Kā pārvarēt stresu

”PĒDĒJOS gados cilvēkiem kļūst arvien grūtāk noturēt līdzsvaru starp darbu, ģimeni un dažādiem papildu pienākumiem,” sacīts kādā nesen izdotā grāmatā par ģimenes dzīvi. Mēs tiešām dzīvojam stresa pilnā laikā. Tomēr cilvēkus, kas pētī Bībeli, tas nepārsteidz, jo Bībelē šādi ”grūti laiki” bija pravietoti jau sen. (2. Timotejam 3:1—5.)

”Stress ir normāla parādība,” saka Hesuss, kāds trīs bērnu tēvs. ”Galvenais ir zināt, kā to kontrolēt.” Tomēr kontrolēt stresu nav nemaz tik vienkārši. Šajā rakstā tiks pievērsta uzmanība vairākiem speciālistu ieteikumiem un Bībeles principiem, kas var palīdzēt tikt galā ar stresu.

Kā cīnīties ar stresu darbavietā

Daudziem stress ir saistīts ar situāciju darbavietā. Ja cilvēks patur pārdzīvojumus sevī, stress tikai pieaug. Kā sacīts Bībelē, ”kur padoma nav, tur nodomus neizved galā”. (Salamana Pamācības 15:22.)

Speciālisti, kas ir pētījuši stresu darbavietās, iesaka runāt ar darba devēju, jo darba devējs nevar palīdzēt, ja viņš nezina, ka pastāv problēma. Tomēr tas nenozīmē izgāzt savu neapmierinātību un dusmas. ”Lēnprātība vērš par labu lielus grēkus,” teikts Bībelē. (Salamans Mācītājs 10:4.). Runājiet par lietu un neuzbrūciet darba devējam. Varbūt jums izdosies viņu pārliecināt, ka tad, ja darbā nebūs tik daudz stresa, celsies darba ražīgums.

Arī tad, ja ir izveidojušās saspīlētas attiecības vai nesaskaņas ar darba biedriem, situāciju var uzlabot, mierīgi izrunājoties. Meklējiet konstruktīvas iespējas risināt šādas problēmas. Varbūt ir vietā izpētīt dažādus materiālus par konkrēto problēmu. Atmostieties! ir bijuši publicēti daudzi raksti, kas var palīdzēt attiecībās ar darbabiedriem. * Ja problēmu tomēr nevar atrisināt, iespējams, labākais risinājums ir mainīt darbavietu.

Kā mazināt raizes par finansiālām problēmām

Bībelē ir atrodami padomi, kas palīdz pārvarēt arī raizes par materiālām lietām. Jēzus Kristus deva šādu padomu: ”Nebīstieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko ģērbsieties! Vai dzīvība nav vairāk kā barība un miesa vairāk kā apģērbs?” (Mateja 6:25, JD.) Šādu attieksmi ir iespējams izveidot, mācoties paļauties uz Dieva Jehovas apsolījumu, ka viņš parūpēsies par mūsu pamatvajadzībām. (Mateja 6:33.) Dieva apsolījums nav tikai tukši vārdi. Vairāki miljoni kristiešu mūsdienās pilnībā paļaujas uz to.

Protams, ir nepieciešama arī gudrība, kas palīdz rīkoties ar naudu saprātīgi. (Salamana Pamācības 24:3; Salamans Mācītājs 7:12.) Bībelē mums tiek atgādināts, ka ”mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka  nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim”. (1. Timotejam 6:7, 8.) Mācīties būt pieticīgam ir reāli un praktiski. To apliecina pieredze, ko ir guvis iepriekšējā rakstā pieminētais Leandru, kurš autoavārijas dēļ ir spiests pārvietoties ratiņkrēslā. Viņi ar sievu centās atrast iespējas ietaupīt naudu. Viņš stāsta: ”Mēs cenšamies ekonomēt līdzekļus. Piemēram, lai taupītu elektrību, mēs izslēdzam gaismu, ja tā nav vajadzīga. Un, plānojot savus braucienus ar automašīnu, mēs cenšamies visu organizēt tā, lai ietaupītu degvielu.”

