Kas notiek pasaulē

Ēdienkartē atkritumi

”Tas ir apbrīnojami, par cik nozīmīgu barības avotu daudziem putniem un zīdītājiem ir kļuvuši atkritumi,” saka biologs Vilfrīds Meijers. ”Ir vietas, kur dažu sugu izdzīvošana vārda tiešā nozīmē ir atkarīga no atkritumiem.” Kā bija stāstīts žurnālā Der Spiegel, plaša mēroga pētījumā zinātnieki ir noskaidrojuši, ka ar atkritumiem barojas gandrīz 70 sugu putni un 50 sugu zīdītāji. Atkritumu poligonos un izgāztuvēs ir izveidojusies īsta barības ķēde. Pūstošo atkritumu izdalītajā siltumā strauji vairojas kukaiņi. Ar tiem barojas putni un sīki zīdītāji, savukārt tos medī plēsīgie putni un citi plēsēji. Interesanti, ka daži putni, kas pēc dabas ir tramīgi, izgāztuvēs nepavisam nebaidās ne no atkritumu blīvēšanas mašīnu apdullinošās rēkoņas, ne no cilvēkiem un dzīvniekiem, kas rosās turpat blakus.

 Ziloņi — lielceļa laupītāji

Izrādās, ka cilvēki nav vienīgie lielceļa laupītāji. Kā vēstī Bangkok Post, laupītāju rindām pievienojušies arī ziloņi. Izsalkuši ziloņi, kas dzīvo džungļos uz austrumiem no Bangkokas, bloķē ceļus, pa kuriem brauc cukurniedru vedēji, un laupa saldo kravu. Aptuveni 130 ziloņu normālos apstākļos mājo Angluenajas rezervātā, bet pirms kāda laika sausuma dēļ ziloņiem sāka aptrūkties zaļo augu un izsalkums tos piespieda nākt ārā no džungļiem, lai meklētu barību. Rezervāta pārzinis Jū Senatams ziņoja, ka daži ziloņi ir manīti arī izlaupām plantācijas, bet citi uzlasa cukurniedres, ko tiem no garām braucošajām kravas automašīnām nomet līdzjūtīgi šoferi.

Antibiotikas dzīvniekiem

Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau sen brīdina, cik kaitīgi ir pārmērīgā daudzumā un bez vajadzības dot antibiotikas lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav slimi. Spāņu laikrakstā ABC teikts, ka lopbarībai regulāri tiek pievienotas antibiotikas, ”lai lopi ātrāk pieņemtos svarā”. Kāds pētījums, ko nesen veica Dānijas zinātnieki, liecina, ka putnkopība un lopkopība var nest peļņu arī bez antibiotiku palīdzības. Kad lauksaimnieki pārtrauca pievienot antibiotikas dzīvnieku barībai, vistu audzēšanu tas vispār neietekmēja, bet cūkkopības produkcijas pašizmaksa palielinājās tikai par vienu procentu. PVO ir atzinīgi novērtējusi Dānijas iniciatīvu un mudina citas valstis sekot šim paraugam. Ja dzīvniekiem vairs nedos antibiotikas, tas ”nāks par labu arī cilvēku veselībai”, teikts ABC.

Negodīgie šahisti

”Daudzi šaha spēlmaņi ne pārāk stingri turas pie spēles noteikumiem,” stāstīts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Piemēram, kāds amatieris reiz uzvarēja šaha lielmeistaru, bet vēlāk atklājās, ka viņam garajos matos bijis paslēpts mikrofons, austiņas un kamera un ar šo ierīču palīdzību viņš sazinājies ar šahistu, kas citā telpā sēdējis pie datora. Ir zināmi gadījumi, kad šahisti spēles laikā devušies uz tualeti, kur aiz aizvērtām durvīm izmantojuši kabatdatoru, lai izskaitļotu savu nākamo gājienu. Krāpties mēdz arī šahisti, kas spēlē šahu internetā, piemēram, daži spēles laikā izmanto šaha programmas. Citi turnīros piedalās ar diviem vārdiem un spēlē paši pret sevi — viens no šī pāra vienmēr zaudē un tā virza otru uz augšu rangu tabulā. ”Daudziem naudas balva nepavisam nav galvenais,” teikts minētajā laikrakstā. ”Gandrīz vienmēr dzinulis ir nevis alkatība, bet godkāre.”

