Eiropas tiesa aizstāv mātes tiesības
Eiropas tiesa aizstāv mātes tiesības
No Atmostieties! korespondenta Francijā
2003. gada 16. decembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas atrodas Strasbūrā (Francija), atzina Francijas tiesas par vainīgām Jehovas liecinieces Serafinas Palau-Martinesas reliģiskā diskriminācijā.
1996. gadā tiesa šķīra Serafinas laulību ar viņas vīru, kas viņu bija pametis divus gadus iepriekš. Serafinai tika piešķirta aizbildnība par abiem viņu bērniem. Bet 1997. gadā, kad bērni jau gandrīz trīsarpus gadus bija dzīvojuši kopā ar māti, tēvs, pie kura bērni bija ciemojušies, viņiem neļāva atgriezties pie mātes. Serafina stāsta: ”Kad es aizgāju uz skolu pretī bērniem, lai vestu viņus mājās, skolas direktors izsauca policiju. Man ļāva tikties ar bērniem tikai policistu klātbūtnē, lai nepieļautu, ka es ar viņiem runāju par savu ticību. Situācija bija tāda, it kā es būtu noziedzniece. Man pateica, ka es varēšu ņemt bērnus tikai tad, ja parakstīšu paziņojumu, ka nestāstīšu viņiem neko par Dievu un Bībeli un nevedīšu viņus uz kristiešu sapulcēm.”
Serafina iesniedza prasību tiesā. Taču 1998. gadā Nimas Apelācijas tiesa piešķīra bērnu aizbildnības tiesības tēvam. Pamatojot savu spriedumu, tiesa asi kritizēja audzināšanas principus, ko, pēc tās domām, izmanto Jehovas liecinieki. ”Bija ļoti sāpīgi tikt apvainotai par to, ka es kaitējot saviem bērniem, kaut gan patiesībā es centos darīt visu iespējamo viņu labā un audzināt viņus kristīgā garā,” atceras Serafina.
Kad Kasācijas tiesa — augstākā Francijas instance, kurā spriedumu varēja pārsūdzēt, — atstāja šo spriedumu spēkā, Serafina vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šī tiesa ar balsu vairākumu seši pret vienu nosprieda: ”Tiesai nav šaubu, ka [Francijas] apelācijas tiesa ir pieļāvusi nevienādu attieksmi pret vecākiem, pamatojoties uz iesniedzējas reliģiju.. Šāda nevienāda attieksme ir diskriminējoša.” Spriedumā bija teikts, ka Francijas tiesas lēmums ir balstīts nevis uz Serafinas iespējām rūpēties par bērniem — tās ne brīdi netika apšaubītas — un nevis uz konkrētiem faktiem, bet uz ”vispārēja rakstura atzinumiem par Jehovas lieciniekiem”. Ņemot vērā reliģiskās diskriminācijas faktu un Serafinas tiesību pārkāpumu, tiesa uzlika par pienākumu Francijas valstij izmaksāt viņai kompensāciju un segt tiesvedības izdevumus.
Šis spriedums ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurš līdzīgā lietā tika pieņemts 1993. gada jūnijā un kurā tika noteikts, ka Austrija ir pieļāvusi diskrimināciju pret Jehovas liecinieci Ingridu Hofmani viņas reliģiskās pārliecības dēļ. * ”Saskaņā ar spriedumu Hofmanes lietā,” norādīts franču juridiskajā izdevumā La Semaine juridique, ”šis spriedums apstiprina, ka lēmumu par vecāku tiesībām nekādā ziņā nedrīkst pieņemt, vadoties galvenokārt no reliģiskiem apsvērumiem.” Serafinas advokāts paziņoja: ”Šis lēmums ir ļoti nozīmīgs, jo [Cilvēktiesību] tiesas spriedumi konsekventi aizstāv Jehovas liecinieku, kuriem ir bērni, tiesības uz objektīvu lietas izskatīšanu.”
Uz jautājumu, ko viņa domā par tiesas spriedumu, Serafina, kas tagad dzīvo Spānijā, atbildēja: ”Es esmu ļoti priecīga un izjūtu lielu atvieglojumu. Veselus piecus gadus manas reliģijas dēļ man bija atņemti bērni un es nedrīkstēju ar viņiem tikties, un tas tiešām bija briesmīgi, taču Jehova mani stiprināja. Es ceru, ka šis spriedums palīdzēs citiem, kas ir līdzīgā situācijā.”
[Zemsvītras piezīme]
^ 7. rk. Skat. Atmostieties! 1993. gada 8. oktobra numuru (angļu val.), 15. lpp., rakstu ”Jehovas liecinieki attaisnoti strīdā par bērnu aizbildnības tiesībām”.
[Attēls 12. lpp.]
Serafina