Dzimstības pieaugums un palīgreproduktīvās tehnoloģijas

1978. gada 25. jūlijā Oldhemā (Anglija) pasaulē nāca meitenīte, vārdā Luīze Džoja Brauna, kuras piedzimšana bija unikāls notikums. Luīze bija vēsturē pirmais ”mēģenes” bērns.

DEVIŅUS mēnešus pirms tam Luīzes dzīvība bija aizsākusies laboratorijā, procesā, ko sauc par ārpusķermeņa (jeb in vitro) apaugļošanu. Tā ir procedūra, kuras laikā Luīzes mātes olšūna īpašā stikla traukā tika savienota ar spermatozoīdu. Divarpus dienas vēlāk olšūna bija sadalījusies astoņās mikroskopiskās šūnās, un tad šo maziņo pikucīti, kas sastāvēja no šūnām, kuras bija sākušas dalīties, pārvietoja mātes dzemdē, kur embrijs varēja normāli attīstīties. Mazās Luīzes piedzimšana bija vesels apvērsums neauglības ārstēšanā.

Pēc tam, kad pirmo reizi bija veikta ārpusķermeņa apaugļošana, sāka strauji attīstīties dažādas sarežģītas mākslīgās apaugļošanas metodes, kas ietver manipulācijas gan ar olšūnām, gan ar spermatozoīdiem un kas tagad pazīstamas kā palīgreproduktīvās tehnoloģijas. Piemēram, 1984. gadā Kalifornijas štatā (ASV) kāda sieviete dzemdēja bērniņu, kas bija attīstījies no citas sievietes olšūnas. Tajā pašā gadā Austrālijā piedzima bērns, kas bija veidojies no sasaldēta embrija. 1994. gadā Itālijā par māti kļuva kāda 62 gadus veca sieviete, kuras klēpī bija pārnestas ar viņas vīra spermatozoīdiem apaugļotas citas sievietes olšūnas.

Nenoliedzami sasniegumi

Tagad, vairāk nekā 25 gadus pēc Luīzes Džojas Braunas dzimšanas, speciālistu rīcībā ir ļoti daudz medikamentu un sarežģītu procedūru, kas ir pārvērtušas neauglības ārstēšanu līdz nepazīšanai. (Skat. iedalījumus ”Daži neauglības novēršanas paņēmieni” un ”Kādi ir riska faktori?”.) Šie sasniegumi ir ļāvuši ievērojami palielināt to bērnu skaitu, kuri ir piedzimuši ar palīgreproduktīvo tehnoloģiju palīdzību. Piemēram, 1999. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs vien šādu bērnu skaits pārsniedza 30 tūkstošus. Dažās Skandināvijas valstīs 2—3 procenti visu jaundzimušo katru gadu ir ieņemti, izmantojot šīs tehnoloģijas. Visā pasaulē aptuveni 100 tūkstoši bērnu gadā dzimst, pateicoties ārpusķermeņa apaugļošanai. Ir aprēķināts, ka  kopš 1978. gada ir piedzimuši apmēram miljons šādu bērnu.

Palīgreproduktīvās tehnoloģijas galvenokārt tiek lietotas attīstītajās valstīs. Ārstēšanās kurss izmaksā tūkstošiem eiro, un valsts veselības aprūpes sistēmas, darba devēju apmaksātās programmas un personīgās veselības apdrošināšanas polises parasti nesedz šos izdevumus. Žurnālā Time stāstīts, ka 45 gadus veca sieviete, kurai izdarīti septiņi ārpusķermeņa apaugļošanas mēģinājumi, ārstēšanai, ļoti iespējams, būs iztērējusi kādus 100 tūkstošus dolāru. Protams, ārstēšanas izmaksas dažādās valstīs ievērojami atšķiras, un ir valstis, kur šīs izmaksas ir daudz zemākas. Lai vai kā, palīgreproduktīvās tehnoloģijas ir devušas cerību daudziem neauglīgiem pāriem, kuriem līdz šim vienīgā iespēja, kā tikt pie bērna, bija adopcija. Mūsdienās pastāv dažādi paņēmieni, ar kuriem var ārstēt gan sievietes, gan vīrieša neauglību. *

Kāpēc šīs tehnoloģijas ir tik populāras?

Viens iemesls, kāpēc palīgreproduktīvās tehnoloģijas ir populāras, ir modernais dzīvesveids. Kādā Amerikas Reproduktīvās medicīnas biedrības ziņojumā teikts: ”Pēdējo trīsdesmit gadu laikā vidējais vecums, kādā sievietes dzemdē bērnus, ir palielinājies, jo arvien vairāk sieviešu iegūst augstāko izglītību un veido  karjeru un tāpēc vēlāk apprecas. Turklāt daudzas sievietes, kas dzimušas lielās dzimstības gados (no 1946. līdz 1964. gadam), tagad ir tajā vecumā, kad ir pēdējā iespēja dzemdēt bērnu, tāpēc pēc palīdzības neauglības ārstēšanā patlaban vēršas vairāk šīs vecuma grupas sieviešu nekā agrāk.”

