekonomiskā izaugsme miljoniem ķīniešu ir ļāvusi iegādāties automašīnu. Bet ir radusies arī kāda problēma — ir grūti atrast vietu, kur novietot auto. Daudzos dzīvojamo namu rajonos, kas celti pēdējo 25 gadu laikā, nav paredzētas vietas automašīnām, jo tad, kad šīs mājas tika celtas, tikai dažiem cilvēkiem bija savs automobilis. Agrāk celtajos rajonos ieliņas ir šauras un līkumotas, tāpēc tajās gandrīz nav iespējams novietot automašīnu. ”Automašīnu skaits Pekinā ir pārsniedzis 2 miljonus, bet novietot ir iespējams tikai 600 tūkstošus,” bija teikts laikrakstā China Today. Ķīnā kopumā tikai 20 procentiem automašīnu īpašnieku ir oficiāla stāvvieta. Vēl viens faktors, kas liecina par automobiļu skaita palielināšanos, ir pieaugošais degvielas patēriņš. Kā bija rakstīts China Today, ”drīz otrā lielākā naftas patērētāja pasaulē būs nevis Japāna, bet Ķīna”.

Tendovaginīts bērniem

Aizvien vairāk bērnu nonāk pie ārsta ar tendovaginīta simptomiem, bija rakstīts Kanādas laikrakstā The Globe and Mail. ”Ārsti un fizioterapeiti norāda, ka viņu pacienti kļūst aizvien jaunāki, jo mazkustīgie bērni gan mājās, gan skolā daudz laika pavada pie datora,” bija teikts laikrakstā. Ilgstoša rakstīšana ar datoru un videospēļu pults lietošana izraisa tendovaginītam raksturīgās sāpes un uztūkumu. Tāpēc laikrakstā vecākiem bija ieteikts uzmanīt, kādā pozā bērns sēž, un laikus pamanīt pazīmes, kas liecina par tendovaginītu, proti — bērns bieži berzē elkoņus vai plaukstu locītavas un sūdzas par nejutīgumu vai tirpšanu rokās.

Bīstami laulībai?

Saskaņā ar kādu Zviedrijā veiktu pētījumu, ”strādāšana kopā ar pretējā dzimuma pārstāvjiem apdraud cilvēka laulību”, bija rakstīts The Wall Street Journal. Pētījuma autore Ivonna Aberga analizēja datus par šķiršanos un nodarbinātību un konstatēja, ka ”cilvēkiem, kuru darba vietā visi darba biedri ir pretējā dzimuma pārstāvji, šķiršanās risks pieaug par veseliem 70 procentiem, salīdzinot ar tiem, kas strādā kopā tikai ar sava dzimuma pārstāvjiem”. Pētījumā arī atklājās, ka nav nozīmes tam, vai darba biedri paši ir precējušies vai ne. Šajā septiņu gadu ilgajā pētījumā tika analizēti dati par 37 tūkstošiem cilvēku 1500 darba vietās, nevis pašu cilvēku atbildes, kas parasti nav tik precīzas. Rakstā bija minēts, ka viens veids, kā uz pusi samazināt šķiršanās risku, ir strādāt vienā darba vietā ar dzīves biedru.

Mācītājs, kas netic Dievam

Pagājušajā gadā daudzos masu saziņas līdzekļos bija stāstīts par luterāņu mācītāju, kas apgalvoja, ka ”nav Dieva, nav mūžīgas dzīves un nav augšāmcelšanas”. Pēc neilga aizlieguma viņam atkal atļāva teikt sprediķus, ziņoja BBC News. Mācītājs Torkilds Grosbels, kas sludina netālu no Kopenhāgenas esošās Torbekas draudzē, ”atvainojās par saviem vārdiem” un atzina savus pienākumus pret baznīcu, teica Helsingēras diecēzes bīskape Līselote Rebela. Tomēr Grosbels turpināja sludināt tādā pašā garā, un šī gada jūnijā bīskape brīdināja, ka gadījumā, ja Grosbels pats neaizies no mācītāja darba, tad jautājums par viņa piemērotību mācītāja amatam būs jāizšķir tiesai.

Sens uzraksts ar citātu no evaņģēlija

Zinātnieki Palestīnā pirmo reizi uz kāda sena kapa ir atraduši uzrakstu, kurā citēts pants no Kristiešu grieķu rakstiem, bija stāstīts Vācijas laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung. Uzrakstu uz kapa, ko dēvē par Absaloma kapu, atrada pilnīgi nejauši — fotogrāfijā, kas bija uzņemta pirms paša saulrieta, antropologs Džo Ziass pamanīja kaut ko līdzīgu gandrīz izdzisušam uzrakstam. Akmens plāksnei tika pielikts papjēmašē, un tā izdevās noskaidrot, ka uz plāksnes ir iegravēts Bībeles teksts. Uzrakstā bija citēti vārdi no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas 25. panta, kā to var lasīt ceturtajā gadsimtā tapušajā manuskriptā Codex Sinaiticus. Šis atradums ir ievērības cienīgs tāpēc, ka Bībeles pantu rakstīšana uz kapakmeņiem izplatījās tikai ap 1000. gadu.