Kas izraisa lieko svaru un aptaukošanos?

”Tagadējā epidēmija nopietni iespaidos mūsu bērnu veselību. Ja sabiedrība neko nedarīs, lai to novērstu, aptaukošanās tikai aizvien vairāk izplatīsies.” (Pediatrijas profesors Viljams Klišs.)

DAUDZI, kam ir normāls svars, izturas nosodoši pret tiem, kam ir palielināta ķermeņa masa, un uzskata, ka šiem cilvēkiem trūkst gribasspēka un īstas vēlēšanās normalizēt savu svaru. Bet vai šī problēma ir tik vienkārša? Vai tiešām visi, kuru svars krietni pārsniedz normu, ir kūtri cilvēki, kam nepatīk fiziski vingrinājumi? Vai arī daudzos gadījumos pastāv citi, dziļāki iemesli, kurus novērst ir daudz grūtāk?

Iedzimtība? Ārēji apstākļi? Abi faktori?

Iepriekšminētajā grāmatā Food Fight ir rakstīts: ”Jau diezgan ilgi tiek diskutēts par to, kam ir lielāka nozīme aptaukošanās attīstībā: iedzimtībai vai ārējiem apstākļiem.” Kas šeit ir domāts ar iedzimtību? Daži atbalsta teoriju, ka organismam piemīt tendence uzkrāt taukus iespējamai vajadzībai nākotnē. Tajā pašā grāmatā tālāk ir teikts: ”Jautājums, cik liela nozīme ķermeņa masas pieaugumā ir iedzimtībai, tiek pētīts gadu desmitiem. [..] Patlaban tiek veikti daudzi pētījumi par gēnu saistību ar aptaukošanos. Zinātnieki ar ļoti sarežģītām metodēm cenšas noskaidrot, kādi gēni liek cilvēkam pieņemties svarā un palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, piemēram, ar diabētu. Izsakoties zinātniski, 25 līdz 40 procenti ķermeņa masas atšķirību iedzīvotāju vidū ir izskaidrojumi ar gēnu darbību.” Tālāk grāmatā rakstīts: ”Tā kā lielākoties valda uzskats, ka cilvēks pats vien ir vainīgs, ka viņam ir liekais svars, šie dati uzsver, cik svarīga ir ģenētiskā uzbūve, tomēr jāievēro, ka vismaz 60 procenti gadījumu ir izskaidrojami ar ārēju apstākļu ietekmi.” Tas nozīmē, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē svaru, ir cilvēka dzīvesveids. Vai viņš uzņem vairāk kaloriju, nekā patērē dienas gaitā? Vai pastāvīgi lieto uzturā neveselīgu ēdienu? Vai ik dienu atvēl laiku nelielai fiziskai slodzei?

Mejo klīnikas izdotā grāmatā aptaukošanās cēloņi ir aprakstīti vienkārši: ”Kaut arī gēniem var būt zināma nozīme ķermeņa masas pieaugumam sākumā, galu galā to nosaka uzturs un fiziskā aktivitāte. Ilgā laikā pārmērīga kaloriju uzņemšana, mazkustīgs dzīvesveids vai arī abi šie faktori kopā izraisa aptaukošanos.” (Kursīvs mūsu.) Tajā pašā grāmatā tālāk ir teikts: ”Slikta iedzimtība nenozīmē, ka  cilvēks obligāti būs resns. [..] Lai kādi būtu cilvēka gēni, viņa svaru visvairāk nosaka viņa uzturs un fiziskās aktivitātes daudzums.”

Organizācijas un firmas, kas piedāvā zaudēt lieko svaru, gūst miljoniem dolāru no tā, ka izmisuši cilvēki vēlas atgūt savu kādreizējo figūru. Bet ko saka speciālisti? ”Aptaukošanos ārstēt ir ļoti grūti, un lielākā daļa cilvēku, kas zaudē lieko svaru, pēc laika to atkal atgūst,” rakstīts grāmatā Food Fight. ”Pēc visoptimistiskākajiem aprēķiniem, no tiem, kas zaudē lieko svaru, normālu svaru saglabā 25 procenti, turklāt bieži vien ar daudzkārtīgiem mēģinājumiem.”

Kāpēc aptaukošanās ir bīstama

Aptaukošanās var izraisīt smagas slimības. Dienvidkalifornijas Universitātes (ASV) Medicīniskā centra neirologs Dr. Skots Lorenselko brīdina, ka pat bērniem un jauniešiem, kas ir aptaukojušies, draud II tipa cukura diabēts. (Skat. 2003. gada 8. maija Atmostieties!.) Viņš saka: ”Mēs to redzam visu laiku, un, ticiet man, tas ir briesmīgi. Es viņiem [cilvēkiem, kas cieš no aptaukošanās] saku, ka es viņus varu aizvest uz cukura diabēta slimnieku nodaļu un parādīt, kas viņus gaida nākotnē: aklums, amputēti locekļi un pat pilnīga invaliditāte II tipa diabēta dēļ. Un visi šie pacienti ir aptaukojušies.” Kāds ir viens no veicinošiem faktoriem? ”Viņi var atļauties vislielākos burgerus un vislielākās kartupeļu frī porcijas, un viņi tās arī pērk,” paskaidro S. Lorenselko. ”Neviens viņiem neaizrāda, cik tas ir slikti, — protams, to nedara ātrās ēdināšanas uzņēmumi, un, taisnību sakot, arī lielākā daļa ārstu ne, jo viņi joprojām nav izglītoti uztura jautājumos.”

