Kas notiek pasaulē

Aizsardzība pret haizivīm

Doma par varbūtēju tikšanos ar haizivīm daudzus peldētgribētājus attur mesties okeāna viļņos. Taču Dienvidāfrikas Republikā Natālas Haizivju padome ir izstrādājusi haizivju atbaidīšanas ierīci. Kā stāstīts Kvazulu Natālas Weekend Witness, padome konstatēja, ka noteikta veida elektromagnētiskie viļņi ietekmē jutīgus receptorus haizivs purnā. Balstoties uz šo atklājumu, padome ir izstrādājusi raidītāju, kas haizivij, kura tam tuvojas, rada aizvien lielāku diskomfortu. Kad nepatīkamās sajūtas kļūst nepanesamas, haizivs maina virzienu un aizpeld projām. Kāda Austrālijas firma izgatavo šādus raidītājus peldētājiem un sērfotājiem. Piestiprināts pie peldētāja kājas, raidītājs ap viņu rada ”no haizivīm brīvu zonu”. Tomēr ražotāji brīdina: ”Nav iespējams pilnīgi droši garantēt, ka visas haizivis visos apstākļos tiks aizbiedētas.”

 Pieaugušie saindējas biežāk

”Ja runa ir par drošības pasākumiem ar mērķi novērst saindēšanos, cilvēki parasti domā, kā pasargāt mazus bērnus,” saka Debra Kenta no Britu Kolumbijas Medikamentu un inžu informācijas centra (Kanāda). Taču, pēc viņas vārdiem, saindēšanās dēļ visbiežāk mirst nevis bērni, bet jaunieši un pieaugušie. Kā var lasīt The Vancouver Sun, vairumā gadījumu netīša saindēšanās notiek tad, ja kāds ir iepildījis indīgu vielu citā tvertnē, piemēram, plastmasas pudelē, uz kuras nav uzraksta. Citos gadījumos nelaimi būtu bijis iespējams novērst, ja cilvēks pirms produkta lietošanas vienkārši būtu iededzis gaismu un izlasījis etiķeti. The Vancouver Sun norādīts: ”Pieaugušo vidū saindēšanās ieņem ceturto vietu starp 10 galvenajiem ārējiem nāves cēloņiem.”

Televīzijas ietekme uz bērniem

”Ja pavisam mazi bērni skatās televīziju, pieaug risks, ka skolas vecumā viņi cietīs no uzmanības deficīta,” teikts Mehiko laikrakstā The Herald. Rakstā bija stāstīts par kādu zinātnisku pētījumu, kura rezultāti bija publicēti medicīnas žurnālā Pediatrics. Pētījumā bija iesaistītas divas bērnu grupas — gadu un trīs gadus veci mazuļi (kopumā 1345 bērni). Pēc šī pētījuma rezultātiem, ar katru stundu, ko bērni dienā pavada, skatīdamies televīziju, par 10 procentiem palielinās varbūtība, ka septiņu gadu vecumā viņiem būs problēmas ar uzmanības noturīgumu. Zinātnieki uzskata, ka nereālistiski straujā vizuālo tēlu maiņa, kas raksturīga lielākajai daļai TV raidījumu, var izmainīt bērna smadzeņu normālo attīstības gaitu. ”Taisnību sakot, ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc bērniem nebūtu jāskatās televīzija,” sacīja pētījuma autors Dr. Dimitrijs Kristakis. ”Citi pētījumi liecina, ka [televīzijas skatīšanās] ir saistīta ar aptaukošanos un agresivitāti.”

Smiekli — labākās zāles

”Stenforda universitātes neirologi ir atklājuši vēl vienu iemeslu, kāpēc smiekli uzlabo mūsu pašsajūtu,” informē UC Berkeley Wellness Letter. Zinātnieki reģistrēja cilvēku smadzeņu darbību laikā, kad tie lasīja smieklīgus komiksus, un konstatēja, ka humors un smiekli stimulē smadzeņu ”baudas centrus” — tos pašus smadzeņu rajonus, kurus aktivizē stimulanti. ”Smiekli mazina spriedzi, attīra prātu un uzlabo garastāvokli,” teikts Wellness Letter. Smiekli arī sekmē hormonu izdalīšanos un paātrina sirdsdarbību, tā uzlabojot asinsriti un muskuļu tonusu. ”Var teikt, ka smiekli ir sava veida fizkultūra,” rakstīts Wellness Letter. ”Tomēr īpaši daudz kaloriju tie gan nesadedzina — cilvēks var nosmieties līks, bet ne tievs.”

