Brīnumainās pazemes galerijas

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SLOVĒNIJĀ

AR MAZU gaismekli rokā Luka Čečs soli pa solim devās iekšā arvien melnākā tumsā. Nonācis dziļi pazemē un uzrāpies kādā klintī, viņš tika apbalvots ar neaizmirstamu skatu. Viņa acu priekšā pavērās zaigojoša un vizuļojoša pasaule. Ko Čečs bija atklājis? Viņš bija uzgājis jaunu eju Postojnas alu sistēmā.

Kopš šī atklājuma, kas tika izdarīts 1818. gada pavasarī, Postojnas alas pakāpeniski ir kļuvušas par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Slovēnijā. Tāpat Čeča atradums ir pavēris jaunus apvāršņus speleoloģijai — zinātnes nozarei, kas pētī alas. Gribēdami apskatīt šīs krāšņās pazemes galerijas paši savām acīm, mēs devāmies ceļā uz Postojnu — pilsētu, kas atrodas Slovēnijas rietumos.

Alām bagāts reģions

Postojnas alas, kuru eju un grotu garums pārsniedz 20 kilometrus, ir vienas no lielākajām Eiropā. Tās atrodas Karstā — kaļķakmens plato, kas no Adrijas jūras iesniedzas aptuveni 50 kilometrus zemes iekšienē un ir izvietojies starp Jūlijas Alpiem un Dināru kalnieni. Šajā Slovēnijas apgabalā ir vairāki tūkstoši alu.

Mūsdienās ”karsts” ir kļuvis par plaši izmantotu jēdzienu. To lieto ģeologi visā pasaulē, lai apzīmētu reģionus, kas līdzinās Slovēnijas Karstam. Karsti ir sastopami daudzās pasaules malās, tostarp Austrālijā, Centrālamerikā, Indonēzijā, Krievijā, Ķīnā, kā arī valstīs, kas atrodas Karību jūras un Vidusjūras baseinā. Karsta ainavu raksturo sausi, klinšaini apgabali, kuros erozija ir izveidojusi alas, piltuves, pazemes upes un ezerus.

Tā kā karsts aizņem lielu daļu Slovēnijas teritorijas, šajā valstī alu un citu zemzemes veidojumu ir ļoti daudz. Postojnas alas ne ar ko neatpaliek no tādām slavenām karsta alām kā Mamuta ala Kentuki štatā (ASV) un Niedru flautas ala Ķīnas pilsētā Guiliņā.

 Ieskats pazemes galerijās

Pirmais Postojnas alu apraksts ir atrodams slovēņu zinātnieka Janeza Vajkarda Valvasora grāmatā Krajinas hercogistes spožums, kas datējama ar 17. gadsimtu. Raksturojot alas šajā apvidū, Valvasors minēja, ka tajās ir ”dīvainu formu pīlāri”. Viņaprāt, tie atgādināja ”visādus kaitēkļus, čūskas un citus dzīvniekus.. vai dažādus briesmoņus, grimasēs savilktas sejas un tamlīdzīgi”. Valvasors vēl piebilda: ”Šausmas un bailes pastiprina arī tas, ka ik uz soļa ir kāda eja, bedre vai dziļa aiza.” Nav brīnums, ka pēc tik biedējoša apraksta maz bija tādu, kas riskēja spert kāju alu melnajā tumsā.

Tomēr ar laiku Postojnas alu popularitāte auga, un liela nozīme tajā bija Lukas Čeča 1818. gadā izdarītajam atklājumam. Jau nākamajā gadā alas tika atvērtas apmeklētājiem, kuru skaits sevišķi strauji pieauga pēc tam, kad 1872. gadā alās tika izbūvēts dzelzceļš un 1884. gadā tika ievilkta elektrība. Ar ko šīs alas ir tik ievērojamas?

Stalaktītu un stalagmītu bagāto krāsu un dažādo formu dēļ Postojnas alas atgādina īstu pazemes dārgumu krātuvi. Dažas ejas izskatās kā piebērtas ar briljantiem, kas izstaro vēsu gaismu, citas viz silti dzeltenos un rūsganos toņos. Uzraksti uz alu sienām liecina, ka alu krāšņums apmeklētājus nav atstājis vienaldzīgus arī agrākos gadsimtos.

