Hanbok — korejiešu tautastērps

No Atmostieties! korespondenta Korejas Republikā

KOREJIEŠIEM apģērbs ir ne tikai miesas apsegs, bet arī senu tradīciju glabātājs. Par to spilgti liecina hanbok — korejiešu nacionālais tērps.

Savdabīgs piegriezums

Hanbok, kam raksturīgas īpatnējas proporcijas, sastāv no bolero tipa blūzes un gariem svārkiem. * Svārki mēdz būt četras reizes garāki par blūzi, un šādas tērpa proporcijas pat maza auguma sievietei ļauj izskatīties garākai.

Hanbok tērpam ir vienkāršas, viegli liektas līnijas. Blūzes piedurknes izplešas kā spārni, bet garie, platie svārki, kas sākas virs krūtīm un sniedzas līdz zemei, piešķir valkātājai neuzkrītošu eleganci. Krūšu līniju akcentē neparasta lente, kuras gali, kas blūzes priekšpusē sasieti mezglā, nokarājas gandrīz līdz potītēm. Daudziem hanbok tērpiem piedurkņu un kakla izgriezuma apdari un garos svārkus rotā skaisti, ģeometriski izšuvumi un ziedu raksti. Unikālās proporciju, līniju un krāsu kombinācijas dēļ hanbok izskatās patiesi elegants un smalks.

Ērts un praktisks tērps

Hanbok ir ne tikai skaists, bet arī praktisks apģērbs. Parasti tas ir šūts no dabīga materiāla, un to var valkāt visos gadalaikos. Piemēram, hanbok, kura audums austs no rāmiju, kaņepju vai citu augu šķiedrām, brīvi laiž cauri gaisu, tāpēc nēsātājs nepārkarst siltajās vasaras dienās, lai gan hanbok nosedz gandrīz visu augumu. Citi hanbok, kas darināti no materiāla, kurš palīdz saglabāt ķermeņa siltumu, ir vairāk piemēroti valkāšanai ziemā.

 Turklāt hanbok ir ļoti ērts. Šī apģērba īpašība ir saistīta nevis ar modes diktātu, bet gan ar praktisku nepieciešamību, kas pastāvēja pirms vairākiem gadsimtiem, kad Korejas iedzīvotāji daudz pārvietojās jāšus zirga mugurā. Žurnālā Culture & I rakstīts: ”Apģērbs tika pielāgots aukstajam klimatam, kā arī medībām un nomadu dzīvesveidam.” Korejiešu jātnieki nevalkāja drēbes, kas ierobežoja kustību brīvību. Mūsdienu korejieši, kas nēsā hanbok, var pateikties saviem senčiem par to, cik ērti viņi var justies šajā tērpā.

Vēl viena interesanta hanbok iezīme ir senā paraža lietot apģērbā krāsu simboliku. Senatnē korejiešu augstmaņi mēdza nēsāt apģērbu tādās krāsās, kuras tika uzskatītas par cildinošām, turpretī zemnieku drēbes parasti bija baltas. Neprecētu sievieti varēja pazīt pēc dzeltenās un sarkanās krāsas viņas apģērbā, bet pēc laulībām sievietes hanbok krāsa atspoguļoja viņas vīra sociālo statusu. Mūsdienās līgavas māte uz meitas kāzām uzvelk rozā tērpu, savukārt līgavaiņa māte tērpjas zilās drānās. Šī tradīcija ļauj viņas viegli pazīt kāzinieku vidū.

Hanbok mūsdienās

Pēc Korejas kara (1950. g. — 1953. g.) valstī tika izvērsta modernizācija. Tās iespaidā līdz 70. gadiem hanbok bija paspējis iziet no modes un tradicionālos tērpus aizstāja rietumnieciski apģērbi. Tērps, ko agrāk korejieši bija valkājuši ikdienā, bija noglabāts skapī un tika vilkts mugurā vairs tikai kāzās, svētkos un citos īpašos pasākumos.

Taču pēc kāda laika hanbok pamazām sāka atgriezties. Piemēram, 1996. gadā, cenšoties atjaunot hanbok popularitāti, katra mēneša pirmā sestdiena tika pasludināta par ”hanbok nēsāšanas dienu”. Apģērbu ražotāji laida pārdošanā jaunus hanbok modeļus, kas domāti īpaši jauniešiem. Šķiet, doma par atgriešanos pie saknēm ir radusi atsaucību korejiešu sirdīs, jo modernie hanbok ir kļuvuši ļoti iecienīti. Laikmetā, kad daudzas no jaunākajām modes tendencēm uzsver jutekliskumu, ir patīkami redzēt tādu glīta un pieklājīga tērpa piemēru kā hanbok. (1. Timotejam 2:9.)

[Zemsvītras piezīme]