Magdalēnas salu sniega bērni
Magdalēnas salu sniega bērni
RAUGOTIES uz balto, pūkaino radījumu tieši savā priekšā, es jutu, ka acīs man saskrien aizkustinājuma asaras. Bija grūti noticēt, ka sapnis, ko biju lolojis jau divdesmit gadus, ir piepildījies un es tiešām guļu šeit, izstiepies uz ledus, un no dažu centimetru attāluma veros Grenlandes roņu mazuļa spožajās, ogļu melnajās acīs. Man pat tirpas pārskrēja pār muguru — nevis aukstā ledus dēļ, bet aiz milzīgā saviļņojuma, ko sagādāja šis brīdis. Man negribējās palaist garām nevienu apaļīgā vilnas kamoliņa kustību, tāpēc es centos pamanīt visu — kā tas mirkšķina acis, rausta ūsas un elpo.
Kopā ar tūristu grupu es atrados 100 kilometru attālumā no krasta uz peldoša ledus lauka Sentlorensa līča vidū starp Ņūfaundlendu un Kanādas krastu. Mēs ar sievu bijām atlidojuši uz Magdalēnas salām, kuru tuvumā atrodas lielākā Grenlandes roņu bara ”bērnistaba” — vieta, kur dzimst roņu mazuļi. Gidi apgalvoja, ka spilgti oranžie siltie tērpi, kas mums mugurā, nenobaidīšot mazos ronēnus.
Kas ir Grenlandes roņi?
Grenlandes roņi ir airkāji, un tas nozīmē, ka kāju vietā tiem ir pleznas. Pieaugušajiem dzīvniekiem ir raksturīgs arfai līdzīgs plankums uz muguras.
Roņi ir zīdītāji — tie elpo gaisu, dzemdē mazuļus un zīda tos ar pienu, kas veidojas piena dziedzeros. Lielāko daļu sava mūža Grenlandes roņi pavada Ziemeļatlantijas aukstajos ūdeņos, taču šie izturīgie dzīvnieki ir lieliski pielāgoti dzīvei skarbajos apstākļos. Pieaudzis ronis vidēji sver kādus 135 kilogramus, un tā garums sasniedz aptuveni 1,6 metrus.
Priekšējām pleznām ir asi nagi, ar kuru palīdzību roņi pārvietojas pa ledu un pieķeras pie ledū izkasīto elpojamo āliņģu malas. Pakaļējās pleznas ir lielākas par priekšējām, un tās roņi izmanto, lai airētos uz priekšu. Ūdenī šie jūras dzīvnieki ir izveicīgi un strauji, un gada laikā tie var pārvarēt pat 8000 kilometru attālumu.
Grenlandes roņiem nav auss gliemežnīcu, to vietā galvas sānos ir tikai mazi caurumiņi, kas aizveras, kad dzīvnieks ienirst. Roņiem ir asa dzirde, un atšķirībā no cilvēkiem tie arī zem ūdens spēj noteikt, kurā virzienā atrodas skaņas avots.
Lielās, nedaudz izvelbtās acis Grenlandes roņiem ļauj labi redzēt arī zemūdens pasaules nespodrajā gaismā. Savukārt ledus žilbinošajā spožumā acu zīlītes saraujas šaurā spraudziņā, tāpēc arī šis spilgtais apgaismojums netraucē roņiem lieliski pārredzēt apkārtni.
Ronēna dzīve
Tajā roņu barā, ko vērojām mēs, roņu mātes gar Kanādas ziemeļu krastu bija ieradušās no Grenlandes, lai laistu pasaulē mazuļus. Uz peldošā ledus gabala tās zināmā mērā var justies pasargātas no plēsējiem. Mazie ronēni piedzimst ļoti ātri, nereti pat minūtes laikā. Kamēr tu paspēj sagatavot fotoaparātu, mazulis varbūt jau ir klāt un lielām acīm raugās uz tevi. Tūlīt pēc dzemdībām roniene apgriežas un piebāž degunu pie mazuļa purniņa. Viņa labi iegaumē sava mazuļa unikālo smaržu un balsi. Kopš tā brīža viņa apmēram divas nedēļas zīdīs tikai un vienīgi šo mazuli.
Mazie ronēni laiku velti netērē un tūlīt meklē mātes pupus, lai remdētu izsalkumu. Kad ronēns jūtas izsalcis, viņa balss skan tā, it kā viņš sauktu: ”Mā! Mā!” Paēdis mazulis ierīkojas kādā ledus spraugā nosnausties. Atkal un atkal gulēdams vienā un tajā pašā vietā, mazulis ar laiku izveido sev ērtu ”ledus šūpuli”.
