Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Drūp Lielais Ķīnas mūris

”Tūristi, būvnieki un erozijas procesi ir izpostījuši divas trešdaļas Lielā Ķīnas mūra,” teikts Londonas laikrakstā The Guardian. ”Šis pasaules kultūras piemineklis pamazām iet bojā. [..] Ir ziņas, ka ..mūra posmi tiek demolēti un aprakstīti un vietām mūri jauc ārā, lai iegūtu celtniecības materiālus cūku kūtīm un ogļraktuvēm.” Nesen Pasaules Kultūras pieminekļu fonds, kas raksturo Ķīnas mūri kā ”vienu no plašākajām kultūrainavām uz zemes”, iekļāva to savā visvairāk apdraudēto arhitektūras pieminekļu sarakstā. Mūra bojāeju paātrina pat tie, kam uzticēts to aizsargāt. Tiek ziņots par gadījumu, kad pieminekļu aizsardzības iestāžu darbinieki, kuru darbu apgrūtina kvalifikācijas un līdzekļu trūkums, acīmredzot ir devuši kādam būvuzņēmējam atļauju nojaukt 14 metrus garu posmu, kas bija 600 gadus vecs. Tā kā mūris ir ārkārtīgi garš — tā sākotnējais garums bija ap 6,4 tūkstošiem kilometru —, to ir gandrīz neiespējami uzturēt pienācīgā kārtībā.

Svešzemju ”zaķi”

”Balasta ūdenī, ko kuģos iepilda līdzsvaram un stabilitātei, mudžēt mudž tūkstošiem jūras organismu sugu, kas var tikt ievazātas jaunā vidē, kad ūdeni izgāž ostā,” brīdina Pasaules Dabas fonda (WWF) vides grupa. Svešzemju sugas, sākot ar medūzām un beidzot ar aļģēm, ”nav mazāk bīstamas kā naftas noplūde”, un tās var nodarīt ekosistēmām lielu postu, teikts Reuters ziņojumā. ”Izturējuši tālo ceļojumu, svešie organismi var iedzīvoties un strauji savairoties jaunajā vietā, kur, iespējams, nav to dabisko ienaidnieku un parazītu.” Šādu ievazātu sugu piemēri ir mainīgās sēdgliemenes, kas no Eiropas ieviesušās Ziemeļamerikā un savairojušās Lielo ezeru reģionā, Āzijas brūnaļģes Undaria pinnatifida, kas nokļuvušas Austrālijā, un medūzas, kas no Ziemeļamerikas ieceļojušas Melnajā jūrā. Tiek lēsts, ka pasaulē ik gadus jūrā tiek izlaistas līdz desmit miljardiem tonnu balasta ūdens. ”Pagaidām nav atrasts labs ekonomisks risinājums, kā apstrādāt balasta ūdeni,” teica WWF pārstāvis Andrēass Tveteross.

Pašnāvības un internets

Anglijā un Velsā par galvenajiem iemesliem, kas izraisījuši ”ievērojamu pašnāvību skaita pieaugumu jaunu vīriešu vidū”, joprojām tiek atzīti tādi apstākļi kā šķiršanās, bezdarbs un narkotiku un alkohola lietošana, sacīts Londonas The Times. Taču aizvien lielākas bažas izraisa interneta tērzētavas, kur jaunieši apspriežas, kā izdarīt pašnāvību. ”Internets jau pats par sevi piesaista visaugstākā riska grupu: jaunus vīriešus. Septiņdesmit pieci procenti pašnāvības upuru ir vīrieši, un 80 procenti no viņiem ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem,” teikts laikrakstā. Internetā, iespējams, ir tūkstošiem šādu ”nāves vietņu”. ”Pašnāvības tēmai veltīto tērzētavu dalībnieki lielākoties jūtas nemīlēti un jau ir sākuši domāt par pašnāvību vai ir mēģinājuši to izdarīt, un šajās tērzētavās netrūkst padomu, kā neļaut sevi atrunāt no nodoma beigt dzīvi pašnāvībā,” stāstīts The Times. Dažās vietnēs potenciālie pašnāvnieki tiek mudināti īstenot savu nodomu, nevis atteikties no tā.

Vēstules Dievam

Izraēlas pasta sistēma katru gadu apstrādā simtiem vēstuļu, kas adresētas Dievam, stāstīts žurnālā The Economist. ”Vēstules pienāk no visām pasaules malām cauru gadu, bet vislielāko aktivitāti Dieva ”vēstuļu draugi” izrāda pirms tādiem reliģiskiem svētkiem kā Ziemassvētki un Jom Kippur.” Vēstulēs izskan Dieva slavinājumi, kā arī sūdzības un lūgumi pēc piedošanas un palīdzības. Kas notiek ar šiem sūtījumiem? ”Vēstules, uz kurām ir norādīta sūtītāja adrese, tiek nosūtītas atpakaļ,” rakstīts The Economist. ”Pārējās ar galvenā rabīna starpniecību tiek nogādātas uz Jeruzalemes Raudu mūri ievietošanai svētā mūra spraugās. Ja šķiet, ka sūtītājs nepieder pie jūdu ticības, viņa vēstuli nogādā reliģisko lietu ministrijā.” Taču ”pasts Dievam tiek piegādāts tikai vienu vai divas reizes gadā”, teikts žurnālā. Tāpēc kāda Izraēlas telekomunikāciju firma ir izveidojusi faksa līniju, kas domāta saziņai ar Dievu, kā arī elektroniskā pasta adresi, ko var izmantot tie, kas vēlas ātrākus ”sakarus ar debesīm”.