Dr. Edvards Taubs, ievērojams daudzu uztura jautājumiem veltītu publikāciju autors, rakstīja: ”Nesen ir kļuvis moderni un pat politiski korekti uzskatīt, ka liekais svars ir normāla un pieņemama mūsdienu dzīves parādība. Tas ir patiešām apbrīnojams sabiedrisko attiecību speciālistu sasniegums, kas paveikts uzņēmumu interešu vārdā — uzņēmumu, kas gūst peļņu no produktiem, kuri padara mūs resnus.”

Speciālisti apgalvo, ka no veselības viedokļa ir labāk, ja tauki ir vairāk uzkrājušies uz gurniem (tā saucamā bumbiera forma) nekā vidukļa daļā (tā saucamā ābola forma), tātad ap iekšējiem orgāniem. Īpaši riskanti ir tad, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 90—100 cm. Kāpēc? Tāpēc, ka ”pārmērīga tauku uzkrāšanās uz vēdera palielina risku saslimt ar hipertensiju, koronāro slimību, diabētu, insultu un dažiem vēža veidiem”, rakstīts Mejo klīnikas grāmatā par svara jautājumiem (Mayo Clinic on Healthy Weight). ”Ja cilvēkam ir ”bumbiera forma” — masīvas gūžas un augšstilbi —, draudi viņa veselībai nav tik lieli.”

Uz kādu risinājumu var cerēt miljoniem pieaugušo un bērnu, kuriem ir liekais svars un kuriem draud smagas slimības? Vai ir kāds efektīvs līdzeklis?

 [Papildmateriāls/Tabula 5. lpp.]

Kas ir ķermeņa masas indekss? Ko tas palīdz noskaidrot?

Ķermeņa masas indekss (ĶMI) izsaka, kāda ir ķermeņa masa attiecībā pret auguma garumu, un tas palīdz noskaidrot, vai cilvēkam ir liekais svars vai arī viņš ir jau aptaukojies. Kā norāda Mejo klīnika, ja ĶMI ir robežās no 18,5 līdz 24,9, tad cilvēka ķermeņa masa ir normāla. Ja tas ir no 25 līdz 29,9, cilvēkam ir liekais svars. Bet, ja ĶMI pārsniedz 30, ir iestājusies aptaukošanās. Kāds ir jūsu ķermeņa masas indekss pēc šīs tabulas? Varbūt jums ir jāapmeklē ārsts, kas jums varētu sniegt kādus ieteikumus vai apstiprinātu jūsu secinājumus?

Lai aprēķinātu ĶMI, svars kilogramos jādala ar metros izteiktu auguma garumu, pēc tam iegūtais rezultāts vēlreiz jādala ar auguma garumu. Piemēram, ja cilvēks sver 90 kilogramu un ir 1,80 metru garš, viņa ķermeņa masas indekss ir 27,8 (90:1,8:1,8=27,8).

[Tabula]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Normāla ķermeņa masa Palielināta ķermeņa masa Aptaukošanās

ĶMI 18,5—24,9 25—29,9 vairāk par 30

Garums Svars kilogramos

1,47 m līdz 53 54—64 vairāk par 65

1,50 m līdz 56 57—67 vairāk par 68

1,52 m līdz 57 58—69 vairāk par 70

1,55 m līdz 59 60—71 vairāk par 72

1,57 m līdz 61 62—73 vairāk par 74

1,60 m līdz 63 64—76 vairāk par 77

1,63 m līdz 66 67—79 vairāk par 80

1,65 m līdz 67 68—81 vairāk par 82

1,68 m līdz 70 71—84 vairāk par 85

1,70 m līdz 72 73—86 vairāk par 87

1,73 m līdz 74 75—89 vairāk par 90

1,75 m līdz 76 77—91 vairāk par 92

1,78 m līdz 79 80—94 vairāk par 95

1,80 m līdz 80 81—97 vairāk par 98

1,83 m līdz 83 84—100 vairāk par 101

1,85 m līdz 85 86—102 vairāk par 103

1,88 m līdz 89 90—106 vairāk par 107

1,90 m līdz 90 91—108 vairāk par 109

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

Kas ir kalorija?

Kalorija ir siltuma daudzuma mērvienība. Kad cilvēks svīst, tiek patērēta siltuma enerģija. ”Kalorija (cal) ir siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai sasildītu 1 g ūdens par 1 ^oC.” (Cilvēka fizioloģija.) Cik daudz kaloriju cilvēkam dienā nepieciešams? Tas ir atkarīgs no viņa auguma garuma, svara, vecuma un fiziskās aktivitātes daudzuma.

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Jums ir mazkustīgs dzīves veids, ja jūs

▪ lielāko dienas daļu pavadāt sēžot — skatāties televīziju, sēžat pie rakstāmgalda vai automobilī, citiem vārdiem, nekustaties,

▪ reti nostaigājat vairāk par 100 metriem,

▪ strādājat darbu, kurā nav jākustas,

▪ neatvēlat vismaz reizi nedēļā 20 līdz 30 minūtes fiziskiem vingrinājumiem.

[Norāde par autortiesībām]

Balstīts uz Mayo Clinic on Healthy Weight.