Jaundzimis Grenlandes roņu mazulis sver apmēram 10 kilogramus un ir kādus 90 centimetrus garš. Sākumā ronēnam nav zemādas tauku slāņa, kas palīdzētu saglabāt siltumu, taču viņš to uzaudzē ļoti ātri. Pirmajās 12 dienās ronēns pieņemas svarā par vienu diviem kilogramiem dienā. Augšana ir tik strauja tāpēc, ka roņu mātes piens ir ļoti trekns — tauku saturs tajā sasniedz 50 procentus. * Pēc nepilnām divām nedēļām mazulis jau sver 35 kilogramus.
Krāsas maiņa
Grenlandes roņu mazuļa vecumu viegli var noteikt pēc kažoka krāsas. Savas pirmās dzīves dienas beigās jaundzimušais ronēns ir apžuvis un tā pūkainais kažoks ir dzeltens. Šo nokrāsu mazulim piešķir augļa ūdens. Trīs četru dienu laikā dzeltenīgā krāsa izbalē saules staros, un ronēna kažoks kļūst koši balts. Kad pagājušas kādas divas nedēļas, ronēna māte dodas projām un vairs neatgriežas.
Palikuši vieni, ronēni sauc māti, bet neviens neatsaucas. Mierinājumu meklēdami, mazuļi dažreiz pierāpo cits pie cita un sapulcējas uz ledus mazās grupiņās. Drīz mazuļu baltajā vilnā sāk vīdēt pelēki plankumi. No 12. līdz 21. dienai spalva kļūst pelēka, un līdz ronēnu pirmā dzīves mēneša beigām visa pūkainā mazuļu vilna ir nogājusi un to ir nomainījis gluds, pelēks, ūdensnecaurlaidīgs kažoks.
Tālākā attīstība
Kādu laiku ronēni pārtiek no saviem tauku krājumiem, līdz beidzot izsalkums tos piespiež doties ūdenī, lai meklētu barību. Bet — ak vai! — to apaļīgie ķermeņi neparko negrib grimt. Ronēni instinktīvi sāk kulstīt ūdeni ar savām mazajām peldpleznām, tā ka šļakatas šķīst uz visām pusēm. Šī rīcība nostiprina pleznas un sagatavo tās peldēšanai. Vienlaikus tā samazina tauku daudzumu, un galu galā ronēns kļūst pietiekami slaids, lai varētu ienirt. Tagad tas var apmierināt savu vilka apetīti, jo ūdenī mudžēt mudž sīki vēzīši, kā arī moivas un citas nelielas zivtiņas.
Gada vecumā jaunie roņi vēlreiz met spalvu, un trīs līdz septiņu gadu vecumā tie sasniedz dzimumbriedumu. Pieaugušus Grenlandes roņus viegli pazīt pēc arfai līdzīgā plankuma uz muguras un sāniem. Šo roņu mūža garums var sasniegt 35 gadus.
Aci pret aci ar ronēnu
Uzvilkuši speciālos tērpus un pārliecinājušies, ka esam paņēmuši sildošās paketes rokām un kājām, mēs, 17 cilvēki, iesēdāmies helikopterā un lidojām aptuveni 80 kilometrus. Skatoties lejā, uz visām pusēm varēja redzēt tikai žilbinoši baltus ledus, kas pletās līdz pat zilajam apvārsnim. Beidzot mēs nosēdāmies uz aizsalušās jūras. Uzāvām zābakus ar radzēm un devāmies uz priekšu tik klusu, cik vien tas bija iespējams pa kraukšķīgo virsmu zem mūsu kājām. Un tad aiz kādas roņu mātes mēs pamanījām pūkainu sniega bērnu — roņu mazuli dzeltenīgā kažokā. No visa spēka pūlēdamies tikt līdzi savai mammai, tas izskatījās pēc liela, spalvaina sprīžotāja kāpura. Jau no pirmā acu uzmetiena mazais ronēns iekaroja manu sirdi.
Es nogūlos uz ledus, jo stāvošu cilvēku ronis var sajaukt ar balto lāci. Roņu mātītes, aizstāvēdamas bērnu, var kļūt diezgan agresīvas, tāpēc es nogaidīju, kamēr roniene ieslīd āliņģī un pazūd zem ledus. Mazulis, ko es nosaucu par Seidiju, rāmi gulēja kādu sešu metru attālumā no manis. Centos pierāpot tam tuvāk, un ronēns lēni atvēra acis.