Pirātisms iet plašumā

Kā ziņo Starptautiskās Tirdzniecības palātas Starptautiskais Jūrlietu birojs, ”pagājušajā gadā pirātu uzbrukumi bija gan biežāki, gan vardarbīgāki nekā iepriekš; pavisam tika reģistrēti 445 uzbrukumi, bet 2002. gadā to skaits bija 370. [..] Ar šaujamieroču lietošanu saistīto uzbrukumu skaits pieauga līdz 100 (2002. gadā bija notikuši 68 šādi uzbrukumi), savukārt sagrābto ķīlnieku skaits gandrīz divkāršojās un sasniedza 359 cilvēkus. 311 gadījumos pirāti ieņēma kuģi, un 19 kuģi tika nolaupīti.” Bez vēsts pazudis 71 pasažieris un jūrnieks, un 21 cilvēks ir nogalināts — par 11 vairāk nekā 2002. gadā. Pirmo vietu pirātisma draudu ziņā atkal ir ieņēmuši Indonēzijas ūdeņi, kur noticis 121 uzbrukums, otrajā vietā ierindojusies Bangladeša (58 uzbrukumi), bet trešajā — Nigērija (39 uzbrukumi). ”Visus reģistrētos kuģu nolaupīšanas gadījumus var iedalīt divās galvenajās kategorijās,” raksta Jūrlietu birojs. Tās ir vai nu ”militarizētas operācijas, ko veic bruņoti grupējumi ar mērķi sagrābt komandas locekļus ķīlā, lai saņemtu izpirkuma naudu un papildinātu savus fondus cīņas turpināšanai, vai arī uzbrukumi viegli pieveicamiem mērķiem, kā velkoņiem un baržām”.

Priesteru seksuālo pārkāpumu pētījumi

”Saskaņā ar divu ilgi gaidītu pētījumu rezultātiem, [ASV] Romas katoļu baznīcā 52 gadu laikā bijusi vērojama īsta bērnu seksuālās izmantošanas epidēmija, kurā bijuši iesaistīti vismaz 4 procenti priesteru un kuras kulminācija bijusi saistīta ar 1970. gadā ordinētajiem garīdzniekiem, no kuriem desmitā daļa ir apsūdzēti seksuālas dabas nodarījumos,” ziņo The New York Times. ”Kā tiek apgalvots, laikposmā no 1950. līdz 2002. gadam 10 667 bērni ir kļuvuši par 4392 priesteru upuriem, un arī šie skaitļi, visticamāk, pilnībā neatspoguļo reālo situāciju”, jo daudzi seksuālas izmantošanas gadījumi tiek noklusēti. Kāds Džona Džeja Kriminālās justīcijas koledžas (ASV, Ņujorka) pētījums atklāja, ka ”apsūdzības seksuālā izmantošanā priesteriem izvirzītas vairāk nekā 95 procentos diecēžu un aptuveni 60 procentos reliģisko ordeņu”. Cits pētījums, ko bija veikusi kāda katoļu organizācija, liecināja, ka katoļu semināros ir valdījusi ”iecietība pret morālu vaļību”.

Mēreni vingrinājumi — ieteicami visiem

”Ja cilvēks nododas mēreniem fiziskiem vingrinājumiem, piemēram, nostaigā 20 kilometrus nedēļā, viņš var novērst pieņemšanos svarā, un šādi vingrinājumi palīdz nokristies svarā cilvēkiem, kas neievēro diētu,” informē FDA Consumer. Astoņus mēnešus ilgs pētījums, kurā piedalījās 182 četrdesmit līdz sešdesmit piecus gadus veci vīrieši un sievietes, kuriem bija mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars, apstiprināja, ka pastāv nepārprotama saikne starp fizisko aktivitāti un zaudētajiem kilogramiem. Dalībnieki bija sadalīti četrās grupās, un viņi visi saglabāja savus parastos ēšanas paradumus. Trīs grupas nodarbojās ar dažādas intensitātes vingrinājumiem, turpretī ceturtā — kontrolgrupa — to nedarīja. ”Kontrolgrupa pētījuma laikā pieņēmās svarā,” teikts rakstā, kurā bija stāstīts par pētījuma rezultātiem. ”Salīdzinājumā ar kontrolgrupu, visu pārējo grupu locekļiem bija būtiski samazinājies vidukļa un gurnu apkārtmērs.” Spriežot pēc šiem rezultātiem, mēreni vingrinājumi, piemēram, pusstundas pastaiga katru dienu, daudzos gadījumos palīdz kontrolēt svaru.