Atklātas jaunas sugas

Šo plašo alu izpēte ir ļāvusi atklāt ne tikai jaunus un neparastus ģeoloģiskus veidojumus, bet arī līdz šim nezināmas dzīvības formas. Līdz šim Postojnas alu sistēmā ir atrasts vairāk nekā desmit jaunu sugu.

1831. gadā Čečs izdarīja vienu no šiem atklājumiem, sajūsminot speleologus visā pasaulē. Čečs atklāja neparastu alu vaboli, kas tika nodēvēta par Leptodirus hohenwarti. Šai vabolei ir maza galviņa, apaļš vēders, neparasti gari taustekļi un kājas un, kā norāda pats nosaukums (Leptodirus nozīmē ”tievkakla”), tievs kakls. Diemžēl pirmais šīs vaboles eksemplārs nejauši tika sabojāts, tāpēc iespēja sīkāk izpētīt jauno sugu radās tikai pēc 14 gadiem, kad tika atrasta nākamā Leptodirus hohenwarti.

Vēl viens savdabīgs radījums, kas tika atklāts šajās alās, ir Eiropas protejs. 1689. gadā Janezs Valvasors to nodēvēja par ”pūķa atvasi”. Kopš tā laika šis mazais abinieks ir kļuvis par daudzu zinātnisku pētījumu objektu.

Citas alas Karsta apgabalā

Postojnas alas ir tikai viena no daudzajām alu sistēmām šajā reģionā. Īpaši ievērojamas ir netālu esošās Škocjanas alas, kas kopš 1986. gada ir iekļautas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Apmeklētājus parasti pārsteidz šīs alu sistēmas plašās ejas un pazemes kanjoni, kas tiek uzskatīti par lielākajiem Eiropā. Piemēram, Škocjanas alu sistēmā ir kanjons, kas ir 300 metru garš, 100 metru plats un 110 metru augsts.

Ne mazākas ievērības cienīgas ir Predjamas alas, kuras sargā liels cietoksnis, kas kādreiz piederējis leģendārajam bruņiniekam Erazmam Jamskim. Runā, ka pretinieki šo cietoksni nav varējuši iekarot gadsimtiem ilgi. Pārtiku un citas nepieciešamās lietas cietokšņa iemītnieki esot saņēmuši pa slepenām pazemes ejām, kas izveda zem cietokšņa. Kad pretinieki cietoksni aplenkuši, Erazms esot viņus izsmējis, metot pāri cietokšņa mūriem svaigus ķiršus un ceptu gaļu, lai parādītu, ka viņam nekā netrūkst. Vai šis atstāsts ir patiess vai ne, ir grūti pateikt, bet pazemes ejas, kas vijas zem Predjamas cietokšņa, ir neapstrīdams fakts.

Apmeklējot Slovēnijas karsta brīnumainās pazemes galerijas, apmeklētājiem paveras daudz pārsteidzošu un neaizmirstamu ainu. Slavenais skulptors Henrijs Mūrs par Postojnas alām esot teicis: ”Tā ir labākā Dabas skulptūru izstāde, kādu man gadījies redzēt.” Ja arī jums radīsies izdevība pabūt šajās alās, jūs, visticamāk, viņam piekritīsiet.

 [Papildmateriāls/Attēls 24. lpp.]

”Cilvēkzivs”

Eiropas proteju (Proteus anguinus) vietējie iedzīvotāji mēdz dēvēt par ”cilvēkzivi”, jo tā āda pēc krāsas atgādina cilvēka ādu. Vienīgās vietas, kur šis abinieks ir sastopams, ir pazemes ūdenskrātuves karsta reģionā, kas aptver Itālijas ziemeļaustrumus un Slovēniju līdz pat Hercegovinai. ”Cilvēkzivs” savu bālo ķermeņa krāsojumu un atrofējušās acis neizjūt kā traucēkli, jo visu savu mūžu tā aizvada pilnīgā tumsā. Interesanti, ka dažu Eiropas proteju mūžs esot pat 100 gadi un tie vairākus gadus spējot iztikt bez barības.

[Norāde par autortiesībām]

Arne Hodalic/www.ipak.org

[Attēli 24. lpp.]

1. Kanjons Škocjanas alā, kura augstums ir 110 metru

2. Šis cietoksnis atrodas pie Predjamas alām

3. Postojnas alas ir ieguvušas pasaules slavu

[Norāde par attēla autortiesībām 23. lpp.]

Arne Hodalic/www.ipak.org