Seidijas acis cieši raudzījās uz mani, un es sastingu uz vietas. Pēkšņi Seidijā pamodās ziņkāre. Pārsteidzoši veikli viņa sāka klumburēt uz manu pusi. Ronēns izskatījās diezgan liels, bet, spriežot pēc dzeltenās krāsas, tas bija tikai divas trīs dienas vecs. Seidija apstājās tikai nedaudzus centimetrus no manas sejas un lēni šūpojās no vieniem sāniem uz otriem, raustīdama savu mazo purniņu. Bija dzirdams, kā viņa osta gaisu. Tad viņa pierāpoja vēl tuvāk un apveltīja mani ar mazām, slapjām ”bučām” uz sejas un kakla.
Taisni neticami, bet šis brīnišķīgais mazulis ērti ierīkojās man blakus un iegrima snaudā. Seidija pat ļāva man vieglītēm uzlikt roku viņai uz muguras. Ronēna mīkstā vilna slējās man starp pirkstiem, un es jutos pārsteigts, cik mazulis ir silts. Es glaudīju Seidiju, līdz bija pienācis laiks kāpt atpakaļ helikopterā un doties atceļā. Seidija pat nepakustējās, kad es klusām piecēlos kājās.
Aizkustināts un saviļņots, es gāju projām, sirdī pateikdamies mūsu Dievam Jehovam, ka viņš ir radījis tādas brīnišķīgas būtnes kā šis mazais ronītis. Pēc šīs tikšanās ar Grenlandes roņu mazuli es jutos tā, it kā būtu pieredzējis brīnumu. Man prātā nāca psalma vārdi: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis.. Redzi, jūŗa, cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.” (Psalms 104:24, 25.) (Atsūtīts.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 13. rk. Salīdzinājumam var minēt, ka govs pienā tauku saturs ir ap 4 procentiem.
[Papildmateriāls 26. lpp.]
Vai jūs zināt?
▪ Ja draud spēcīga vētra vai apstākļi uz ledus ir nelabvēlīgi, Grenlandes roņu mātīte var uz vairākām dienām aizkavēt mazuļa piedzimšanu, līdz viņa atrod piemērotu vietu.
▪ Grenlandes roņi spēj ienirt 240 metru dziļumā un palikt zem ūdens 30 minūtes.
▪ Roņi var gulēt zem ūdens. Ik pēc piecām līdz desmit minūtēm tie izbāž galvu no ūdens, ieelpo un atkal ienirst, turklāt tas notiek nepamostoties.
[Papildmateriāls 27. lpp.]
Atliktā implantācija
”Izņemot trīs nedēļas gadā, nobriedusi Grenlandes roņu mātīte vienmēr ir grūsna,” teikts grāmatā Seasons of the Seal. Taču ”viņas īstais grūsnības periods ir septiņarpus mēneši”. Bet kā tas iespējams? ”Pēc apaugļošanās olšūna dalās vispirms vienreiz, tad vēlreiz un vēlreiz, un tad dalīšanās apstājas. Blastocista, kas joprojām ir mazāka par kniepadatas galviņu, pārstāj augt un peld roņu mātītes dzemdē — niecīgs atliktas dzīvības puteklītis. Vienpadsmit nedēļas vēlāk blastocista implantējas dzemdes sienā un atsāk aktīvi augt.” Kāpēc implantācija tiek atlikta? ”Roņu mātītei ir svarīgi laist bērnus pasaulē gandrīz precīzi ar gada intervālu, lai mazulis dzimtu tieši tajā laikā, kad ”bērnistabas” ledus ir visplašākais un visbiezākais.”
[Karte 23. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
KANĀDA
[Norāde par autortiesībām]
Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.
[Attēls 23. lpp.]
Magdalēnas salu satelītuzņēmums
[Norāde par autortiesībām]
NASA JSC
[Attēls 24. lpp.]
Mazulis dzeltenajā kažokā
[Attēls 24. lpp.]
Mazulis baltajā kažokā
[Attēls 25. lpp.]
Mazuļa vilnu pamazām aizstāj gluds, pelēks kažoks
[Norāde par autortiesībām]
© IFAW/David White
[Attēls 25. lpp.]
Ronēns ir gatavs doties ūdenī
[Norāde par autortiesībām]
© IFAW
[Attēls 26. lpp.]
Grenlandes roņu mazulis ar māti
[Norāde par autortiesībām]
© IFAW/Igor Gavrilov
[Attēls 26. lpp.]
Pieaudzis Grenlandes ronis peld zem bieza ledus
[Norāde par autortiesībām]
© IFAW