Vai visi ceļi veda uz Romu?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRIJĀ

ROMAS impērijas ceļi savienoja tās tālās provinces ar impērijas galvaspilsētu. Tie stiepās no Gallijas biezokņiem līdz Grieķijas pilsētām, no Eifratas upes līdz Lamanšam. Pa šiem ceļiem gandrīz jebkurā impērijas nostūrī varēja nokļūt leģioni, kas nodrošināja pakļaušanos Romas varai. No galvenajiem ceļiem ar cieto segumu atzarojās daudzi mazākas nozīmes ceļi, kas veda dziļāk Romas provincēs. Tāpēc arī radās paruna: ”Visi ceļi ved uz Romu.”

Romas impērijas galveno ceļu kopējais garums bija vairāk nekā 80 tūkstoši kilometru. Kā var iepazīties ar šo ceļu tīklu un izprast tā ietekmi uz seno pasauli? To var izdarīt, izpētot kādu 13. gadsimta karti, ko sauc par Peitingera karti.

Vēsturnieki uzskata, ka Peitingera karte ir pārzīmēta no kādas senas kartes, kas tika izgatavota vēl tad, kad romiešu leģioni soļoja pa šiem slavenajiem ceļiem. 1508. gadā Konrāds Peitingers, kas bija Vācijas pilsētas Augsburgas rakstvedis, ieguva savā īpašumā šo seno, ar roku zīmēto karti, kuru vēlāk sāka dēvēt viņa vārdā. Tagad tā glabājas Austrijas Nacionālajā bibliotēkā Vīnē un ir atrodama ar latīnisko nosaukumu Tabula Peutingeriana.

Visa romiešu pasaule vienā tīstoklī

Mūsdienās skolēni parasti mācās ģeogrāfiju, izmantojot lielas taisnstūra kartes, kas karājas klasē pie sienas. Bet Peitingera karte ir tīstoklis, un kartes izmēri ir 34 centimetri platumā un 6,75 metri garumā. Sākotnēji tas bija veidots no divpadsmit kopā salīmētām pergamenta loksnēm. Vienpadsmit no tām ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā kartē ir atspoguļota pasaule Romas impērijas ziedu laikos, un kartē ir aptverta teritorija no Britānijas līdz pat Indijai. Tomēr Peitingera kartē ir diezgan  grūti orientēties pat tad, ja ģeogrāfija nav sveša. Kādi tam ir iemesli?

Peitingera karte bija zīmēta nevis mūsdienu ģeogrāfu, bet senatnes ceļotāju vajadzībām. Karti, kas bija tīstokļa veidā, varēja ērti lietot ceļojot. Bet, lai stipri izstieptā taisnstūra formas kartē ietvertu visas vajadzīgās detaļas, austrumu—rietumu virzienā kartē bija lietots daudz sīkāks mērogs nekā ziemeļu—dienvidu virzienā. Tāpēc kartē bija nepareizas proporcijas, toties to varēja viegli attīt, sameklēt tajā vajadzīgo vietu, satīt atpakaļ un vest līdzi. Ceļotājs ātri varēja noskaidrot, kāds ir īsākais ceļš no vienas vietas uz otru. Cilvēkiem, kam bija jāmēro šie ceļi, tas bija daudz svarīgāk nekā zināt, kāda precīzi izskatās Itālija, cik liela ir Melnā jūra vai tieši uz kuru debess pusi viņi dodas. *

Lai Peitingera kartē būtu vieglāk orientēties, tajā ir izmantotas dažādas krāsas. Ceļi ir apzīmēti sarkanā krāsā, kalni — brūnā, un upes — zaļā krāsā. Kartē ir norādītas simtiem pilsētu, kas ir apzīmētas ar dažādām piktogrammām, kurās attēlotas mājas, cietokšņi un torņi. Ar šīm piktogrammām, šķiet, ir raksturota katra šī vieta. Tāpat kartē ir norādīti attālumi starp pilsētām un iebraucamajām vietām.

