Nairobi — ”vēso ūdeņu vieta”

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KENIJĀ

”Nemīlīga, pārpurvojusies savanna, kur nemitīgi svilpo vējš un mājo tūkstošiem dažnedažādu savvaļas dzīvnieku. Tā ir pilnīgi neapdzīvota, un vienīgais, kas te atgādina par cilvēku eksistenci, ir vecais karavānu ceļš, kas stiepjas gar purvainā līdzenuma malām.” (”KENIJAS KOLONIJAS PIRMSĀKUMI”.)

ŠĀDA vairāk nekā pirms 100 gadiem izskatījās tagadējās Nairobi pilsētas teritorija. Toreiz te mājoja lauvas, degunradži, leopardi, žirafes, indīgas čūskas un citi savvaļas dzīvnieki. Tāpat kā citas klejotāju ciltis, arī drošsirdīgie masaji nāca pie vietējās upītes un dzirdīja tajā savus mājlopus. Masaji sauca šo upīti par Uaso Nairobi, kas tulkojumā nozīmē ”aukstais ūdens”, un tās apkaimi par Enkarre Nairobi, kas nozīmē ”vēso ūdeņu vieta”. Tā ir cēlies Kenijas vēsturē tik nozīmīgās pilsētas nosaukums.

 Nairobi dibināšana ir saistīta ar Kenijas—Ugandas dzelzceļa līnijas būvniecību, ko daudzi laikabiedri uzskatīja par neprātīgu un bezjēdzīgu ieceri. * Līdz 1899. gada vidum jau bija izbūvēti 530 kilometri sliežu, kas stiepās no ostas pilsētas Mombasas līdz Nairobi. Tolaik sliežu licējiem sāka uzbrukt divi lauvas, ko iesauca par ”Cavo cilvēkēdājiem” un kas nogalināja daudzus strādniekus; turklāt turpmākais ceļš bija jābūvē cauri Austrumāfrikas lūzumzonas necaurejamajiem apgabaliem. Tā kā dzelzceļš sniedzās arvien tālāk iekšzemē, uzturēt bāzes nometni Mombasā kļuva arvien neizdevīgāk. Kaut arī visapkārt pletās nemīlīgā savanna, tika nolemts, ka Nairobi ir vispiemērotākā vieta pagaidu dzīvojamo ēku un materiālu noliktavu celtniecībai. Tā tika likti pamati nākamajai Kenijas galvaspilsētai.

20. gadsimta sākumā tagadējā Kenija ietilpa Britu Austrumāfrikas protektorātā un Nairobi kļuva par tā administratīvo centru. Taču pilsētai trūka skaidra attīstības plāna. Visapkārt dzelzceļa stacijai daudzi cilvēki paši bija sev uzslējuši būdiņas no koka, gofrētām metāla plāksnēm un citiem pieejamiem materiāliem, tāpēc Nairobi vairāk līdzinājās baraku pilsētiņai nekā starptautiskam centram, par ko tā kļuva vēlāk. Nedaudzās ēkas, kas Nairobi slējās gadsimtu mijā, netika celtas, ņemot vērā šādu iespējamību. Turklāt Nairobi iedzīvotājus joprojām apdraudēja savvaļas dzīvnieki, kas netraucēti klejoja apdzīvotās vietas apkaimē.

Jaunajai pilsētai negāja secen arī slimības. Par pirmo nopietno pārbaudījumu pilsētas administrācijai kļuva mēris, kas plosījās Nairobi. Lai apturētu sērgas izplatību, varas iestādes rīkojās diezgan radikāli, nodedzinot mēra skartos rajonus. Ar laiku šie bēdīgie notikumi palika pagātnē, un nākamo 50 gadu laikā Nairobi attīstījās par nozīmīgu Austrumāfrikas komerciālo un sabiedrisko centru.

Kā attīstījās mūsdienu pilsēta

Nairobi atrodas augstienē, apmēram 1680 metru virs jūras līmeņa, un no pilsētas paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni. Skaidrā laikā ir saskatāmas abas Āfrikas augstākās virsotnes — ziemeļos slejas 5199 metrus augstais Kenijas kalns (augstākais valstī), bet tālāk uz dienvidiem, uz Kenijas un Tanzānijas robežas, atrodas 5895 metrus augstais Kilimandžāro. Kaut gan šis kalns atrodas pie paša ekvatora, tā virsotni vienmēr klāj sniega un ledus sega — šis fakts jau pirms pusotra gadsimta ir vilinājis uz šejieni ceļotājus un ģeogrāfus no Eiropas.

