Ieslodzīti, tomēr brīvi

No Atmostieties! korespondenta Meksikā

KLUSAJĀ okeānā apmēram deviņdesmit kilometrus no Meksikas rietumu krastiem atrodas Tresmarijas salas *. Uz vienas no arhipelāga salām, Marijamadres, sauktas arī par Marijas salu, 1905. gadā Meksikas valdība ierīkoja labošanas darbu koloniju. Senāk šai ieslodzījuma vietai bija ļoti slikta slava, bet mūsdienās cietumnieki, kas ir izpelnījušies cietuma administrācijas ievērību ar savu labo uzvedību, nereti paši lūdz viņus uz turieni nosūtīt.

Daļai ieslodzīto uz salas ir atļauts dzīvot kopā ar ģimenēm. Notiesātie mitinās nevis restotās cietuma kamerās, bet gan nelielās mājiņās. Dzīve šeit daudzējādā ziņā līdzinās dzīvei nelielā lauku pilsētiņā, kur ir pieejami telefons, telegrāfs, televīzija un pasts. Ieslodzīto bērni apmeklē pamatskolu, bet, lai turpinātu mācības vidusskolā, tiem ir jāatgriežas kontinentā. Reizi nedēļā šajā rūpīgi apsargātajā salā ierodas jūras spēku kuģis, kas atved pārtiku, pirmās nepieciešamības preces un apmeklētājus.

Tiek domāts arī par ieslodzīto sociālo rehabilitāciju. Notiesātie, kas sevi dēvē par colonos (spāniski tas nozīmē ”ieceļotāji” jeb ”kolonisti”), vairākas stundas dienā strādā. Tā viņi ne tikai sedz daļu izdevumu, kas saistīti ar viņu dzīvi kolonijā, bet arī apgūst iemaņas, kas viņiem var noderēt pēc atgriešanās brīvībā. Brīvajā laikā ”kolonisti” drīkst nodoties kādam vaļaspriekam, piemēram, iekopt savu dārziņu vai nodarboties ar amatniecību, lai kaut ko nopelnītu. Tas nenozīmē, ka uz salas nav nekādas cietuma disciplīnas. Ieslodzītajiem obligāti jāierodas uz rīta pārbaudi, un pēc deviņiem vakarā neviens nedrīkst atrasties uz ielas.

Marijas salu sasniedz garīgā brīvība

1985. gadā viens no ”kolonistiem”, kura tuvinieki bija Jehovas liecinieki, vēlējās saņemt garīgu palīdzību. Ar viņu tika uzsāktas Bībeles nodarbības ar vēstuļu starpniecību. Laika gaitā viņam pievienojās arī citi interesenti, kas uz salas sāka rīkot kristiešu sapulces. Vēlāk varas iestādes atļāva Jehovas lieciniekiem regulāri apmeklēt šo ieslodzījuma vietu; lai nokļūtu uz Marijas salas, ir jāveic 13 stundu ilgs ceļojums ar kuģi, kas atiet no Masatlanas. Laika gaitā Bībeles patiesību ir uzzinājuši vairāk nekā 40 cietumnieki, kas ir kristījušies un pēc soda termiņa beigām atgriezušies brīvībā. Šī raksta tapšanas brīdī uz  salas atradās seši kristīti brāļi un kristiešu sapulces apmeklēja vidēji 25 cilvēki.

Ieslodzījuma vietas administrācija atzinīgi vērtē Jehovas liecinieku pūles, un pret notiesātajiem, kas ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem, visi izturas ar lielu cieņu. Kādam Jehovas lieciniekam, kas bija atbraucis no kontinenta, kolonijas direktora vietnieks sacīja: ”Man ir liels prieks, ka arī jums, tāpat kā mums, rūp ieslodzīto fiziskā un morālā labklājība. Mēs esam gatavi jūs visādā ziņā atbalstīt.” Direktora vietnieks apsolīja izremontēt ēku, kur brāļiem ir atļauts rīkot kristiešu sapulces.

Kāds notiesātais, kas ieslodzījumā ir pavadījis 10 gadus un ir kļuvis par Jehovas liecinieku, sacīja: ”Kad mūsu garīgie brāļi, kas ierodas no kontinenta, jautā, vai es gribētu aizbraukt no šejienes, es atbildu, ka nē. Es uzskatu šo salu par savu norīkojuma vietu, jo zinu, ka te ir vajadzīgi sludinātāji. Protams, es ļoti gribētu apmeklēt kongresus un iepazīties ar citiem ticības biedriem.” Par labu uzvedību šo ieslodzīto nākamgad ir paredzēts atbrīvot pirms termiņa.

Marijas salas kolonija ir guvusi zināmas sekmes noziedznieku pāraudzināšanā. Tomēr patiesu ”atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu”, proti, īstu garīgu brīvību un pamudinājumu laboties, spēj sniegt vienīgi labā vēsts par Valstību. (Lūkas 4:18; Jesajas 61:1.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 21. lpp.]

Bijušais narkomāns kļūst par kristiešu draudzes vecāko

Giljermo tika notiesāts par narkotiku lietošanu un tirdzniecību. Viņš turpināja lietot narkotikas arī pēc tam, kad bija nosūtīts uz Marijas salu. Taču tur Giljermo ievēroja, ka daži ieslodzītie, kam bija piespriesti ilgstoši cietumsodi par narkotiku tirdzniecību, bija kārtīgi ģērbušies, izskatījās priecīgi un izcēlās ar priekšzīmīgu uzvedību. Kad Giljermo uzzināja, ka šie ieslodzītie mācās Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, arī viņš piekrita apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces un vēlāk sāka mācīties Bībeli.

Giljermo veica ievērojamas pārmaiņas savā dzīvē un drīz vien tika atbrīvots. Uzreiz pēc tam viņš sameklēja Jehovas lieciniekus, lai turpinātu mācīties Bībeli. Tagad Giljermo ir draudzes vecākais un 17 viņa tuvinieki ir kļuvuši par Jehovas lieciniekiem. ”Es ļoti priecājos, ka varēju iepazīt Jehovu un atbrīvoties no saviem netikumiem. Daudzi mani bijušie draugi, kas lietoja narkotikas, jau ir miruši. Narkotiku lietošana ietekmēja manu smadzeņu darbību, un man bija grūti kaut ko atcerēties. Taču liecinieku izmantotās mācību metodes man ļoti palīdzēja. Ārsti par to nevarēja vien nobrīnīties, jo viņi bija domājuši, ka man nekas vairs nevar palīdzēt. Ir grūti izteikt vārdos, cik lielu labumu man un maniem tuviniekiem ir devusi Bībeles patiesība. Agrāk mūsu starpā nebija mīlestības, bet tagad mēs esam vienoti.”

[Kartes 20. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Marijamadres sala

Tresmarijas arhipelāgs

Masatlana

[Attēls 20. lpp.]

”Kolonisti” un viņu ģimenes apmeklē sapulces Marijas salas Valstības zālē