Ārsti mainīgā pasaulē

1174. gadā Maimonīdu iecēla par Ēģiptes valdnieku galma ārstu, un viņam lielākā daļa laika bija jāpavada pilī. Par to, kā parasti turpinājās viņa diena pēc atgriešanās mājās, Maimonīds rakstīja: ”Es ieturu vieglu maltīti, un tā ir mana vienīgā ēdienreize divdesmit četru stundu laikā. Pēc tam es eju pieņemt pacientus, rakstīt receptes un dot norādījumus, kā dziedēt viņu kaites. Pacienti nāk un iet līdz pat vēlam vakaram, un reizēm.. ..es esmu tik pārguris, ka tik tikko spēju parunāt.”

ĀRSTA profesija visos laikos ir prasījusi pašaizliedzību. Taču mūsdienās pasaule strauji mainās un līdz ar to mainās arī apstākļi, kuros strādā ārsti. Viņu darba grafiks bieži vien ir tikpat saspringts kā pazīstamajam ebreju ārstam un filozofam Maimonīdam. Bet vai mūsdienās ārsti saņem tikpat lielu cieņu, kā bija ierasts agrākos laikos? Kā jaunie apstākļi ietekmē ārstu dzīvi? Un kā ir mainījušās ārstu un pacientu attiecības?

Pārmaiņas attiecībās

Daži varbūt joprojām atceras laikus, kad ārsts visas zāles un instrumentus nēsāja līdzi savā melnajā somā. Attieksme pret ārstiem tolaik, tāpat kā tagad, bija pretrunīga. No vienas puses, lielākā daļa ārstu tika godāti savas prasmes, profesionālās ētikas un cienījamā stāvokļa dēļ. No otras puses, dažkārt cilvēki kritizēja ārstus pārāk augstās maksas dēļ, pēla viņu kļūdas un vainoja viņus līdzjūtības trūkumā.

Tomēr daudziem ārstiem dziļu gandarījumu sagādāja iespēja palīdzēt ģimenēm vairākās paaudzēs. Viņi bieži devās mājas vizītēs, un lauku apvidos ārstus dažkārt aicināja palikt uz maltīti, un, palīdzēdami dzemdētājām, reizēm viņi pavadīja pacientu mājās visu nakti. Ārsti bieži vien paši sagatavoja saviem pacientiem paredzētās zāles. Daudzi nesavtīgi ārsti bez maksas ārstēja trūcīgos, un viņi bija gatavi doties palīgā saviem pacientiem jebkurā diennakts stundā septiņas dienas nedēļā.

Ir ārsti, kuru ikdiena vēl aizvien ir apmēram tāda, kā tikko aprakstīts, tomēr daudzviet attiecības starp ārstiem un pacientiem dažos pēdējos gadu desmitos, iespējams, ir mainījušās vairāk nekā līdz tam vairāku gadsimtu gaitā. Kāpēc notikušas šīs pārmaiņas? Vispirms pievērsīsim uzmanību tādai jomai kā mājas vizītes.

Kas noticis ar mājas vizītēm?

Mājas vizītes bija un daudzās zemēs joprojām ir svarīga ārstu darba daļa. Taču visā pasaulē ir vērojama tendence, ka ārsti mājas vizītēs iet aizvien retāk. Laikrakstā The Times of India bija teikts: ”Ģimenes ārsts ar savām nosvērtajām manierēm, kas iedvesa paļāvību, tuvajām personiskajām attiecībām, kas viņu saistīja ar pacientu ģimenēm, un gatavību doties mājas vizītē, kad vien viņu aicina, tagadējā šaurās specializācijas laikmetā kļūst par izzūdošu parādību.”

Medicīniskajām zināšanām strauji pieaugot, daudzi ārsti ir specializējušies kādā šaurā jomā un strādā grupās, kurās ietilpst dažāda profila  speciālisti, tāpēc nereti notiek tā, ka pacientam katru reizi, kad viņš ir saslimis, ir jāgriežas pie cita ārsta. Līdz ar to liela daļa mediķu vairs nevar izveidot ilgstošas attiecības ar pacientiem, kā tas bija ierasts agrāk.

Mājas vizīšu noriets sāka iezīmēties jau pirms kādiem simt gadiem, kad ārsti arvien plašāk sāka izmantot laboratoriskos izmeklējumus un diagnostikas aparatūru. Daudzviet veselības aprūpes iestādes sāka uzskatīt, ka mājas vizītes nav pietiekami efektīvs veids, kā izmantot ārsta laiku. Mūsdienās vairākumam pacientu ir pieejams transports, ar kuru viņi var aizbraukt pie ārsta. Turklāt daļu darba, ko agrāk veica ārsti, tagad dara jaunākais un vidējais medicīniskais personāls.

Stāvokļa maiņa

Mūsdienu pasaulē ārsti visbiežāk nav neatkarīgi. Veselības aprūpes pakalpojumus parasti piedāvā valsts iestādes vai privāti uzņēmumi, kas algo medicīnas darbiniekus. Taču daudziem ārstiem nepatīk, ka pacientu un ārstu attiecībās ir iesaistīta trešā puse. Darba devēji mēdz prasīt, lai ārsti īsākā laikā pieņemtu vairāk pacientu. ”Ik pēc septiņām līdz desmit minūtēm man jāpieņem jauns pacients,” saka vispārējās prakses ārste Šīla Pērkinsa, kas strādā Lielbritānijā. ”Turklāt liela daļa pieņemšanas laika man jātērē, lai ievadītu datorā informāciju. Atliek maz laika, lai veidotu saikni ar pacientu, un reizēm tas ir ļoti nomācoši.”

Vēl viena pārmaiņa, kas ietekmējusi ārstu stāvokli, ir tas apstāklis, ka mūsdienās pacientiem ir lielākas pašnoteikšanās tiesības. Savulaik ārsta rīkojumi tika uzskatīti par neapstrīdamiem, bet tagad daudzās valstīs ārstu pienākums ir informēt pacientu par ārstēšanas iespējām un paredzamajiem rezultātiem, lai pacients varētu dot apzinātu piekrišanu piedāvātajam ārstēšanas veidam. Šī pārmaiņa ir iespaidojusi ārsta un pacienta attiecības, un mūsdienās daudzi ārstu uztver vairs tikai kā kvalificētu speciālistu, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē aizvien lielāka daļa ārstu ir sievietes. Bieži vien pacienti dod priekšroku ārstēm, jo sievietes kopumā mēdz uzskatīt par labākām klausītājām nekā vīriešus. No sievietēm ārstēm tiek gaidīts, ka viņas ienesīs ārsta profesijā vairāk līdzjūtības.

Vairākums cilvēku augstu vērtē ārstus, kas saprot pacientu jūtas un stresu, ar ko pacientiem jācīnās. Bet ir vietā jautāt: cik daudz pacientu saprot, kā jūtas ārsts un ar kādu stresu jātiek galā viņam? Šāda sapratne noteikti uzlabotu ārstu un pacientu attiecības. Nākamais raksts palīdz iegūt labāku priekšstatu par ārstu situāciju.

[Attēls 3. lpp.]

Maimonīds

[Norāde par autortiesībām]

Brown Brothers

[Attēli 4. lpp.]

Agrākos laikos ārsti bieži apmeklēja slimniekus mājās