Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

No mūsu lasītājiem

No mūsu lasītājiem

No mūsu lasītājiem

Nodokļi Dažas pēdējās nedēļas es veicu pētījumus par nodokļu tēmu. To gaitā man radās vairāki jautājumi, piemēram — kad iesākās aplikšana ar nodokļiem? Kamēr es veicu šos pētījumus, mana sieva saņēma 2003. gada 8. decembra Atmostieties! numuru, kurā bija rakstu sērija ”Vai nodokļi ir pārāk augsti?”. Man par pārsteigumu tajā bija apskatīti daži no jautājumiem, kurus es gribēju noskaidrot.

S. J., Tadžikistāna

Asins pārliešana Es esmu ārsts un pilnas slodzes sludinātājs. Es ļoti vēlos jums pateikties, ka jūs publicējāt Jasusi Aizavas dzīvesstāstu ”Es pieņēmu Dieva viedokli par asinīm” (2003. gada 8. decembris). Tāpat kā viņam, arī man bija jāiemācās likt medicīnu otrajā vietā savā dzīvē. Iespējams, es satikšu brāli Aizavu Dieva jaunajā pasaulē, kur mēs vairs nestrādāsim savā profesijā, jo tur vairs nebūs vajadzības pēc ārstiem.

A. S., Ekvadora

2002. gada oktobrī mūsu jaunākajai meitai tika konstatēts vēzis. Ārstēšana bija smaga — tā ietvēra divas operācijas, ķīmijterapiju un staru terapiju. Šajā laikā mēs darījām visu iespējamo, lai stingri ievērotu Bībeles pavēli atturēties no asinīm. Tas nebija vienkārši, jo Lietuvā asinis tiek pārlietas gandrīz visiem bērniem, kas saņem ķīmijterapiju. Raksts ”Es pieņēmu Dieva viedokli par asinīm” deva mums spēku un palīdzēja rīkoties saskaņā ar Jehovas viedokli. Tagad mūsu meitai ir remisijas periods.

M. un S. D., Lietuva

Sāncensība bērnu starpā Es vēlos jums pateikt sirsnīgu paldies par rakstu ”Ko darīt jaunietim, kuru visu laiku salīdzina ar brāli vai māsu?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (2003. gada 22. novembris). Man ir 16 gadi, un man šķiet, ka visa uzmanība vienmēr tiek pievērsta manai vecākajai māsai. Ar prātu es, protams, apzinos, ka Jehova mani ievēro, taču es tik un tā jūtos vientuļa. Šajā rakstā bija runa tieši par tādiem pārdzīvojumiem, kādi ir arī man, un tas bija uzrakstīts tik iejūtīgi, ka es to lasīju ar asarām acīs. Paldies par noderīgajiem padomiem. Šis raksts aizkustināja manu sirdi.

M. O., Japāna

Ir bijuši gadījumi, kad es esmu jutusies tāpat kā rakstā citētie jaunieši. Cik vien spēju atcerēties, manu vecāko māsu vienmēr uzskatīja par labu piemēru. Tāpēc es zinu, ko nozīmē just, ka tevi vienmēr salīdzina ar citu ģimenes locekli. Jūsu ieteikums atrast kaut ko tādu, kas pašam labi padodas, bija kā ”zelta āboli greznos sudraba traukos” — vārdi, kas nāca īstajā laikā. (Salamana Pamācības 25:11.)

S. T., ASV

Man ir māsa un brālis; māsa ir vecāka par mani, bet brālis — jaunāks. Gandrīz viss viņiem padodas labāk nekā man. Tādēļ es sekoju jūsu padomam, un tagad es mācos spāņu valodu un biežāk eju sludināt. Mācīšanās man sagādā prieku, un arī cilvēki mani ievēro.

H. B., ASV

Kas gaida Visumu? Kā man likās, lasot rakstu ”Zinātne bija mana reliģija” (2003. gada 22. septembris), Kenets Tanaka nezina par zinātnieku vidū izplatīto viedokli, ka Visums turpinās izplesties mūžīgi.

R. G., ASV

”Atmostieties!” atbilde. Kosmologi nav vienisprātis savos uzskatos. Piemēram, daži joprojām runā par iespēju, ka izplešanās ar laiku kļūs lēnāka un apstāsies pavisam un tad Visums sāks sarauties, līdz kļūs par niecīgu objektu ar milzīgu blīvumu. Kenets Tanaka pieminēja abas hipotēzes, neatbalstot nedz vienu, nedz otru. Viņa mērķis bija pievērst uzmanību dzīves jēgas meklējumiem un tam, ka zinātne nespēj sniegt visas atbildes.