Bībeles viedoklis

Vai maigums liecina par vājumu?

”Mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem.” (2. TIMOTEJAM 2:24.)

LABU laiku pirms mūsu nākšanas pasaulē mums jau ir izveidojusies taustes sajūta. Un, līdzko esam piedzimuši, mēs alkstam pēc mātes maigajiem pieskārieniem. Bērnībā tas, cik daudz mēs smaidām, mūsu emocionālā attīstība un pat vēlēšanās mācīties, kā kontaktēties ar cilvēkiem, lielā mērā ir atkarīga no sirsnīgu jūtu daudzuma, ko mēs saņemam no vecākiem.

Tomēr Bībelē bija pravietots, ka pēdējās dienās cilvēki būs ”nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, nemīļi”. Kā bija paredzēts Svētajos Rakstos, sabiedrībā asi ir jūtams tādu maiguma izpausmju trūkums kā laipnība un līdzjūtība, jo cilvēki ir kļuvuši ”patmīlīgi”, kā arī ”nesavaldāmi, labā nīdēji”. (2. Timotejam 3:1—3.)

Mūsdienās daudzi uzskata, ka cilvēkam ir jābūt skarbam un jānocietinās. Viņi apgalvo, ka maigums liecina par vājumu. Vai tā tiešām ir taisnība?

 Maiga daba, tomēr liels spēks

Par Dievu Jehovu Bībelē ir sacīts, ka viņš ir ”varens kaŗavīrs”. (2. Mozus 15:3.) Nav neviena varenāka par Dievu. (Psalms 62:12; Romiešiem 1:20.) Tomēr Jehovas spēks viņu nekavēja būt ”žēlsirdīgam un apžēlotājam”, atalgojot savu uzticamo kalpu Ījabu. (Jēkaba 5:11.) Raksturodams savas maigās jūtas pret izraēliešiem, Jehova sevi salīdzināja ar māti, kas apžēlojas par savu ”miesīgu bērnu”. (Jesajas 49:15.)

Arī Jēzus personībā apvienojās spēks un maigums. Jēzus drosmīgi atmaskoja liekulīgos reliģiskos vadītājus. (Mateja 23:1—33.) Viņš ar lielu dedzību izdzina mantkārīgos naudas mijējus no tempļa. (Mateja 21:12, 13.) Bet vai ir pamats domāt, ka Jēzus naids pret netaisnību un alkatību nocietināja viņa sirdi? Nepavisam nē. Jēzus bija pazīstams ar savu maigo attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem. Reiz viņš pat attiecināja uz sevi salīdzinājumu ar vistu, kas ”pulcina zem spārniem savus cālīšus”. (Lūkas 13:34.)

Cieta čaula vai iekšējs spēks?

Patiesie kristieši tiek mudināti līdzināties Kristum un apģērbt ”jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā”. (Efeziešiem 4:20—24.) Mēs tiekam aicināti ”novilkt veco cilvēku un viņa darbus”, līdzīgi kā vēzis nomet veco čaulu, lai augtu lielāks. (Kolosiešiem 3:9.) Tomēr, atšķirībā no vēža, kam drīz vien vecās čaulas vietā veidojas jauna cieta čaula, mums ir jātērpjas ”sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, ..pacietībā”. (Kolosiešiem 3:12.) Tātad ir būtiski, lai mūsu personību raksturotu maigums.

Tērpšanās maigās, sirsnīgās īpašībās nebūt neliecina par vājumu. Gluži pretēji — lai tas būtu iespējams, mums ar Jehovas gara palīdzību jādara ”stiprs [savs] iekšējais cilvēks”. (Efeziešiem 3:16, LB-65r.) Kāds vīrietis, vārdā Lī, stāsta par savu dzīvi: ”Vēl nesen es biju brutāls, ļauns cilvēks. Jau izskats vien man bija draudīgs, jo mans ķermenis no vienas vietas bija caurdurts. Mans mērķis bija iegūt daudz naudas, un, lai to sasniegtu, es biju gatavs gan rupji izrunāties, gan ķerties pie vardarbības. No manis nevarēja sagaidīt līdzjūtību.” Tomēr ar kāda darbabiedra palīdzību Lī sāka mācīties Bībeli un ar laiku iepazina un iemīlēja Dievu Jehovu. Viņš atbrīvojās no īpašībām, kas iepriekš raksturoja viņa personību, un iemācījās savaldību. Tagad viņš apliecina savu mīlestību pret cilvēkiem, izmantodams savu laiku, lai palīdzētu viņiem apgūt zināšanas no Bībeles.

Arī apustulis Pāvils savā laikā bija bijis ”varmāka”, kas savu mērķu sasniegšanai bija spējīgs uz vardarbību. (1. Timotejam 1:13; Apustuļu darbi 9:1, 2.) Tomēr, no sirds novērtējis žēlsirdību un mīlestību, ko viņam parādīja Dievs Jehova un Jēzus Kristus, Pāvils pats centās attīstīt šīs īpašības. (1. Korintiešiem 11:1.) Pāvils stingri aizstāvēja kristīgos principus, tomēr viņš iemācījās izturēties pret citiem ar maigumu. Viņš bez kautrēšanās apliecināja saviem ticības biedriem sirsnīgas pieķeršanās jūtas. (Apustuļu darbi 20:31, 36—38; Filemonam 12.)

Kur smelties spēkus maigumam?

Kā to apstiprina Lī un apustuļa Pāvila dzīve, mācoties izturēties pret citiem sirsnīgi un maigi, cilvēks nekļūst vājš. Patiesībā ir pilnīgi pretēji. Ir jābūt ļoti stipram, lai mainītu savu domāšanu un rīcību un apslāpētu noslieci atmaksāt ”ļaunu ar ļaunu”. (Romiešiem 12:2, 17.)

Arī mēs varam mācīties, kā attīstīt maigu līdzjūtību, regulāri lasot Dieva Rakstus un pārdomājot, kādu mīlestību un žēlsirdību mums ir parādījis Dievs Jehova un viņa Dēls Jēzus Kristus. Šādā veidā mēs ļaujam, lai Dieva Rakstu spēks iedarbojas uz mums, mīkstinot mūsu sirdi. (2. Laiku 34:26, 27; Ebrejiem 4:12.) Vienalga, no kādas ģimenes mēs būtu nākuši un cik skarba būtu bijusi mūsu dzīve, mēs varam iemācīties būt ”laipni pret visiem”. (2. Timotejam 2:24.)

[Attēls 18. lpp.]

Labs tēvs ir maigs pret savu bērnu