Aleksandrijas bibliotēka ir atdzimusi

BIBLIOTĒKA, kas atradās Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, bija viena no tālaika slavenākajām bibliotēkām un padarīja šo pilsētu par antīkās pasaules izcilāko prātu Meku. Kad tā aizgāja bojā — kā tas notika, neviens nevar droši pateikt —, akadēmiskajām zināšanām tika dots smags trieciens, jo uz visiem laikiem bija zaudēti nenovērtējami darbi. Taču tagad šī leģendārā bibliotēka ir atdzimusi.

Jaunā Aleksandrijas bibliotēka jeb Bibliotheca Alexandrina ir visai neparasts ēku komplekss. Bibliotēkas galvenā ēka atgādina milzīgu, nošķeltu cilindru. Tās jumts (1) — stikla un alumīnija konstrukcija gandrīz divu futbola laukumu lielumā — ir vērsts uz ziemeļiem, un pa to ieplūst gaisma galvenajā lasītavā (2). Šajā ēkā, kas daļēji iesniedzas zem jūras līmeņa, ir izvietotas bibliotēkas galvenās sabiedriskās telpas. Jumta mirdzošās slīpnes augšmala paceļas septiņstāvu mājas augstumā, bet apakšmala iegrimst kā dziļā akā. Spoguļodamās saules staros, šī ēka no tālienes pati izskatās pēc uzlecošas saules.

Cilindru iejož stāva pelēka granīta siena, kurā ir iekalti senu un mūsdienu valodu alfabētu burti (3). Šīs burtu rindas liek domāt par gadsimtu gaitā uzkrātajām zināšanām.

Cilindriskās ēkas lielāko platību aizņem plaša lasītava, kas ir sadalīta vairākās terasēs (4). Grāmatu krātuves, kur var savietot astoņus miljonus sējumu, ir iekārtotas ēkas pazemes daļā. Vēl bibliotēkas kompleksā ietilpst izstāžu un konferenču zāles, specializēta bibliotēka cilvēkiem ar redzes traucējumiem (5) un planetārijs — atsevišķa lodveida ēka, kas atgādina  orbītā apturētu pavadoni (6). Jāpiemin, ka modernā Aleksandrijas bibliotēka ir aprīkota ar jaunākās paaudzes datorsistēmām un ugunsdzēsības tehniku.

Leģendārās bibliotēkas rašanās

Senatnē Aleksandrijas pilsēta bija slavena ar tagad jau nebūtībā aizgājušo Faras bāku, kas esot bijusi vairāk nekā 110 metrus augsta un tikusi uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, un Maķedonijas Aleksandra kapavietu. Pēc Aleksandra nāves varu Ēģiptē pārņēma grieķu Ptolemaju dinastija un valdīja tajā līdz 30. gadam pirms mūsu ēras, kad Antonija un Kleopatras spēkus sakāva Oktaviāns. Ptolemaju valdīšanas laikā Aleksandrijā notika lielas pārmaiņas. Tā ”uz kādu laiku kļuva par pasaules tirdzniecības un kultūras centru”, teikts izdevumā Atlas of the Greek World. Aleksandrijas ziedu laikos tās iedzīvotāju skaits bija aptuveni 600 tūkstoši.

Galvenais, ar ko Aleksandrija ieguva tik izcilu statusu, bija tās karaliskā bibliotēka. Šī trešā gadsimta sākumā pirms mūsu ēras izveidotā un Ptolemaju devīgi atbalstītā bibliotēka un Mūseions (Mūzu templis) izveidojās par hellēniskās pasaules izglītības centru, kurā tika izdarīti daudzi atklājumi.

Tiek uzskatīts, ka Aleksandrijas bibliotēkā esot glabājušies 700 tūkstoši papirusu ruļļu. Salīdzinājumam var minēt Sorbonnas bibliotēku, kas 14. gadsimtā lepojās ar tālaika plašāko rakstu pieminekļu kolekciju, bet to veidoja tikai 1700 sējumu. Ēģiptes valdniekiem tik ļoti rūpēja savas bibliotēkas fondu papildināšana, ka viņi izdeva pavēli pārmeklēt ikvienu ostā ienākušo kuģi, vai tajā nav kāds manuskripts. Ja kāds tika atrasts, viņi paturēja oriģinālu un atdeva atpakaļ kopiju. Pēc dažu avotu ziņām, Ptolemajs III pret ķīlu esot aizņēmies no Atēnām nenovērtējamus sengrieķu dramaturgu darbus, lai izgatavotu to kopijas, bet galu galā ļāvis ķīlai iet zudumā, aizsūtījis atpakaļ kopijas, bet oriģinālus paturējis sev.

 Aleksandrijas bibliotēkā un Mūseionā ir strādājusi vesela antīkās pasaules ģēniju plejāde, kas ir slaveni ar saviem izcilajiem darbiem visdažādākajās jomās — ģeometrijā, trigonometrijā, astronomijā, kā arī valodniecībā, literatūrā un medicīnā. Saskaņā ar tradīciju, tieši šeit 72 ebreju zinātnieki esot iztulkojuši Ebreju rakstus (tā dēvēto Veco Derību) grieķu valodā, radīdami slaveno Septuagintu.

