Kukaiņu pasaules dzīvie dārgakmeņi

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

TROPU lietusmeža zaļā lapotne slēpj tūkstošiem dzīvu dārgakmeņu. Daži no tiem laistās kā sudrabs vai zelts, citi mirdz kā smaragdi, rubīni un safīri. Šie meža dārgakmeņi, kas cilvēku acīm lielākoties paliek nepamanīti, ir vaboles.

Kas jums nāk prātā, iedomājoties vaboles? Jocīgas, tumši brūnas vai melnas radības, kas tekalē pa zemi? Bet īstenībā vaboles pieder ne tikai pie izplatītākajām, bet arī pie krāsainākajām dzīvajām būtnēm uz zemes. Pēc grāmatā The Guinness Book of Animal Records (Dzīvnieku Ginesa rekordu grāmata) sniegtajām ziņām, patlaban ir identificēti nepilni 400 tūkstoši vaboļu jeb cietspārņu kārtas (Coleoptera) sugu, kas veido gandrīz trešo daļu no visām zināmajām dzīvnieku sugām uz mūsu planētas. Ja jums kārojas pašam atklāt kādu jaunu sugu, pameklējiet to starp vabolēm. Entomologs Terijs Ērvins uzskata, ka pasaulē, iespējams, ir vairāki miljoni vaboļu sugu, kas zinātnei vēl nav pazīstamas. T. Ērvins izdarīja pārsteidzošu atklājumu, 19 lielos tropu kokos konstatēdams veselas 1200 vaboļu sugas.

Neticama dažādība

Ja ņem vērā milzīgo vaboļu sugu skaitu, nav brīnums, ka vaboles ir ārkārtīgi daudzveidīgas gan pēc lieluma, gan formas. Dažas ir ”tik lielas, ka agrākos laikos kolekcionāri šāva uz tām ar šautenēm, kas pielādētas ar smiltīm, lai notriektu vaboles zemē”, bija stāstīts žurnālā National Geographic. Turpretī citas ir ”tik sīciņas,  ka tās ceļo apkārt, patvērušās uz bišu mutes orgāniem. Ir arī tādas vaboles, kas ielavās muzejos un sagrauž vaboļu kolekcijas, kas tur glabājas.”

Jāatzīmē, ka vaboļu kolekcija var maksāt lielu naudu. Vaboles vērtība ir atkarīga gan no kukaiņa krāsas, gan no tā, cik izplatīta ir attiecīgā suga. Ar plašu krāsu spektru var lepoties, piemēram, skarabeju dzimtas vaboles, kas laistās visdažādāko nokrāsu zaļos un sarkanos toņos vai pat zelta vai sudraba krāsā. Koši sarkana skarabeja cena var sasniegt 200 dolārus (vairāk nekā 100 latus), bet mirdzoši zeltains skarabejs maksā pat divtik daudz.

Dažas koksngraužu jeb ūsaiņu dzimtas vaboles, kurām raksturīgi sevišķi gari taustekļi, ir rotātas brīnišķīgiem, krāsainiem rakstiem. Citas vizuļo kā sīciņas, spīdīgas mozaīkas. To zaigojošie zaļie un zilie toņi greznumā neatpaliek no kolibri krāšņajām krāsām. Taču vaboļu vērtība neslēpjas tikai krāsās. Pārstrādājot augu atliekas un citus organiskos atkritumus, vaboles veic svarīgu uzdevumu ekosistēmu veselības uzturēšanā.

Kukaiņu rotas

Vaboļu kolekcionāri nav vienīgie, kas tīko pēc šiem kukaiņu pasaules dārgakmeņiem. Piemēram, Centrālamerikā un Dienvidamerikā sievietes no krāsainiem vaboļu segspārniem mēdz vērt kaklarotas. Meksikā no krāšņvabolēm pat darina dzīvas piespraudes — uz vaboles muguras uzlīmē krāsainas pērlītes un stikla gabaliņus, un vaboles īpašniece rotu smalkā ķēdītē piestiprina pie apģērba.

Vienalga, vai jūs labprātāk vērojat vaboles pa gabalu vai dodat priekšroku tuvākai izpētei, šie dzīvie dārgakmeņi spilgti liecina, cik skaistas un sarežģītas ir dzīvās būtnes, kas mājo uz zemes.