Vecums nav šķērslis

”Kad [Kenijā kādā Riftvelijas provinces sākumskolā] notiek mācību stunda sešgadīgajiem bērniem, viens no skolniekiem pārējo vidū ir pamanāms jau pa gabalu,” rakstīts Nairobi laikrakstā Daily Nation. Tas ir 84 gadus vecs vīrs, kas nesen sācis mācīties pirmajā klasē, lai iemācītos lasīt Bībeli. Kaut gan sirmajam skolniekam jau ir mazbērni, kas ir vairākas klases viņam priekšā, vecais vīrs cītīgi nāk uz stundām. ”Cilvēki man stāsta, kas esot rakstīts Bībelē, bet es nezinu, vai tā ir taisnība vai ne, un es gribu pats izlasīt Svētos Rakstus, lai to noskaidrotu,” vīrs teica Nation. Ģērbies skolas formā un apgādājies ar visiem skolas piederumiem, viņš pēc labākās sirdsapziņas cenšas ievērot stingros skolas noteikumus. Dažās jomās viņam tomēr tiek dotas atlaides. Kad citi skolēni skraida un vingro, viņš izpilda lēnus stiepšanās vingrinājumus.

Postošas zemestrīces 2003. gadā

”Pēc ASV Ģeoloģiskās izpētes dienesta (USGS) datiem, 2003. gadā zemestrīču upuru skaits ir bijis lielākais, kāds reģistrēts kopš 1990. gada; 2003. gadā zemestrīces prasījušas 25 reizes vairāk dzīvību nekā 2002. gadā,” teikts minētā dienesta paziņojumā presei. 2002. gadā zemestrīcēs gāja bojā 1711 cilvēki, bet pagājušajā gadā upuru skaits sasniedza 43 819. Aptuveni 41 tūkstotis no tiem bija Irānas iedzīvotāji, kas zaudēja dzīvību 6,6 magnitūdas stiprā zemestrīcē, kura 26. decembrī satricināja Bamas pilsētu. Visstiprākā zemestrīce, turklāt vienīgā, kas bija pietiekami spēcīga, lai atbilstu raksturojumam ”katastrofāla”, 25. septembrī piemeklēja Hokaido salu Japānā. Tās stiprums bija 8,3 magnitūdas. Kā bija norādīts paziņojumā, ”USGS reģistrē ap 50 zemestrīcēm dienā.. Vidēji pasaulē ik gadus notiek 18 postošas zemestrīces (7 līdz 7,9 magnitūdas) un viena katastrofāla zemestrīce (vismaz 8 magnitūdas). Kopējais zemestrīču skaits sasniedz vairākus miljonus gadā, taču daudzas no tām paliek nepamanītas, jo tās notiek tālu no apdzīvotām vietām vai arī ir pārāk vājas.”

Kāpēc pieaug mazgadīgo noziedzība?

Speciālisti uzskata, ka nelabvēlīgi ģimenes apstākļi ir galvenais straujā mazgadīgo noziedzības pieauguma cēlonis. Dienvidāfrikas Republikas laikrakstā Weekend Witness teikts, ka lielākā daļa bērnu, kas pārkāpuši likumu, nāk vai nu no nepilnām ģimenēm, vai arī no tādām ģimenēm, kurās abi vecāki strādā un ir ”pārāk aizņemti, noguruši vai steidzīgi”, lai parūpētos par viņiem. Pēc kriminoloģes Irmas Labuskagni vārdiem, daudzi pusaudži pat īsti nesaprot, ko nozīmē jēdziens ”ģimene”, un viņi ”ilgojas pēc mīlestības un sapratnes”. To, ko šie jaunieši nesaņem ģimenē, viņi meklē citur, un noziedzīgi grupējumi viegli spēj viņus piesaistīt, piedāvājot iespēju justies vajadzīgiem. Psiholoģe Siselija Jansena norāda: ”[Vecāki] ir tik ļoti aizņemti, dzenoties pēc stāvokļa sabiedrībā, panākumiem un mantas, ka viņi vispār nezina, kas notiek pārējo ģimenes locekļu dzīvē.” I. Labuskagni un S. Jansena iesaka atgriezties pie ”vecmodīgajām” ģimenes vērtībām. Laikrakstā izskan secinājums: ”Nekas nevar aizstāt normālu, veselīgu, laimīgu ģimeni.”