Kad tiks izskausts AIDS?

Jaunieši jau no agrīna vecuma tiek apbērti ar seksuāla rakstura informāciju, kas propagandē netikumību. Plaši izplatīta ir arī intravenoza narkotiku lietošana, kas ir viens no galvenajiem veidiem, kā notiek inficēšanās ar HIV. Mūsdienu visatļautības gaisotnē, kad bezatbildīga rīcība ir kļuvusi tik ierasta, rodas jautājums, vai AIDS kādreiz izdosies izskaust.

MEDIĶI un citi veselības aprūpes darbinieki pamatoti norāda, ka būtisks faktors cīņā ar AIDS ir uzvedības maiņa. ”Katrai jauniešu paaudzei vajadzīga vispusīga un pastāvīga informācijas un pasākumu programma, kas tiem palīdzētu izveidot noturīgus paradumus, kuri tos pasargātu no rīcības, kas saistīta ar HIV infekcijas risku,” teikts kādā Slimību kontroles un novēršanas centra ziņojumā. ”Šādas vispusīgas programmas īstenošanā jābūt iesaistītiem gan vecākiem, gan pedagogiem.”

Vecākiem jāizglīto savi bērni, paskaidrojot iespējamās briesmas, pirms bērni ir uzsūkuši sagrozītu informāciju, ko viņiem sniedz līdzaudži vai citi cilvēki. Tas ne vienmēr ir viegli, taču tas var glābt bērna dzīvību. Informēt bērnu par seksu un narkotikām nenozīmē laupīt viņam bērna nevainību, gluži otrādi — tā viņa nevainību, iespējams, izdosies pasargāt.

Audzināšana — svarīgs vecāku uzdevums

Senajā Dieva tautā no vecākiem tika prasīts, lai viņi izglītotu savus bērnus tādos jautājumos kā seksuālas attiecības un rūpes par veselību. Interesanti, ka seno izraēliešu likumos bija skaidri pateikts, kādi morāles principi viņiem ir jāievēro, un tajos bija iekļauti norādījumi, kas viņus pasargāja no infekcijām. (3. Mozus 18:22, 23; 19:29; 5. Mozus 23:13, 14.) Kā ļaudīm bija jāmācās šie likumi? Dievs Jehova izraēliešiem sacīja: ”Lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī.” Vispirms vecākiem pašiem bija jāsaprot, kādu labumu dod šo likumu  ievērošana un kāds ļaunums ceļas, ja tos neievēro. Tālāk viņiem bija norādīts: ”Tie tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.” (5. Mozus 6:6, 7.)

Senebreju vārds, kas tulkots ”piekodināt”, nozīmē ”atkārtot; teikt atkal un atkal; ieskaidrot”. Bez šaubām, tas prasa laiku. Ja vecāki atlicina laiku, lai saviem dēliem un meitām mācītu saprast, kādas briesmas saistās ar narkotiku lietošanu un netiklību, izredzes, ka viņu bērniem neizveidosies paradumi, kas saistīti ar HIV infekcijas un citu slimību risku, ir daudz lielākas nekā tad, ja vecāki to nedara. *

Mierinājums tiem, kas cieš no HIV/AIDS

Doma par profilakses pasākumiem, kas tiek īstenoti, droši vien nesniedz lielu mierinājumu tiem miljoniem cilvēku, kas jau ir inficējušies ar HIV/AIDS. Daudzos gadījumos viņi cieš ne tikai no slimības fiziskajām izpausmēm, bet arī no atstumtības, jo apkārtējie no viņiem izvairās vai pat izturas pret viņiem naidīgi. Kāpēc tā notiek? Daudzviet joprojām ir izplatīts kļūdainais uzskats, ka ar HIV var inficēties sadzīves kontaktu ceļā. Bailes inficēties ar HIV ir saprotamas, jo šī infekcija izplatās no cilvēka uz cilvēku un AIDS ir nāvējoša slimība. Dažkārt bailes no AIDS pārvēršas iracionālās bailēs no inficētajiem cilvēkiem. Ir bijuši gadījumi, kad šādiem cilvēkiem atteikta medicīniskā palīdzība, viņi izslēgti no baznīcas vai pat pieredzējuši fizisku vardarbību.

Daži apgalvo, ka AIDS esot Dieva sods grēcīgiem cilvēkiem. Tiesa, ievērojot Bībeles normas attiecībā uz seksuālo uzvedību, narkotiku lietošanu un asinīm, daudzi būtu varējuši izvairīties no inficēšanās ar HIV. (Apustuļu darbi 15:28, 29; 2. Korintiešiem 7:1.) Tomēr, kā var redzēt no Bībeles, fakts, ka kāds ir saslimis, nav pierādījums tam, ka Dievs viņu soda par kādu konkrētu grēku. Bībelē teikts, ka Dievs nevienu nepārbauda, sūtīdams viņam nelaimi. (Jēkaba 1:13; Jāņa 9:1—3.) Ja cilvēks ir inficējies ar HIV vai saslimis ar AIDS tāpēc, ka nav ievērojis Dieva normas, taču pēc tam ir mainījis savu dzīvesveidu un atmetis nepareizo rīcību, viņš var droši paļauties uz to, ka Dievs viņu nepametīs.

Dieva līdzcietība un mīlestība pret tiem, kas slimo ar hroniskām kaitēm, skaidri izpaudās, kad uz zemes dzīvoja Dieva Dēls Jēzus. Sastapis kādu lepras slimnieku, Jēzus, ”sirdī kustināts, roku izstiepa, to aiz[s]kāra” un izmantoja savu brīnumaino spēku, lai izdziedinātu slimo. (Marka 1:40—42.) Jēzus neraudzījās ar nicinājumu uz slimiem cilvēkiem, un mīlestība, ko viņš pret tiem pauda, bija pilnīgs viņa debesu Tēva mīlestības atspulgs. (Lūkas 10:22.)

Uzvara pār AIDS — drīzā nākotnē

Brīnumainās dziedināšanas, ko veica Jēzus, ne tikai liecina par Dieva mīlestību, bet arī apstiprina kādu citu svarīgu faktu. Bībelē sacīts, ka tagad Jēzus Kristus ir ķēniņš debesīs. (Atklāsmes 11:15.) Brīnumi, ko Jēzus darīja, kalpodams uz zemes, pierādīja, ka viņam ir gan spēks, gan vēlēšanās dziedināt visas slimības, kas nomoka cilvēkus, un tieši to viņš drīzumā darīs cilvēku labā.

Bībeles pravietojumi liecina, ka pavisam tuvu ir laiks, kad ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Lai gan cilvēkiem nav izdevies apturēt AIDS izplatību un nodrošināt visiem efektīvu ārstēšanu, mēs varam būt droši, ka AIDS tiks pilnībā izskausts. ”Teici to Kungu, mana dvēsele,” rakstīja ķēniņš Dāvids, ”un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2, 3.)

Kad tas notiks? Kādas ir Dieva prasības tiem, kas vēlas pieredzēt šīs svētības? Sazinieties ar Jehovas lieciniekiem, ja vēlaties vairāk uzzināt par brīnišķīgajiem Bībeles apsolījumiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Bībeles pravietojumi liecina, ka drīz ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.””

[Attēls 10. lpp.]

Izglītojot bērnus par tādiem jautājumiem kā sekss un narkotikas, vecāki var viņus pasargāt

[Attēls 10. lpp.]

Pierādīdams, ka viņš gan spēj, gan vēlas dziedināt slimos, Jēzus parādīja, ko viņš darīs nākotnē