Pēdējo 50 gadu laikā pilsēta ir pieredzējusi iespaidīgas pārvērtības. Nairobi izaugsme vislabāk ir pamanāma, ja pavēro pilsētas siluetu. Modernās augstceltnes, kas ir būvētas no stikla un tērauda, spoguļodamās rietošās saules staros, rada neaizmirstamu skatu. Nairobi centrālā darījumu rajona apmeklētājs varētu justies ļoti izbrīnīts, uzzinot, ka vēl pirms  100 gadiem šajā apvidū klejoja plēsīgi zvēri un cilvēkiem atrasties te bija bīstami.

Arī daba šeit ir pieredzējusi ievērojamas izmaiņas. Nairobi tika ieviesti tādi eksotiski augi kā bugenvilejas un akācijas, ātri augošie eikalipti un skaistiem ziediem rotātā džakaranda. Tur, kur agrāk vijās putekļainas takas, ar laiku izveidojās kokiem ieskautas alejas, kuru ēnā gājēji var patverties no svelmainās saules. Netālu no pilsētas centra ir ierīkots dendrārijs, kur aug vairāk nekā 270 sugu koki. Nav grūti saprast, kāpēc kāds autors par Nairobi rakstīja, ka pilsēta ”izskatās tā, it kā būtu uzcelta meža vidū”. Bagātīgā augu sega padara maigāku Nairobi klimatu, nodrošinot cilvēkus ar paēnu dienā un ļaujot izbaudīt patīkamu vēsumu naktīs.

Dažādu kultūru sajaukums

Nairobi ir kļuvusi par mājvietu dažādu tautību pārstāvjiem, un pašlaik pilsētā dzīvo vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Dzelzceļa satiksmes atklāšana bija viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki nolēma apmesties šajā reģionā. Kad tika pabeigta dzelzceļa būvniecība, indiešu strādnieki palika Kenijā un dibināja tirdzniecības un rūpnieciskos uzņēmumus, kas ar laiku attīstījās un aptvēra arvien lielākas teritorijas. Uzņēmīgi cilvēki atbrauca arī no Austrālijas, Kanādas un dažādām Āfrikas zemēm.

Tāpēc Nairobi ir sastapušās dažādu tautu kultūras. Uz ielas var satikt sari ģērbušos indiešu sievieti, kas iet iepirkties uz tirdzniecības centru, inženieri no Pakistānas, kas dodas uz būvlaukumu, nevainojami ģērbtu lidmašīnas stjuartu no Nīderlandes, kas ir apmeties vienā no pilsētas viesnīcām, un japāņu biznesmeni, kas steidzas, lai nenokavētu svarīgu tikšanos Nairobi fondu biržā. Vietējos iedzīvotājus var satikt autobusa pieturā, tirgojam kaut ko nelielos kioskos, tirgus laukumos vai veikaliņos vai arī strādājam daudzajos pilsētas birojos un uzņēmumos.

Tiesa gan, Nairobi dzīvo samērā maz kenijiešu, kas būtu dzimuši un uzauguši šajā pilsētā. Vairākums no viņiem labākas dzīves meklējumos ir pārcēlušies uz šejieni no citiem valsts apgabaliem. Visā visumā Nairobi iedzīvotāji ir draudzīgi un viesmīlīgi.  Iespējams, tieši šī iemesla dēļ Nairobi par savu mītnes vietu ir izvēlējušās daudzas starptautiskas un reģionālas organizācijas. Piemēram, Nairobi atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas mītne.

Kas piesaista tūristus?

Kenijā ir ļoti bagāta un daudzveidīga savvaļas augu un dzīvnieku valsts. Daudzie nacionālie parki un dabas rezervāti katru gadu atvilina uz šejieni tūkstošiem tūristu. Nairobi ir kļuvusi par savdabīgu centru, no kurienes tiek organizēta lielākā daļa ekskursiju. Tomēr arī pati pilsēta ir pievilcīgs tūrisma objekts. Pasaulē ir ļoti maz lielpilsētu, kur savvaļas dzīvnieki mājotu gandrīz vai pie pašas pilsētas robežas. Ne velti Nairobi nacionālais parks, kas atrodas gandrīz 10 kilometrus no pilsētas centra, tiek dēvēts par tūristu paradīzi. * Tajā var apskatīt Nairobi kādreizējos četrkājainos iemītniekus, kurus no cilvēkiem šķir tikai neliels stiepļu siets. Pirms pāris gadiem kādas Nairobi mājas viesistabā pat tika notverts pieaudzis leopards, kas tur bija ieklīdis no tuvējā meža!