Vecāki var palīdzēt saviem bērniem veidot pareizu attieksmi pret naudu. Leandru meita atzīst: ”Man ir paradums pirkt to, kas man ļoti iepatīkas, taču vecāki mani ir iemācījuši domāt par to, kas ir patiešām vajadzīgs un bez kā var iztikt. Sākumā man bija grūti sevi iegrožot. Bet vēlāk es iemācījos atšķirt, kas ir tikai manas iegribas un kas — vajadzības.”

Domu apmaiņa mazina stresu

Cilvēkam būtu jāspēj atbrīvoties no stresa mājās, taču diemžēl tieši attiecības ģimenē daudziem ir galvenais stresa cēlonis. Grāmatā Kā saglabāt laulību (Survival Strategies for Couples) ir teikts, ka dzīvesbiedri, ”kuru attiecībās ir izveidojies neliels saspīlējums vai kuru attiecības jau ir kļuvušas naidīgas, atzīst, ka galvenais viņu nesaskaņu cēlonis ir domu apmaiņas trūkums”.

Ņemot vērā Bībeles principus, dzīvesbiedri var ievērojami uzlabot domu apmaiņu. Bībelē sacīts, ka ir ”savs laiks klusēt, un savs laiks, kad runāt,” un ka ļoti vērtīgs ir ”īstenā laikā teikts vārds”. (Salamans Mācītājs 3:1, 7; Salamana Pamācības 15:23.) Šo principu ievērošana palīdz necilāt sāpīgus jautājumus brīžos, kad dzīvesbiedrs stresa vai kādu citu iemeslu dēļ ir noguris. Būtu saprātīgi nogaidīt un runāt ”īstenā laikā” — tad, kad otram būs vieglāk ieklausīties.

Pats par sevi saprotams, pēc grūtas darba dienas nav viegli saglabāt mieru un pacietību. Bet, izgāžot neapmierinātību viens pār otru, dzīvesbiedri grauj savas attiecības. Bībelē ir teikts, ka ”skarbs vārds izraisa lielu niknumu”. (Salamana Pamācības 15:1.) Turpretī ”laipnīgas runas ir kā medus kāres, tās nomierina dvēseli un atspirdzina kaulus kā zāles”. (Salamana Pamācības 16:24.) Lai dzīvesbiedru attiecībās neienāktu ”rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi”, visticamāk, ir nepieciešama apzināta piepūle. (Efeziešiem 4:31.) Taču tas ir pūļu vērts. Dzīvesbiedri, kas saglabā labu domu apmaiņu, spēj viens otru stiprināt un atbalstīt. Kā teikts Bībelē, ”gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu”. * (Salamana Pamācības 13:10, LB-65r.)

Vecāku un bērnu attiecības

Tā kā daudzi vecāki mūsdienās ir ļoti aizņemti, viņiem ir grūti atrast laiku, ko veltīt saviem bērniem. Bībelē vecākiem ir ieteikts izmantot katru izdevību, kad viņi var sarunāties  ar bērniem, — darīt to, ”sēžot savā namā un pa ceļu ejot”. (5. Mozus 6:6—8, LB-65r.) ”Vecākiem jācenšas izmantot iespējas runāt ar bērniem,” saka Leandru. ”Es izmantoju izdevību izrunāties ar dēlu tajās reizēs, kad kopā ar viņu braucu automašīnā.”

Taču ne visiem vecākiem ir viegli saprasties ar saviem bērniem. Alehandra, kāda trīs bērnu māte, atzīst: ”Es nemācēju ieklausīties savos bērnos. Mūsu starpā nebija sapratnes, tāpēc es dusmojos uz sevi un jutos vainīga.” Ko varētu darīt vecāki, kas jūtas līdzīgi? Vispirms viņiem jāmācās būt ”čakliem klausīties”. (Jēkaba 1:19.) Kā uzsver Dr. Betija Jangsa, ”aktīva klausīšanās ir ārkārtīgi efektīvs stresa mazināšanas līdzeklis”. Vecākiem jāpievērš uzmanība tam, kā viņi klausās, kad bērni viņiem kaut ko stāsta. Ļoti svarīgi ir saglabāt vizuālo kontaktu, nenoniecināt bērnu problēmas, mudināt viņus brīvi izteikties par savām izjūtām un uzdot piemērotus jautājumus. Ne mazāk svarīgi ir apliecināt bērniem mīlestību un palīdzēt saprast, ka vecāki uz viņiem paļaujas. (2. Tesaloniķiešiem 3:4.) Vēl viens veids, kā uzlabot domu apmaiņu, ir kopīgas lūgšanas.