Augs palīdz meklēt mīnas

”Kāds dāņu bioinženierijas uzņēmums ir izveidojis augu, kura lapas krāsojas sarkanas, ja tas aug virs zemē ieraktām sprāgstvielām,” ziņo Spānijas laikraksts El País. Šis augu valsts mīnu meklētājs — Arabidopsis thaliana — maina krāsu saskarē ar slāpekļa dioksīdu, kas izdalās no zemē paslēptajām mīnām. ”Kad auga saknes uzsūc šo vielu,” skaidrots laikrakstā, ”sākas bioķīmiska ķēdes reakcija, kas izraisa dabiska pigmenta antociāna sintēzi.” Simons Ostergors, kādas biotehnoloģijas kompānijas prezidents, stāstīja, ka ir iecerēts iesēt šī auga sēklas vietās, kur zemē slēpjas mīnas, nogaidīt piecas nedēļas un tad atmīnēt laukus. Pēc Simona Ostergora vārdiem, plaši izmantojot šos augus, katru gadu varētu izglābt dzīvību tūkstošiem cilvēku. 20. gadsimta kari ir atstājuši zemē ap 100 miljoniem kājnieku mīnu, kas izvietotas 75 valstu teritorijā.

Svīru navigācijas spējas

”Aprīļa otrajā pusē migrējot no Āfrikas uz Angliju, [svīres] pārvar vairāk nekā 4000 jūdžu [6000 kilometru],” stāstīts Londonas The Sunday Telegraph. Lai gan šiem putniem nav ne globālās pozicionēšanas sistēmas satelītu, ne gaisa dispečeru, ne pilotu, tie lido naktī trīs kilometru augstumā, liekot lietā navigācijas prasmi, kas pārspēj moderno lidmašīnu iespējas. Lai vējš tās neaizpūstu prom no kursa, svīres koriģē lidojuma virzienu, vadīdamās pēc sava stāvokļa attiecībā pret vēja virzienu, nevis attiecībā pret orientieriem uz zemes, kā tika uzskatīts agrāk. Zinātnieks Jūhans Bekmans no Lundas universitātes (Zviedrija), kurš ar radara palīdzību ir novērojis 225 putnus, atzina, ka pat vismodernākās lidmašīnas, kas apgādātas ar lieliskiem navigācijas instrumentiem, droši vien nevarētu tik precīzi noteikt vēja izraisīto novirzi. Zinātniskos pētījumos ir noskaidrots arī tāds interesants fakts, ka putni nakts lidojumu laikā mēdz ”izslēgt” vienu smadzeņu puslodi. Taču neatbildētu jautājumu joprojām ir daudz, saka Grehems Medžs no Lielbritānijas Karaliskās putnu aizsardzības biedrības. Piemēram, ko gan tie putni tur augšā ēd?

Nepievilcīgās tualetes

Kā norādīts Francijas žurnālā L’Express, slapjas grīdas, ledusauksts ūdens krānā, ziepju trūkums un neiespējamība noslēpties no citu acīm salauzto atslēgu un zemo starpsienu dēļ daudziem franču skolēniem liek izvairīties no skolas tualešu lietošanas. Kādā pētījumā, kas tika veikts pēc Skolēnu vecāku padomju federācijas iniciatīvas, noskaidrojās, ka vairāk nekā 48 procenti skolēnu parasti neizmanto skolas tualetes. Tas bērniem izraisa veselības problēmas. Saskaņā ar minētā pētījuma rezultātiem, ceturtā daļa bērnu cieš no zarnu darbības vai uroloģiskiem traucējumiem. Bērnu urologs Mišels Averū uzsver: ”Bērniem tualete jāapmeklē piecas sešas reizes dienā. Ja pūsli neiztukšo pietiekami bieži, var attīstīties nopietnas infekcijas.”