Paradīzes stūrītis

No Atmostieties! korespondenta Kotdivuārā

VAI jūs vēlētos atgriezties atpakaļ laikā un pastaigāties pirmatnējā mežā, kura biezoknī slēpjas neskaitāmi putni un zvēri? Vai mūsdienās vispār kaut kur vēl ir atrodamas tādas vietas? Viens šāds šķietami neskarts paradīzes stūrītis ir Taī nacionālais parks, kas izvietojies Kotdivuāras dienvidrietumos netālu no Libērijas robežas.

Šis parks ir lielākā vienlaidu platība, kas saglabājusies no pirmatnējo tropu lietusmežu joslas, kura senatnē stiepās cauri tagadējās Ganas, Kotdivuāras, Libērijas un Sjerraleones teritorijai. Taī parkā augošais mežs veido vairāk nekā pusi no visiem atlikušajiem Rietumāfrikas lietusmežiem. Ar progresīvu aizsardzības metožu palīdzību šo krāšņo un daudzveidīgo dabas dārgumu krātuvi, kas tiek aizsargāta jau kopš 1926. gada, ir izdevies pasargāt no iznīcības. Aicinām kopā ar mums nedaudz tuvāk iepazīties ar tās bagātībām.

Lietusmeža daudzveidība

Putnu kora un mērkaķu klaigu pavadīti, mēs soļojam pa mežu un apbrīnā veramies uz milzīgajiem, vecajiem kokiem, kas slienas vairāk nekā 60 metru augstumā. Gids mums stāsta, ka lielākā daļa no 1300 augu sugām, kas sastopamas parka 3500 kvadrātkilometru platībā, aug vienīgi šajā Rietumāfrikas reģionā.

Augu valsts te patiešām ir neparasti bagāta. Biezajā mežā aug daudz koku ar vērtīgu koksni, piemēram, Āfrikas mahagonijs, melnkoks, dabema un makore. Mums jāsper milzu soļi, rāpjoties pāri resnajām saknēm, kas vietām sasniedz metra augstumu un aizlokās pa zemi kādu 15 metru garumā. Šajos sakņu mudžekļos dzīvnieki reizēm meklē patvērumu no plēsējiem vai arī slēpjas no lietus.

Koku augšējie zari ir savijušies kopā un veido zaļu jumtu, kas neļauj saules stariem sasniegt zemi un kavē mazāko augu augšanu. Tomēr mežs ir pilns ar liānām un epifītiem. Izmantojot kokus par balstu, vīteņaugi kāpj pa tiem augšup un dažkārt pat apžņaudz kokus tik cieši, ka tie galu galā nokalst. Gids parāda mums žņaudzējvīģi, kas apvijusies ap milzīgu stumbru.  Ar laiku varenais koks ies bojā žņaudzējvīģes nāvējošajās skavās.

Taī parks ir vērtīgu dziedniecības līdzekļu un pārtikas produktu avots. Gids stāsta, ka vietējā kru cilts terminālijas jeb drudža koka mizu lieto malārijas ārstēšanai. Kāda cita koka augļi satur olbaltumvielu, kas ir vairākus tūkstošus reižu saldāka par cukuru.

Dzīvnieku pārpilnība

Pēkšņi mums virs galvas skaļi iečabas lapas, un mēs pamanām lielu un trokšņainu mērkaķu baru — diānas un monas, kas lēkā no zara uz zaru un izkliedz savus griezīgos brīdinājuma saucienus. Kāds monas mērkaķis, kura komisko sejiņu rotā balta josla pār pieri, vēro mūs tikpat neatlaidīgi kā mēs viņu. Bagātās augļu un riekstu ražas nodrošina barību daudzajiem mērkaķiem, šimpanzēm un putniem, kas mīt Taī parkā. Mežā bieži var redzēt, kā mērkaķi un putni klaigādami mielojas ar augļiem vienā un tajā pašā kokā.

Taī parkā ir sastopamas 50 zīdītāju sugas, no kurām daudzas ir tipiski šī reģiona faunas pārstāvji. Te mājo bifeļi un meža ziloņi, meža antilopes bongo, upjucūkas, dukeri, lielās mežacūkas, leopardi un pundurnīlzirgi. No mazākajiem dzīvniekiem var minēt civetas, zeltkaķus, genetas, mangustus, zvīņnešus un galago.

Gids mums rāda dažādu dzīvnieku pēdas, starp kurām ir arī mazas antilopītes — dukera — atstātie nospiedumi. Mežā dzīvo  septiņas dukeru sugas, arī tādi reti sastopami dukeri kā Džentinka dukers, zebrdukers un Odžilbija dukers. Mēs redzam rakumus, ko atstājušas lielās mežacūkas, meklēdamas ēdamas saknes, un izpētām lielā zvīņneša mājokli. Zvīņnešu pāris ir izracis zemē lielu alu ar diviem kambariem, kas ir ap 40 metru gari un piecus metrus dziļi. Zvīņneši, kas pārtiek no skudrām un termītiem, barojas naktī, nostaigājot daudzus kilometrus, un īsi pirms saullēkta atgriežas savā alā. Šie zvīņām klātie zīdītāji atlauž termītu pūžņus ar saviem āķveidīgajiem nagiem un izvelk kukaiņus ar garo, lipīgo mēli.