Daļa sieviešu nemaz neapzinās, cik strauji, viņām kļūstot vecākām, samazinās viņu auglīgums. Pēc ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem, kad sieviete ir sasniegusi 42 gadu vecumu, viņas izredzes dzemdēt bērnu, kas attīstījies no viņas pašas olšūnām, ir mazākas par 10 procentiem. Tāpēc vecākām sievietēm, kas vēlas izmantot palīgreproduktīvās tehnoloģijas, bieži tiek ievadītas svešas olšūnas.

Jauns notikumu pavērsiens ir tas, ka daļa neauglīgo pāru ir sākuši ”adoptēt” embrijus, proti, izmantot embrijus, kas palikuši pāri pēc cita pāra neauglības ārstēšanas. Ir aprēķināts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs vien tiek uzglabāti kādi 200 tūkstoši sasaldētu embriju. Nesen CBS ziņu izlaidumā izskanēja informācija, ka ”jau labu laiku bez lieka trokšņa nelielā apjomā tiek izmantoti sveši embriji”.

Nav jābrīnās par to, ka palīgreproduktīvo tehnoloģiju attīstība ir radījusi virkni jautājumu. Ko par šādu bērnu dzemdēšanas veidu var teikt no ētiskā un morālā viedokļa? Kāds ir Bībeles viedoklis par šo jautājumu?

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]

DAŽI NEAUGLĪBAS NOVĒRŠANAS PAŅĒMIENI

MĀKSLĪGĀ APAUGĻOŠANA (INSEMINĀCIJA). Procedūra, kuras laikā sperma tiek mākslīgi ievadīta sievietes dzimumorgānos. To parasti izmēģina pirms citiem paņēmieniem.

GAMETU TUBĀRAIS TRANSFERS. Olšūnas tiek paņemtas no olnīcām, sajauktas ar spermatozoīdiem, un, izmantojot laparoskopu (instrumentu vēdera dobuma izmeklēšanai), neapaugļotās olšūnas un spermatozoīdi tiek ievadīti sievietes olvadā caur nelieliem iegriezumiem vēderā.

INTRACITOPLAZMATISKĀ INJEKCIJA. (Palielinājumā attēlota pa kreisi.) Viens spermatozoīds tiek injicēts tieši olšūnā.

ĀRPUSĶERMEŅA APAUGĻOŠANA. Olšūnas tiek paņemtas no sievietes olnīcām un apaugļotas ārpus viņas ķermeņa. Pēc tam iegūtie embriji caur dzemdes kaklu tiek ievietoti dzemdē.

ZIGOTU TUBĀRAIS TRANSFERS. Olšūnas tiek savāktas no sievietes olnīcām un apaugļotas ārpus viņas ķermeņa. Iegūtā apaugļotā olšūna tiek ievadīta olvadā caur nelielu iegriezumu vēderā.

[Norādes par autortiesībām]

Box based on Reproductive Health Information Source, U.S. Centers for Disease Control and Prevention.

Courtesy of the University of Utah Andrology and IVF Laboratories

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

KĀDI IR RISKA FAKTORI?

CILVĒCISKA KĻŪDA. ASV, Nīderlandē un Lielbritānijā ir bijuši gadījumi, kad neauglības novēršanas klīnikās kļūdas dēļ tiek izmantoti nepareizi spermatozoīdi un embriji. Piemēram, reiz kādam pārim piedzima citas rases dvīnīši, bet citā reizē kādai sievietei piedzima divu dažādu rasu dvīņi.

DAUDZAUGĻU GRŪTNIECĪBA. Pētījumos noskaidrots, ka tad, ja sievietei ir daudzaugļu grūtniecība — un tas bieži gadās, ja dzemdē ievietots vairāk nekā viens embrijs —, palielinās pāragru dzemdību risks un ir lielāka iespēja, ka jaundzimušajiem būs nepietiekams svars, ka viņi piedzims nedzīvi vai ka viņiem būs paliekoša invaliditāte.

IEDZIMTI DEFEKTI. Pēc kāda pētījuma datiem, bērniem, kas piedzimuši ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību, ir lielāks iedzimtu defektu risks, piemēram, viņiem var būt sirds un nieru darbības traucējumi, aukslēju šķeltne un sēklinieki var nebūt noslīdējuši sēklinieku maisiņā.

MĀTES VESELĪBA. Hormonu terapijas un daudzaugļu grūtniecības izraisītie sarežģījumi palielina risku mātes veselībai.