Sīpols — cienīts visos laikos

No Atmostieties! korespondenta Meksikā

Kurā gan virtuvē varētu iztikt bez sīpoliem? Šie labi pazīstamie dārzeņi ir ļoti daudzveidīgi izmantojami — tie noder gan zupām, gan salātiem, gan otrajiem ēdieniem, un tos lieto arī ārstniecības nolūkos. Un dažreiz tie pat liek mums mazliet paraudāt.

Starp dārza sīpolu radiniekiem ir tādi dekoratīvi ziedaugi kā zelta ķiploki, Neapoles sīpoli un Aflatunas sīpoli, un tie arī paši zied skaistiem, savdabīgiem ziediem. Taču uz virtuves galda parasti nonāk nevis ziedi, bet sīpols — auga apaļīgā pazemes daļa ar biezajām, sulīgajām zvīņlapām.

Sīpoli ir vieni no senākajiem kultūraugiem. Apliecinājumu tam, ka sīpoli plaši tika lietoti jau sirmā senatnē, var atrast Bībelē. Aprakstot notikumus, kas risinājās ap 1513. gadu pirms mūsu ēras, Bībelē stāstīts, ka izraēlieši ar ilgām atcerējās sīpolus, ko viņi bija ēduši Ēģiptē. (4. Mozus 11:5.)

Bet kāpēc sīpoli ir iekarojuši tādu popularitāti tik daudzu un dažādu zemju virtuvēs? Droši var teikt, ka sīpoli ir iecienīti īpatnējā aromāta un spēcīgās garšas dēļ, ko tiem piešķir sēra savienojumi. No sulfēnskābes, kas rodas, griežot sīpolu, veidojas viela, kas kož mums acīs un liek raudāt.

Vērtīgs un veselīgs garšaugs

Sīpoli ir ļoti veselīgi, un tajos ir tādas svarīgas vielas kā kalcijs, fosfors un askorbīnskābe jeb C vitamīns. Taču sīpoli kopš seniem laikiem ir cieņā ne tikai garšas, bet arī dziedniecisko īpašību dēļ. Mūsdienās tos joprojām lieto pret dažādām kaitēm, piemēram, pret saaukstēšanos, laringītu, aterosklerozi, sirds koronāro slimību, diabētu un astmu. Cik zināms, sīpoliem piemīt antiseptiskas īpašības un tie palīdz pazemināt holesterīna līmeni, ārstēt iekaisumus, novērst trombu veidošanos un pat cīnīties ar vēzi.

Sīpoli mēdz būt balti, dzelteni, brūni, zaļi, sarkani un violeti. Tos var ēst svaigus, ceptus, marinētus, žāvētus, samaltus pulverī vai pārstrādātus pārslās vai kubiņos. Grūti nepiekrist, ka sīpoli ir lieliski dārzeņi, pat ja reizi pa reizei tie mums liek nobirdināt kādu asaru.