Gids pamana šimpanžu baru, kas klejo šajā parka daļā ap 20 kvadrātkilometru teritorijā. Kopumā Taī parkā dzīvo vairāk nekā divi tūkstoši šimpanžu. Mēs esam dzirdējuši, ka šimpanzes mēdzot nēsāt līdzi zarus vai akmeņus, ar kuriem sist riekstus, tāpēc esam īpaši sajūsmināti, kad ieraugām kādu šimpanzi, kas sēž zemē aptuveni piecus metrus no mums un dauza riekstu ar zaru.

Putnu vērotāju paradīze

Nākamajā dienā mēs ar laivu braucam pa Hanas upi. Pavadoņi klusām airē un nosauc mums dažādos putnus, ko mēs redzam pa ceļam. Mēs izdzirdam degunragputna saucienu — tas ir melnķiveres degunragputns (Ceratogymna atrata), kas pazīstams ar savu spalgo balsi un raksturīgo troksni, ko lidojumā saceļ tā spārni. Pavisam Taī parkā mājo septiņas degunragputnu sugas. Starp vairāk nekā diviem simtiem putnu sugu, kas konstatētas parkā, ir sešas dzenīšu dzimtas sugas, dažādi piekūnu  dzimtas pārstāvji, kā arī turako, papagaiļi, baloži, frankolīni, nektārputniņi un mušķērāji. Te ir manīts arī reti sastopamais trogons Apaloderma narina, kas var lepoties ar sevišķi krāšņu tērpu. Šo trogonu tēviņam ir zaigojoši zaļi spārni, sarkanas krūtis un baltas astes spalvas. Mēs redzam daudz košu putnu: zilos turako, papagaiļbaložus, pelēkos papagaiļus, plēsējdzenīšus un hagedašijas ar metāliski zaļiem spārniem. Taī parks ir īsta putnu vērotāju paradīze.

Upmalu ir nopēdojuši dzīvnieki, un starp daudzajiem nospiedumiem var redzēt arī pundurnīlzirga pēdas. Nīlzirga miniatūrais līdzinieks pundurnīlzirgs augumā nepārsniedz lielu cūku. Pundurnīlzirgi, kas sastopami vienīgi Rietumāfrikā, pavada ūdenī mazāk laika nekā to prāvākie radinieki, un tie nemēdz klejot apkārt baros. Mūsu uzmanību piesaista Nīlas varāns — liela, sīkrakstaina ķirzaka, kas pēc izskata atgādina mazu krokodilu. Šeit mājo arī daudz citu ķirzaku, trīs sugu krokodili, 34 sugu čūskas un neskaitāmi kukaiņi, no kuriem daudzus zinātnieki pagaidām vēl nav identificējuši.

Diemžēl mūsu planētas lietusmeži draudīgā ātrumā izzūd. Visvairāk tos apdraud lauksaimniecības zemju paplašināšana un mežizstrāde. Tomēr ir mierinoši zināt, ka zemes nākotne ir paša Radītāja drošajās rokās. (Psalms 96:12, 13.)

[Karte 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Sjerraleone

Libērija

Kotdivuāra

Taī nacionālais parks

Gana

[Attēli 15. lpp.]

Koku saknes

Mahagonijs

[Attēls 15. lpp.]

Zilonēns

[Attēls 15. lpp.]

Āfrikas zeltkaķis

[Attēls 15. lpp.]

Melnmuguras dukers

[Attēls 15. lpp.]

Zebrdukers

[Attēls 15. lpp.]

Āfrikas bifelis

[Attēls 16. lpp.]

Hagedašija

[Attēls 16. lpp.]

Zilie turako

[Attēls 16. lpp.]

Āfrikas kliedzējērglis

[Attēls 16. lpp.]

Trogons

[Attēls 16. lpp.]

Plēsējdzenītis

[Attēls 16. lpp.]

Zvīņnesis

[Attēls 16. lpp.]

Pundurnīlzirgs

[Attēls 16. lpp.]

Kokvarde

[Attēls 16. lpp.]

Nīlas varāns

[Attēls 16. lpp.]

Mangusts

[Attēls 17. lpp.]

Mona

[Attēls 17. lpp.]

Sarkanmelnie kolobusi

[Attēls 17. lpp.]

Šimpanze

[Attēls 17. lpp.]

Mazais baltdeguna mērkaķis

[Attēls 17. lpp.]

Leopards

[Attēls 17. lpp.]

Rietumāfrikas upjucūka

[Attēls 16., 17. lpp.]

Āfrikas civeta

[Norāde par attēla autortiesībām 14. lpp.]

Parc National de Taï

[Norādes par attēlu autortiesībām 15. lpp.]

Zeltkaķis: © Art Wolfe/Photo Researchers, Inc.; visi pārējie attēli, izņemot ziloni: Parc National de Taï

[Norādes par attēlu autortiesībām 16. lpp.]

Hagedašija: © Joe McDonald/Visuals Unlimited; dzenītis: Keith Warmington; nīlzirgs: © NHPA/Anthony Bannister; trogons: © P&H Harris; visi pārējie attēli: Parc National de Taï

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

Cūka: © Ken Lucas/Visuals Unlimited; visi pārējie attēli, izņemot šimpanzi un leopardu: Parc National de Taï