Tikai dažu minūšu gājienā no pilsētas centra atrodas Nairobi muzejs. Katru dienu to apmeklē simtiem cilvēku, kas vēlas iepazīt interesanto Kenijas vēsturi. Muzejā izveidotajā čūsku mājā ir apskatāmi daudzi rāpuļu sugu pārstāvji. Šeit var redzēt krokodilu, kas, šķiet, neliekas ne zinis par apmeklētājiem, un bruņurupuci, kura lēnīgās kustības krasi kontrastē ar apkārtējās pasaules steigu. Muzejā ir apskatāmas kobras, pitoni un odzes. Atrodoties šādu radījumu tuvumā, nedrīkstētu aizmirst par te izlikto brīdinājuma zīmi: ”Neaiztikt! Noindēs!”

Bībeles patiesības ”ūdeņi”

Nairobi upe, no kuras ir cēlies pilsētas nosaukums, plūst arī mūsdienās, taču tās ūdeņi, tāpat kā citu upju ūdeņi lielu pilsētu tuvumā, ir piesārņoti ar rūpnieciskiem un sadzīves atkritumiem. Nairobi iedzīvotājiem nu jau daudzus gadus ir pieejams arī kāds cits ”ūdens”, kas nāk no augstāka avota. Šis ”ūdens” ir Jehovas liecinieku sludinātā labā vēsts, kas cilvēkiem paver iespēju dzīvot mūžīgi. (Jāņa 4:14.)

1931. gadā, kad Nairobi bija vēl samērā maza un nenozīmīga pilsēta, Kenijā no Dienvidāfrikas ieradās brāļi Grejs un Frenks Smiti, un viņu mērķis bija darīt zināmu vietējiem iedzīvotājiem Bībeles patiesību. No Mombasas viņi devās Nairobi virzienā, drosmīgi pārvarēdami dažādas briesmas — dažkārt viņiem bija jānakšņo savvaļas dzīvnieku tuvumā. Nairobi viņi izplatīja 600 brošūru, kā arī citus bībeliskus izdevumus. Mūsdienās Kenijas galvaspilsētā dzīvo apmēram 5000 Jehovas liecinieku, kas ir apvienoti 61 draudzē. Rīkodami draudzes sapulces, apgabala un starptautiskos kongresus, Jehovas liecinieki ir iepazīstinājuši Nairobi iedzīvotājus ar savu darbību. Daudzi galvaspilsētas iedzīvotāji ar prieku ir uzklausījuši uz Bībeli balstīto vēsti, kas dod cerību nākotnei.

Labāka nākotne

”Rūpnieciski attīstītās pilsētās cilvēki bieži izjūt piemērotu mājokļu trūkumu.. Rūpnīcas piesārņo gaisu un ūdens krājumus,” teikts Britu enciklopēdijā. Nairobi šai ziņā nav izņēmums. Tā kā arvien vairāk cilvēku pārceļas no laukiem uz pilsētu, Nairobi problēmas saasinās un pašreizējais tās spožums nākotnē var viegli izbalēt.

Par laimi, arvien tuvāk ir laiks, kad Dieva Valstības pakļautībā dzīvojošie cilvēki varēs izbaudīt dzīvi visā tās pilnībā. To vairs neaptumšos nopietnās problēmas, kas mūsdienās padara tik grūtu daudzu pilsētnieku dzīvi. (2. Pētera 3:13.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Karte 16. lpp.]

[Norāde par autortiesībām]

Nairobi

[Attēls 18. lpp.]

Kilimandžāro

[Attēls 18. lpp.]

Kenijas kalns

[Norāde par autortiesībām]

Duncan Willetts, Camerapix

[Attēls 18. lpp.]

Brīvdabas tirgus

[Attēls 19. lpp.]

Frenks un Grejs Smiti 1931. gadā

[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]

© Crispin Hughes/Panos Pictures