Lai ģimenē veidotos laba domu apmaiņa, ir nepieciešama diezgan liela piepūle. Taču pūlēties ir vērts, jo laba domu apmaiņa palīdz mazināt sasprindzinājumu ģimenes locekļu attiecībās. Tā palīdz saprast, kad bērni ir pakļauti pārmērīgam stresam. Ja vecāki zina, kā bērni jūtas, viņiem ir vieglāk dot pareizus padomus. Savukārt bērni, kas jūt, ka var brīvi runāt par to, kas viņus uztrauc, daudz retāk izpauž savas negatīvās emocijas nepaklausībā un sliktā uzvedībā.

Sadarbība ģimenē

Ja abi dzīvesbiedri strādā, bieži vien papildu stresu rada mājas darbi. Daudzas mātes, kas strādā, ir iemācījušās vienkāršot savu mājas soli. Piemēram, daudzas sievas ir sapratušas, ka nav saprātīgi un nav arī iespējams vienmēr gatavot tādas maltītes, kuru pagatavošana prasa daudz laika. Jēzus kādai sievietei, kas gribēja pagatavot īpašu cienastu, teica: ”Tikai vienas lietas vajaga.” (Lūkas 10:42.) Kādā grāmatā, kurā doti padomi vientuļajiem vecākiem, ir ieteikts: ”Gatavojiet sautējumus un citus ēdienus, ko var pagatavot vienā traukā, lai pēc tam nebūtu jāmazgā tik daudz trauku.” Vienkāršojot mājas darbus, vecāki var ievērojami mazināt stresu.

Tomēr, lai kā vecāki vienkāršotu mājas darbus, viņiem vienmēr būs pietiekami daudz, ko darīt. Kāda strādājoša māte saka: ”Kad es biju jaunāka, es spēju tikt galā ar visu. Tagad tas vairs nav tik vienkārši, jo daudzu gadu gaitā sakrājies nogurums liek sevi manīt. Tāpēc man ir ļoti svarīga visu ģimenes locekļu  sapratne un gatavība palīdzēt. Tas mani pasargā no pārmērīga stresa.” Ja mājas darbos iesaistās visa ģimene, tos ir iespējams padarīt tā, lai viss slogs nebūtu jāuzņemas vienam cilvēkam. Kādā bērnu audzināšanas jautājumiem veltītā grāmatā ir doti šādi padomi: ”Dažādu mājas darbu uzticēšana bērniem ir viens no labākajiem veidiem, kā veidot bērnos.. pašapziņu. Regulārs darbs mājās palīdz bērniem apgūt noderīgas iemaņas un iemācīties pareizu attieksmi pret darbu.” Turklāt kopīgi darbi mājās rada lielisku iespēju vecākiem būt kopā ar saviem bērniem.

Kāda meitene par savu pieredzi šajā jautājumā saka: ”Es redzu, ka mamma jūtas labi, kad es atviegloju viņas darbu mājās. Tas savukārt dod man prieku un apziņu, ka es varu uzņemties atbildību. Tas palīdz veidot arī pareizu attieksmi pret mūsu mājām. Dažādi mājas darbi, ko es esmu iemācījusies, man noderēs nākotnē.” Kāda cita jauniete saka: ”Vecāki mūs mācīja rūpēties par sevi jau no pašas mazotnes. Tas mums ir nācis tikai par labu.”

Kā cīnīties ar stresu

Stress ir mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, un pilnībā no tā izvairīties nav iespējams. Tomēr ir iespējams kaut ko darīt, lai ar to tiktu galā. (Skat. ieteikumus blakus lappusē.) Cīnīties ar stresu palīdz arī Bībeles padomi. Piemēram, ja jūs nonākat situācijā, kura jums šķiet pāri jūsu spēkiem, atcerieties, ka ”ir draugi, kuŗi ir labāki nekā brālis”. (Salamana Pamācības 18:24.) Izrunājieties ar labu draugu vai savu dzīvesbiedru. ”Neturiet to sevī,” iesaka sociologs Ronalds Pitcers. ”Dalieties savās izjūtās un raizēs ar nosvērtu cilvēku, kas varētu jūs saprast un kam nav vienaldzīgas jūsu domas.”