Peitingera kartē ir minētas vairākas vietas un notikumi, par kuriem runāts arī Bībelē. Pie Sinaja kalna kartē ir divi uzraksti latīņu valodā. Viens no tiem ir šāds: ”Tuksnesis, kur Izraēla bērni Mozus vadībā klejoja 40 gadus.” (Jozuas 5:6.) Otrs skan: ”Šeit, Sinaja kalnā, viņi saņēma bauslību.” (3. Mozus 27:34.)

Jeruzaleme kartē ir atzīmēta ar nosaukumu Aelia Capitolina. Šis nosaukums ir saistīts ar Romas imperatoru Adriānu, kura pilnais vārds bija Pūblijs Elijs Adriāns (Publius Aelius Hadrianus). Mūsu ēras otrajā gadsimtā šis Romas imperators Jeruzalemi bija pārdēvējis savā vārdā. Tāpat kartē var redzēt Eļļas kalna latīnisko nosaukumu. (Lūkas 21:37.)

Vai visi ceļi veda uz Romu?

Daļa ceļu veda uz Akvileju — pilsētu, kas atrodas Itālijas ziemeļaustrumos. Kartē šī pilsēta attēlota ar stipriem mūriem un sargtorņiem. Tā kā tā atradās svarīgu ceļu krustpunktā un bija lieliska osta, Akvileja bija viena no svarīgākajām pilsētām Romas impērijā.

Via Egnatia jeb Egnācija ceļš sākās pie Adrijas jūras krastiem Balkānu pussalā, šķērsoja šo pussalu un sasniedza Konstantinopoli (mūsdienu Stambulu). Peitingera kartē šī pilsēta ir attēlota kā dieviete, kas sēž tronī un ir gatava karam. Vairāki ceļi veda uz Sīrijas Antiohiju (mūsdienu Antakju, Turcijas teritorijā). Antiohija bija trešā lielākā Romas impērijas pilsēta, par to lielākas bija tikai Roma un Aleksandrija. Antiohijas piktogrammā attēlota tronī sēdoša dieviete, kuras galvu rotā nimbs.

Saskaņā ar Peitingera karti 12 ceļi veda uz Romu. Viens no šiem ceļiem ir Via Appia jeb Apija ceļš. Apustuļu darbu grāmatā ir norādīts, ka tieši pa šo ceļu apustulis Pāvils pirmo reizi ieradās Romā. Toreiz vairāki kristieši no Romas pa Apija ceļu atnāca, lai satiktu Pāvilu Tritabernās, kas arī ir attēlotas kartē. (Apustuļu darbi 28:15.)

 Ar kādu piktogrammu Peitingera kartē ir attēlota Roma? Tā ir attēlota kā varena, tronī sēdoša valdniece purpura tērpā. Lode un scepteris viņas rokās simbolizē varu pār pasauli, ko pārstāv impērijas galvaspilsēta.

Vai būtu pareizi teikt, ka visi ceļi veda uz Romu? Ja ņem vērā milzīgo ceļu tīklu, ko veidoja galvenie ceļi kopā ar mazākas nozīmes ceļiem, tad ir pamats tā sacīt. No Peitingera kartes var secināt, ka impērijas ceļi bija viens no faktoriem, kas Romai deva iespēju saglabāt varu pār savām provincēm gandrīz 500 gadu garumā. Un ar Peitingera kartes palīdzību mēs savā iztēlē joprojām varam ceļot pa šiem senajiem ceļiem pa visu plašo Romas impēriju.

[Zemsvītras piezīme]

[Karte 13.—​15. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Neparasta ceļu karte — Peitingera karte

SPĀNIJA

MAROKA

BRITĀNIJA

FRANCIJA

VĀCIJA

AUSTRIJA

Akvileja

Roma

15. lappusē šī daļa redzama palielinājumā

ITĀLIJA

ĀFRIKA

GRIEĶIJA

Stambula

ĒĢIPTE

TURCIJA

Sinaja kalns

Jeruzaleme

SĪRIJA

Antakja

Kaspijas jūra

IRĀNA

INDIJA

[Karte 15. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Peitingera kartes daļa, kurā ir attēlota Roma un tās apkārtne

Roma

Akvileja

Stambula

Jeruzaleme

Antakja