Kas notiek pasaulē

Modernie sakaru līdzekļi un parastās sarunas

”Doma par sarunu aci pret aci biedē daudzus britus, jo viņi aizvien biežāk lieto modernos sakaru līdzekļus,” lasāms Londonas laikrakstā The Times. Kompānijas British Gas veiktā pētījumā, kurā piedalījās 1000 cilvēki, noskaidrojās, ka ik dienu briti pavada vidēji gandrīz četras stundas, ”izmantodami dažādas ierīces, kas tika radītas ar domu sagādāt cilvēkiem vairāk brīva laika”. Kā bija teikts laikrakstā, ”briti ik dienu vidēji stundu un 28 minūtes runā pa parasto tālruni un 62 minūtes pa mobilo tālruni, 53 minūtes lieto elektronisko pastu un 22 minūtes veltī īsziņām”. Pētījumā bija secināts, ka šādas tendences dēļ cieš prasme sarunāties personiski. Daudzi no aptaujātajiem bija atzinuši, ka viņi raksta īsziņas, ”lai izvairītos no nepieciešamajām pieklājības frāzēm vai arī lai vispār izvairītos no sarunas”.

 Dārgs paradums

Smēķēšana dārgi izmaksā ne vien smēķētājiem, bet arī viņu darba devējiem un nesmēķētājiem, norāda Somijas Darba vides un veselības institūta vadītājs profesors Kari Reijula. Pīppauzēs pavadītais laiks vien ”valsts ekonomikai ik gadu nodara zaudējumus gandrīz 16,6 miljonu eiro apmērā”, lasāms Somijas Radio un televīzijas kompānijas interneta vietnē. Tiek lēsts, ka ”cilvēki, kas ik dienu izsmēķē paciņu cigarešu, viena gada laikā pīppauzēs pavada veselas 17 darba dienas”. Tam vēl jāpievieno zaudējumi, ko nodara smēķējošo darbinieku slimošana. K. Reijula min arī šādu faktu: ”Kā liecina pētījumi, smēķētāji arī biežāk iekļūst nelaimes gadījumos.” Turklāt smēķēšana palielina izdevumus par telpu uzkopšanu, kā arī par elektrību, ”jo ventilācijai ir jādarbojas ar pilnu jaudu”. Vēl lielākas raizes izraisa fakts, ka ”ik gadu 250 nesmēķējošu somu nomirst ar slimībām, kas saistītas ar pasīvo smēķēšanu darbā vai citur”.

Viegli pieejamās narkotikas

Polijā ir vieglāk iegādāties sintētiskās narkotikas nekā alu, rakstīts poļu žurnālā Wprost. ”Tās var nopirkt diskotēkās, klubos, bāros, kopmītnēs, augstskolās, vidusskolās un sākumskolās.” Lielās pilsētās narkotikas ”var pasūtīt pa telefonu un saņemt ātrāk nekā picu”, bija teikts žurnālā. Zemās cenas, vieglā pieejamība un uzskats, ka ”sintētiskās narkotikas ir nekaitīgas”, raksta Wprost, ir veicinājis to, ka vairāk nekā puse poļu pusaudžu tās ir lietojuši ”vismaz vienu reizi”. Kā minēja Jauniešu rehabilitācijas centra vadītāja Katažina Pulavska-Popelaža, ilgstošas amfetamīnu lietošanas sekas ir ”pašnāvības, sirdslēkmes, psihozes un galēja organisma novājēšana”.

Atkal mise latīniski

Vācijā ”aizvien populārāki kļūst dievkalpojumi latīņu valodā”, rakstīts žurnālā Focus. Priesteri ”tādās pilsētās kā Frankfurte, Diseldorfa un Minstere ir ievērojuši, ka patukšās baznīcas var piepildīt, ja viņi vada dievkalpojumu latīniski”, teikts žurnālā. Tāpēc, piemēram, kādā Minhenes baznīcā mises, kurās liturģija notiek latīņu valodā, tagad ir divreiz nedēļā un vēl svētku dienās, nevis vairs tikai divreiz mēnesī.