Bībelē ir sacīts, ka ”žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev”. (Salamana Pamācības 11:17.) Tā ir svarīga doma, jo cilvēkam ir jārūpējas arī par savām vajadzībām. Saskaņā ar Bībeli, ”viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas”. (Salamans Mācītājs 4:6.) Ļoti daudz var panākt, atvēlot savām vajadzībām pat nedaudz laika, piemēram, izbrīvējot kādu brīdi no rīta, kad var mierīgi iedzert tēju, palasīt, lūgt Dievu un nodoties pārdomām.

Tikt galā ar stresu palīdz arī fiziski vingrinājumi un veselīgs ēdiens. Kādā grāmatā, runājot par šo jautājumu, bija ieteikts: ”Veltījot daļu sava vērtīgā laika un enerģijas paši sev, jūs papildināt savu resursu krājumus. [..] Ja jūs pastāvīgi dodat kaut ko citiem, jums šie krājumi arī jāpapildina, citādi jums sāks pietrūkt, ko dot, vai iestāsies emocionāls bankrots.”

Bībeles principi ir noderīgi vēl kāda iemesla dēļ — tie palīdz attīstīt tādas īpašības kā lēnprātība, pacietība un laipnība, kas savukārt palīdz pārvarēt stresu. (Galatiešiem 5:22; 1. Timotejam 6:11.) Turklāt Bībelē ir apsolīts, ka nākotnē tiks izveidota jauna pasaule, kur nekā tāda, kas rada ciešanas, vairs nebūs. (Atklāsmes 21:1—4.) Tāpēc būtu ļoti labi lasīt Bībeli katru dienu. Ja jūs vēlaties lasīt un izprast Bībeli, Jehovas liecinieki labprāt jums piedāvās bezmaksas palīdzību.

Tas, ka cilvēks kļūst par kristieti, protams, nenozīmē brīvību no jebkāda stresa. Taču, kā norādīja Jēzus, viņa sekotāji var dzīvot tā, lai viņu ”sirdis netop apgrūtinātas no.. laicīgām rūpēm”. (Lūkas 21:34, 35.) Savukārt tuvas attiecības ar Dievu Jehovu var kļūt par patvērumu, kas dod daudz spēka grūtos brīžos. (Psalms 62:9.) Viņš var palīdzēt ikvienam cilvēkam tikt galā ar mūsdienu dzīves stresu.

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 11. lpp.]

”Kad es biju jaunāka, es spēju tikt galā ar visu. Tagad tas vairs nav tik vienkārši, jo daudzu gadu gaitā sakrājies nogurums liek sevi manīt.”

 [Papildmateriāls/Attēli 10. lpp.]

Kā mazināt stresu

▪ Ļaujiet savam organismam katru dienu pietiekami atpūsties.

▪ Kontrolējiet savu ēdienkarti. Neēdiet pārmērīgi daudz.

▪ Regulāri izkustieties. Dodieties ātrās pastaigās vai nodarbojieties ar fiziskiem vingrinājumiem.

▪ Ja jūs par kaut ko raizējaties, parunājiet par to ar draugu.

▪ Pavadiet vairāk laika kopā ar savu ģimeni.

▪ Lūdziet citus ģimenes locekļus palīdzēt mājas darbos.

▪ Paturiet prātā savu fizisko un emocionālo spēku robežas.

▪ Izvirziet sev reālistiskus mērķus. Sargieties no perfekcionisma.

▪ Plānojiet savu laiku. Veidojiet saprātīgu grafiku.

▪ Strādājiet pie tādām kristīgām īpašībām kā laipnība un pacietība.

▪ Atliciniet laiku, ko jūs varat veltīt sev.

[Attēls 7. lpp.]

Mierīga saruna ar darba devēju var mazināt stresu darba vietā

[Attēls 8. lpp.]

Vecāki var mācīt saviem bērniem apieties ar naudu taupīgi

[Attēls 8., 9. lpp.]

Jauniešiem ir nepieciešams runāt par savām raizēm ar kādu, kas var palīdzēt

[Attēls 8., 9. lpp.]

Mājas darbos var palīdzēt visi