[Papildmateriāls/Attēls 16. lpp.]

Lapgrauži

Dažas vaboles, lai gan tās izskatās ļoti glītas, tomēr ir atzītas par bīstamiem kaitēkļiem. Piemēram, lapgrauži, kas pārtiek no augu lapām, stublājiem un saknēm, var nodarīt nopietnu ļaunumu lauksaimniecības kultūrām.

Kaut arī ir zināmas aptuveni 25 tūkstoši lapgraužu sugu, daudzi zemkopji labi pazīst tikai vienu — kartupeļu lapgrauzi jeb Kolorado vaboli. 1859. gadā Ziemeļamerikas kolonisti pirmo reizi atskārta, ka šīs vaboles apdraud viņu kartupeļu laukus. 20. gadsimta sākumā Kolorado vaboles jau bija atceļojušas uz Eiropu, un tagad tās ir izplatījušās visā Eiropā un ir paspējušas sasniegt arī Āziju.

Tā kā Kolorado vaboles spēj attīstīt rezistenci pret pesticīdiem, tās ir grūti uzveicamas. Mūsdienās šo rijīgo lapgraužu apkarošanai tiek izmantotas dažādas agrotehniskas metodes, kā arī bioloģiski un ķīmiski līdzekļi.

[Attēls]

Kolorado vabole, ASV

[Norāde par autortiesībām]

Scott Bauer/Agricultural Research Service, USDA

[Papildmateriāls/Attēli 17. lpp.]

Vaboļu rekordi

▪ Kukaiņu pasaulē vabolēm pieder ilgmūžības rekords. Lielākā daļa kukaiņu dzīvo mazāk par gadu, turpretī dažas krāšņvaboles var pārsniegt 30 gadu vecumu, un ir ziņas par kādu vaboli, kas nodzīvojusi pat 47 gadus. ”[Krāšņvaboles] dēj oliņas zem dzīvu koku mizas,” skaidrots Dzīvnieku Ginesa rekordu grāmatā. ”Ja šādu koku nocērt, nereti gadās, ka daži kāpuri izdzīvo un kopā ar kokmateriāliem aizceļo uz dažādām pasaules malām; tā kā dažām sugām vajadzīgi gadi, lai sasniegtu pieauguša kukaiņa stadiju, reizēm notiek tā, ka no mēbeles pēkšņi izlien vabole.”

▪ Tropiskajā Āfrikā sastopamās goliātvaboles ir pasaulē smagākie kukaiņi. Daži tēviņi sver aptuveni 100 gramus — trīsreiz vairāk nekā mājas pele.

▪ Ja vērtē pēc noturētā smaguma attiecības pret ķermeņa svaru, svarcelšanā pirmo godalgu dzīvnieku pasaulē ir pelnījušas degunradžvaboles (Dynastinae apakšdzimta). Šīs vaboles spēj noturēt svaru, kas 850 reižu pārsniedz viņējo.

[Attēls]

Goliātvabole, Kongo Demokrātiskā Republika

[Norāde par autortiesībām]

Faunia, Madrid

[Attēls]

Degunradžvabole, Ekvatoriālā Gvineja

[Attēls 16. lpp.]

Skarabejs, Meksika

[Attēls 16. lpp.]

Skarabejs, Hondurasa

[Attēls 16. lpp.]

Skarabejs, Kostarika

[Attēls 17. lpp.]

Koksngrauzis, Indonēzija

[Attēls 17. lpp.]

Rožvabole, Taizeme

[Attēls 17. lpp.]

Krāšņvabole, Taizeme

[Attēls 17. lpp.]

Krāšņvabole, Ungārija

[Attēls 17. lpp.]

Skarabejs, Hondurasa

[Norādes par attēlu autortiesībām 16. lpp.]

Augšā pa kreisi un vidū: © David Hawks; pa labi: © Barbara Strnadova/Photo Researchers, Inc.

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

Augšā no kreisās uz labo: pirmie trīs attēli: Faunia, Madrid; ceturtais: Gyorgy Csoka, Hungary Forest Research Institute, www.insectimages.org; piektais: © Barbara Strnadova/Photo Researchers, Inc.