Kara gadsimts

”Genocīds ir viens no tiem iemesliem, kuru dēļ 20. gadsimts ir kļuvis par visasiņaināko gadsimtu vēsturē,” teikts Argentīnas laikrakstā Buenos Aires Herald. Par genocīdu sauc sistemātisku un plānotu kādas tautas vai arī politiskas vai etniskas grupas iznīcināšanu. Tiek lēsts, ka 20. gadsimtā genocīdā ir nogalināts vairāk nekā 41 miljons cilvēku. Viens no pēdējiem piemēriem ir genocīds Ruandā, kur 1994. gadā tika nogalināti 800 tūkstoši cilvēku, un lielākoties to darīja ”naidīgas propagandas ietekmēti civiliedzīvotāji”. Pētnieki norāda, ka Ruandā 100 dienu ilgā laikā ik dienu vidēji tika nogalināti 8 tūkstoši cilvēku — piecreiz vairāk, nekā ik dienu gāja bojā ”nacistu gāzes kamerās Otrā pasaules kara laikā”, bija minēts laikrakstā.

Kā medī aligatori

Kāda Mērilendas universitātes (ASV) doktorande ir atklājusi, ka uz aligatoru purna ir spiediena receptori, kas tiem ļauj sajust medījuma kustības ūdenī un ko līdz šim zinātnieki nebija pamanījuši. Gar aligatoru un citu krokodilu kārtas rāpuļu žokļiem ir izvietoti mazi izcilnīši kniepadatas galviņas lielumā. Bioloģe Defnija Sorsa atklāja, ka patiesībā izcilnīšos ir spiedienjutīgas šūnas, ar kurām šie rāpuļi sajūt pat niecīgu ūdens virsmas sakustēšanos. ”Krokodilu kārtas rāpuļi medī naktī, un tie, pa pusei iegrimuši ūdenī, gaida, kad kāds dzīvnieks saviļņos ūdens virsmu. Viņu žokļi atrodas tieši uz gaisa un ūdens robežas,” stāstīja bioloģe, ”un, kad viņi ir izsalkuši, viņi momentā uzbrūk visam, kas sakustina ūdens virsmu.” Spiediena receptori ir tik jutīgi, ka tie sajūt pat kustības, ko izraisījusi viena ūdenī iekritusi lāse.

Dzīvās atkritumu kastes

Kādā starptautiskā pētījumā par atkritumu iespaidu uz jūras iemītniekiem atklājās, ka ziemeļu fulmāru (vētrasputnu dzimtas putnu) kuņģī vidēji ir 30 plastmasas izstrādājumu. Tas ir ”divreiz vairāk, nekā atrada fulmāros 80. gadu sākumā”, teikts Londonas laikrakstā The Guardian. Fulmāriem pētījumā tika pievērsta īpaša uzmanība, jo ”tie ēd gandrīz visu un apēsto neatrij”. Beigtu fulmāru kuņģī atrada plastmasas rotaļlietas, instrumentus, auklas un glāzītes, putuplasta matraču gabalus, plastmasas pudeles un šķiltavas. Dr. Dens Bārlovs, kas vada organizācijas Friends of the Earth Scotland pētījumus, sacīja: ”Šis pētījums atklāj, ka Skotijas piekrastes jūras iemītnieki pārvēršas par dzīvām atkritumu kastēm.” Laikrakstā bija piebilsts: ”Vairāk nekā trešā daļa pasaules jūras putnu sugu reizēm aprij plastmasas izstrādājumus.”

Saziņa internetā zīmju valodā

Nedzirdīgie jau daudzus gadus saziņai ir izmantojuši telefonus ar teletaipu, un samērā nesen tam ir pievienojies arī elektroniskais pasts. Tagad līdz ar interneta videokameru straujo izplatīšanos nedzirdīgajiem ir kļuvis iespējams sazināties internetā zīmju valodā. Tomēr, kā teikts Kanādas laikrakstā National Post, ”interneta videokameru šaurā redzeslauka un divdimensiju attēla dēļ dažas sacītā nianses zūd, tāpat kā telefona sarunā nav iespējams redzēt sarunas biedru paceļam uzacis vai pasmīnam”. Sarunāšanos internetā zīmju valodā apgrūtina arī lēns interneta pieslēgums un citas tehniskas problēmas. Kā nedzirdīgie tiek ar to galā? Viņi rāda zīmes ilgāk un tās atkārto, un, lai nerastos problēmas plakanā attēla dēļ, ir iemācījušies ”pielāgot savas kustības un ķermeņa pozu”, rakstīts National Post. Lai uzsvērtu kādu zīmi, viņi to rāda tuvāk kamerai, tā panākot, ka ekrānā šī zīme izskatās lielāka.