Kāpēc ir svarīgi nodarboties ar bērnu

TAS, ko cilvēks apgūst bērnībā, ietekmē viņa spējas nākotnē. Kas bērnam ir vajadzīgs no vecākiem, lai viņa personības izaugsme noritētu sekmīgi? Lūk, kādus secinājumus pēdējos gadu desmitos ir izdarījuši zinātnieki.

Sinapšu nozīme

Jaunākie sasniegumi attēldiagnostikā ir ļāvuši zinātniekiem pētīt smadzeņu attīstību tik sīki kā vēl nekad agrāk. Šajos pētījumos ir noskaidrojies, ka tieši bērna pirmie dzīves gadi ir vislabvēlīgākais laiks, lai attīstītos smadzeņu spējas apstrādāt informāciju, normāli izpaust emocijas un apgūt valodu. ”Smadzeņu garozas šūnas ārkārtīgi strauji sazarojas un sasaistās savā starpā pirmajos dzīves gados, un šis process notiek nepārtrauktā ģenētiskās informācijas un apkārtnes kairinājumu mijiedarbībā,” bija rakstīts ASV žurnālā Nation.

Zinātnieki uzskata, ka lielākā daļa nervu šūnu savienojumu, ko sauc par sinapsēm, izveidojas cilvēka pirmajos dzīves gados. Šajā laikā ”izveidojas nervu ceļi, kas iespaido to, kā attīstās bērna prāta spējas, pašcieņa, spēja uzticēties un vēlme mācīties”, ir teicis bērnu attīstības speciālists Dr. Berijs Brazeltons.

Pirmajos dzīves gados bērna smadzenes ievērojami aug, un šajā laikā strauji attīstās to funkcijas. Ja bērns gūst daudz jaunu iespaidu un daudz ko mācās, tad strauji pieaug sinaptisko savienojumu skaits, radot smadzenēs plašu nervu ceļu tīklu. Bez šiem savienojumiem nebūtu iespējams domāt, mācīties un spriest.

Iespējams, jo vairāk kairinājumu saņem bērna smadzenes, jo vairāk nervu šūnu aktivizējas un jo vairāk  savienojumu starp tām izveidojas. Interesanti ir tas, ka šiem kairinājumiem nav jābūt vērstiem tikai uz bērna intelektuālo attīstību, proti, tai nav jābūt tikai faktu, skaitļu vai valodas apgūšanai. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka ir jārosina arī emocijas. Pētījumi liecina, ka bērniem, kuri nav turēti rokās, kuri nav jutuši pieskārienus, ar kuriem neviens nav spēlējies un kuru emocijas nav rosinātas arī citādi, izveidojas mazāk sinaptisko savienojumu nekā tiem, kuru emocijas ir rosinātas.

Nodarbošanās ar bērnu un viņa spējas

Bērnam kļūstot vecākam, viņa smadzenēs sākas sava veida šķirošana. Pēc visa spriežot, smadzenes pašas likvidē sinaptiskos savienojumus, kas netiek bieži izmantoti. Tas var ļoti ietekmēt bērna spējas. ”Ja bērna smadzenes vajadzīgajā vecumā nesaņem vajadzīgos kairinājumus,” rakstīja neirologs Makss Sīnaders, ”nervu sistēmas ceļi neattīstās pienācīgi.” Kā norādīja Dr. Freizers Mastards, tāpēc bērnam vēlāk var būt zemāks intelektuālais koeficients nekā citiem, grūtības izteikties un rēķināt, pieaudzis viņš bieži slimos un viņam būs problēmas ar uzvedību.

Tātad pirmie bērnības gadi acīmredzot var iespaidot cilvēka dzīvi tad, kad viņš būs pieaudzis. Tas, ko pieredz mazulis, var noteikt, vai izaudzis viņš būs optimists vai pesimists, vai viņš iemācīsies domāt abstrakti vai ne un vai viņš būs līdzjūtīgs vai ne. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai vecāki labi pildītu savus pienākumus. Kāds pediatrs rakstīja: ”Viens no svarīgākajiem faktoriem agrīnā bērnībā ir tas, vai bērnam ir aprūpētājs, kas apzinās bērna vajadzības.”

Tas izklausās vienkārši. Rūpējieties par bērniem, nodarbojieties ar viņiem, un viņi attīstīsies sekmīgi. Diemžēl, kā vecāki labi zina, saprast, kā būtu pareizi jārūpējas par bērniem, ne vienmēr ir viegli. Lai labi veiktu vecāku pienākumus, ar intuīciju vien nepietiek.

Pēc kāda pētījuma datiem, 25 procenti aptaujāto vecāku nezināja, ka viņi, nodarbojoties ar bērnu, var attīstīt viņa prāta spējas, pašpaļāvību un patiku mācīties. Rodas jautājums: kā vislabāk attīstīt bērna spējas? Kā vecāki var radīt nepieciešamo gaisotni? Uzzināsim.

[Attēls 6. lpp.]

Ja zīdaiņa smadzenes nesaņem kairinājumus, viņš neattīstās tik labi kā citi