Mazie jūras bruņinieki

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

VAĻI, delfīni, haizivis — šie iespaidīgie jūras iemītnieki noteikti ierosina mūsu fantāziju. Taču jūrā mājo ”visādi kustoņi, lieli un mazi”. (Psalms 104:25.) Tos, kam vērīga acs un kas prot pamanīt sīkas detaļas, valdzina arī mazie dzīvnieciņi.

Piemēram, uz okeāna grunts rosās nelieli radījumi, kas kādā grāmatā nodēvēti par ”jūras bruņiniekiem”. Atšķirībā no daudziem bruņās tērptajiem viduslaiku kareivjiem, šie miniatūrie ”bruņinieki” bieži vien var lepoties ar krāsainām bruņām, kas bagātīgi rotātas fantastiskiem rakstiem. Šos ūdeņu iemītniekus, kas pieder pie vēžveidīgo klases, sauc par garnelēm.

No planktona līdz šķīvim

Daudzi garneles uztver vienīgi kā gardas jūras veltes, taču, pirms garnele nonāk mūsu šķīvī, tā nodzīvo neparastām pārvērtībām pilnu mūžu. Dažas garneļu mātītes apaugļotās oliņas nēsā zem vēdera, līdz tās izšķiļas, bet citas atstāj savas oliņas straumes varā.

No oliņām izšķiļas kāpuri, kas izskatās pavisam citādi nekā pieaugušas garneles. Kāpuri piedzīvo vairākas attīstības stadijas un, kādu laiku peldējuši kopā ar neskaitāmajiem planktona organismiem, galu galā pārvietojas uz grunti, kur pamazām iegūst raksturīgo garneles veidolu.

Čaulas maiņa

Bet kā garnelēm, kas ieslēgtas cietās ”bruņās”, izdodas augt lielākām? ”Pirms novilkšanās zem vecā apvalka izveidojas mīksts jaunas kutikulas slānis,” stāstīts grāmatā A Field Guide to Crustaceans of Australian Waters (Austrālijas ūdeņos sastopamo vēžveidīgo noteicējs). ”Pēc tam dzīvnieks nomet veco kutikulu un absorbē ūdeni, izplešot elastīgo jauno apvalku, lai būtu vieta augšanai.” Grāmatā Australian Seashores (Austrālijas piekrastes) teikts: ”Vēzim jāizvelk no vecās, cietās čaulas viss ķermenis ar visiem daudzajiem locekļiem un izaugumiem — gan lieliem un spēcīgiem, gan smalkiem un trausliem. Viņš tos izmauc citu pēc cita, gluži kā pirkstus no cimda.”

Kā vēzis tādus lielus veidojumus kā, piemēram, spīļu muskuļus dabū cauri šaurajiem locītavu caurumiņiem? Tikko minētajā grāmatā Australian Seashores paskaidrots: ”Tas ir iespējams vienīgi tāpēc, ka dzīvnieka ķermeņa daļas ir mīkstas un tās var izvilkt cauri nelielām atverēm. Kad vēzis maina apvalku, asinis no locekļiem atplūst uz citām ķermeņa daļām, lai tos viegli varētu saspiest.” Uz jaunās čaulas saglabājas visas tās pašas krāsainās svītriņas, punktiņi un laukumi, kas bija uz vecās, jo šiem rakstiem ir liela nozīme.

Krāsas nomaskē, un krāsas reklamē

Dažu sugu garneles, kas dzīvo starp aktīniju taustekļiem, ir pa pusei caurspīdīgas vai pēc krāsas pieskaņotas savām ”saimniecēm”. Šādi nomaskējušās, garneles atrod drošu patvērumu aktīniju taustekļu mudžeklī un atlīdzina aktīnijām par šo pakalpojumu, notīrīdamas visus atkritumus, kas uz tām varētu sakrāties.

Citām garnelēm raksturīgas spilgtas krāsas, kas labi pamanāmas jau pa gabalu. Piemēram, tīrītājgarneles, kas bieži dzīvo bariņos zem rifu pārkarēm, ar savu košo tērpu, šķiet, reklamē tīrīšanas pakalpojumus, ko tās gatavas sniegt. Zivis, ko apsēduši parazīti, piepeld pie tīrītājgarneļu mājvietas, it kā aicinot garneles palodāt pa viņām. Mazie vēzīši netraucēti lien iekšā pat zivju mutēs un žaunās. Tīrītājgarneles nolasa un apēd zivju parazītus un barojas arī ar gļotām, kas klāj zivju ķermeni.

Lai kāda būtu to krāsa un lai kādu uzdevumu tās veiktu, par visām garnelēm droši var teikt vienu — šo mazo jūras iemītnieku tērps ir daudz interesantāks un iespaidīgāks par jebkura viduslaiku bruņinieka bruņām.

 [Attēls 23. lpp.]

Rhynchocinetes uritai

[Attēls 23. lpp.]

Periclemenes holthuisi

[Attēls 23. lpp.]

Periclemenes imperator

[Attēls 23. lpp.]

Thor amboinensis

[Attēls 23. lpp.]

Tīrītājgarnele Periclemenes yucatanicus

[Norāde par attēla autortiesībām 23. lpp.]

Visi attēli, izņemot tīrītājgarneli: © J and V Stenhouse