Bibliotēkas bojāeja

Diemžēl hronisti nav uzskatījuši par vajadzīgu detalizēti aprakstīt Aleksandrijas sabiedriskās ēkas. Lielākoties viņi ir aprobežojušies ar tādiem izteikumiem kā, piemēram, šis, kas pieder trešā gadsimta vēsturniekam Atēnejam: ”Par grāmatu skaitu, bibliotēku iekārtojumu un Mūzu zāles kolekciju nav nekādas vajadzības stāstīt, jo kurš gan to nezina?” Šādi izteikumi mūsdienu zinātniekus dzen izmisumā, jo viņi ļoti gribētu uzzināt kaut ko vairāk par Aleksandrijas apbrīnojamo bibliotēku.

Mūsu ēras 640. gadā, kad Ēģipti iekaroja arābi, Aleksandrijas bibliotēkas acīmredzot vairs nebija. Zinātnieki joprojām precīzi nezina, kad un kā tā aizgāja bojā. Daži uzskata, ka liela daļa bibliotēkas materiālu tika iznīcināti, kad Jūlijs Cēzars 47. gadā pirms mūsu ēras nodedzināja daļu pilsētas. Lai kā tas būtu bijis, līdz ar Aleksandrijas bibliotēkas bojāeju tika zaudētas milzīgas zināšanu bagātības. Neatgriezeniski ir zuduši simtiem grieķu dramaturgu sacerējumu un, ja neskaita dažus Hērodota, Tukidīda un Ksenofonta darbus, arī liecības par Grieķijas vēstures pirmajiem 500 gadiem.

Laikposmā no mūsu ēras trešā līdz sestajam gadsimtam Aleksandrijā plosījās daudzi nemieri. Pagāni, ebreji un tā saucamie kristieši bieži cīnījās cits ar citu un paši savā starpā dažādu reliģisko mācību dēļ. Nereti tieši pēc baznīcas vadītāju iniciatīvas tika izlaupīti pagānu tempļi, un tā aizgāja bojā neskaitāmi seni rokraksti.

Centieni atjaunot kādreizējo slavu

Jaunā Aleksandrijas bibliotēka tika atklāta 2002. gada oktobrī. Tās katalogos ir reģistrēti aptuveni 400 tūkstoši grāmatu, un mūsdienīgā datorsistēma nodrošina pieeju arī citu bibliotēku fondiem. Centrālā vieta šīs bibliotēkas kolekcijā ir ierādīta Vidusjūras austrumu reģiona literatūrai. Tā kā tās krātuvēs vietas pietiek astoņiem miljoniem sējumu, jaunajai Aleksandrijas bibliotēkai ir visas iespējas spodrināt šīs senās pilsētas slavu.

[Papildmateriāls 14. lpp.]

SENĀS ALEKSANDRIJAS SPOŽĀKIE PRĀTI

ARHIMĒDS (3. gs. p.m.ē.) — matemātiķis un izgudrotājs. Veicis daudzus nozīmīgus atklājumus un, visticamāk, bijis pirmais, kas ar zinātnisku metožu palīdzību centies noteikt π vērtību.

ARISTARHS NO SAMAS (3. gs. p.m.ē.) — astronoms. Pirmais, kas izteicis pieņēmumu, ka planētas riņķo ap Sauli. Izmantojis trigonometriskus aprēķinus, lai noteiktu attālumu līdz Saulei un Mēnesim un šo debess spīdekļu izmērus.

KALLIMAHS (3. gs. p.m.ē.) — dzejnieks un Aleksandrijas bibliotēkas galvenais bibliotekārs. Sastādījis pirmo šīs bibliotēkas katalogu, kas kļuva par pirmo klasiskās grieķu literatūras bibliogrāfisko pārskatu.

KLAUDIJS PTOLEMAJS (2. gs. p.m.ē.) — astronoms. Viņa darbi kļuva par vispārpieņemtu standartu tādās nozarēs kā ģeogrāfija un astronomija.

ERATOSTENS (3. gs. p.m.ē.) — zinātnieks, viens no pirmajiem Aleksandrijas bibliotēkas bibliotekāriem. Samērā precīzi aprēķinājis Zemes apkārtmēru.

EIKLĪDS (4. gs. p.m.ē.) — matemātiķis. Ģeometrijas tēvs. Aizsācis pētījumus optikā. Viņa darbs ”Elementi” līdz 19. gadsimtam bija galvenais mācību līdzeklis ģeometrijā.

GALĒNS (2. gs. p.m.ē.) — ārsts. Sarakstījis 15 grāmatas par medicīnu, kuras tika uzskatītas par autoritatīvām vairāk nekā 12 gadsimtus.

[Norāde par attēla autortiesībām 13. lpp.]

Visas fotogrāfijas: Courtesy of the Bibliotheca Alexandrina: Mohamed Nafea, Photographer