Kas ir vitiligo?

No Atmostieties! korespondenta Dienvidāfrikas Republikā

▪ Sibongile mēdz jokot par to, kas notiek ar viņas ādu. Viņa smaidīdama saka: ”Es piedzimu melna, tad kļuvu balta, bet tagad es īsti nezinu, kāda esmu.” Viņai ir vitiligo.

Vitiligo ir baltu dažāda lieluma un formas plankumu veidošanās uz ādas. To izraisa pigmentšūnu zudums ādā. Daļai cilvēku neizveidojas vairāk par vienu šādu plankumu, savukārt citiem tie strauji izplatās pa visu ķermeni. Vēl citiem ir lēnā vitiligo forma, kas progresē daudzu gadu garumā. Vitiligo nerada sāpes, un tas nav infekciozs.

Ne vienmēr vitiligo ir tik viegli pamanāms kā Sibongiles gadījumā, jo baltie plankumi ādā vairāk izceļas tad, ja cilvēkam ir tumša āda. Taču šie traucējumi vieglākā vai smagākā formā ir daudziem cilvēkiem. Kā liecina statistikas dati, tie ir 1 līdz 2 procentiem pasaules iedzīvotāju. Vitiligo nepazīst rasu robežas, un tas vienlīdz skar kā vīriešus, tā sievietes. Šo traucējumu rašanās cēlonis joprojām nav zināms.

Kaut arī nav līdzekļa, ar ko izārstēt vitiligo, stāvokļa uzlabošanai var daudz ko darīt. Piemēram, cilvēkiem ar gaišu ādu baltie plankumi vairāk izceļas, ja veselie ādas apgabali ir saulē iedeguši. Tāpēc, izvairoties no sauļošanās, ir iespējams kosmētisko defektu padarīt mazāk pamanāmu. Cilvēkiem ar tumšu ādu var palīdzēt īpaši kosmētiskie līdzekļi, ar kuriem iespējams mazināt kontrastu starp gaišajiem un tumšajiem ādas laukumiem. Daļai pacientu ir palīdzējis ārstēšanas kurss, ko sauc par repigmentāciju un kas paredz mēnešiem ilgu ārstēšanu ar zālēm un apstarošanu ar ultravioletiem stariem. Ir bijuši gadījumi, kad pēc šādas ārstēšanas vitiligo skartie ādas apgabali ir atguvuši agrāko krāsu. Citi pacienti izvēlas depigmentāciju. Tās mērķis ir panākt vienmērīgu ādas toni, ar medikamentu palīdzību izraisot atlikušo pigmentšūnu izzušanu.

Ja cilvēkam ir vitiligo, tas viņam var radīt dažādus pārdzīvojumus, it īpaši, ja bezpigmenta plankumi parādās uz sejas. ”Nesen,” stāsta Sibongile, ”divi bērni, mani ieraudzījuši, kliegdami metās prom. Reizēm cilvēki vairās ar mani runāt, jo domā, ka man ir kāda lipīga slimība vai ka es esmu nolādēta. Ja man būtu iespēja, es gribētu citiem palīdzēt saprast, ka nav jābaidās no cilvēkiem, kam ir vitiligo. Ar to nevar inficēties — tas neizplatās nedz pa gaisu, nedz fiziskos kontaktos.”

Sibongile neļauj, ka pigmentācijas traucējumu radītās grūtības viņu atturētu no darba, kas viņai tik ļoti patīk, proti, viņa, būdama Jehovas lieciniece, māca cilvēkiem Bībeli. Darot šo darbu, Sibongile apmeklē cilvēkus viņu mājās un sarunājas ar viņiem. Viņa saka: ”Man bija jāaprod ar savu izskatu. Es vairs tik ļoti neuztraucos par to, kā es izskatos, un gaidu laiku, kad Dieva Jehovas apsolītajā paradīzē uz zemes es pilnībā atgūšu tādu ādas krāsu, ar kādu es piedzimu.” (Atklāsmes 21:3—5.)

[Attēls 22. lpp.]

1967. gadā, kad man vēl nebija vitiligo