Korkovado — Kostarikas dabas pērle

No Atmostieties! korespondenta Kostarikā

KORKOVADO nacionālo parku pelnīti var nosaukt par dabas pērli. Tas atrodas Centrālamerikas valsts Kostarikas dienvidu krastā, Klusā okeāna ūdeņu apskalotajā Osas pussalā. Korkovado ir brīnišķīga vieta, kas vilina ar sava tikpat kā neskartā lietusmeža neaprakstāmo krāšņumu, nomaļā izvietojuma piedāvāto mieru un klusumu un koku, kukaiņu, rāpuļu un zīdītāju apbrīnojamo daudzveidību.

Šī dabas nostūra pirmatnējā skaistumā maz ir iejaukusies cilvēka roka. Parks atrodas vienā no lielākajiem Centrālamerikas džungļu masīviem, un apmeklētāji te neatradīs daudz restorānu, viesnīcu un suvenīru veikaliņu. Par cilvēku klātbūtni atgādina vienīgi daži informācijas centri un naktsmītņu vietas un plašais dabas taku tīkls, kas kādā tūrisma ceļvedī nosaukts par labāko taku sistēmu, kāda atrodama džungļu nacionālajos parkos.

Parka tapšana

Ierosinājumu ierīkot šajā lietusmežā nacionālo parku nopietni sāka apsvērt pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā. Bija skaidrs, ka tas nebūs viegls uzdevums un vajadzēs daudz darbaroku un materiālo resursu. Septiņdesmito gadu vidū parādījās ziņas, ka šajā apvidū ir sākuši apmesties iedzīvotāji. Turklāt kāds mežizstrādes uzņēmums, kam mežā piederēja lieli īpašumi, plānoja uzsākt plaša apjoma izciršanu, un daudz cilvēku te nodarbojās ar medībām.

Tomēr dažādu zemju biologi un citi zinātnieki, kas apzinājās šī lietusmeža vērtību, darīja visu, kas bija viņu spēkos, lai ietekmētu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidi. 1975. gada 31. oktobrī Kostarikas valdība pasludināja Korkovado nacionālā parka dibināšanu. Kopš tā laika masveida izciršana un dzīvnieku izmedīšana mežam vairs nedraud.

Dabas bagātības

Korkovado parka 540 kvadrātkilometru plašajā sauszemes teritorijā daba ir ārkārtīgi daudzveidīga. Parkā ir vismaz astoņi dažādi biotopi, un tajos aug ne mazāk kā 500 sugu koki. Vislielākais koks ir kāds kapoks, kura diametrs pārsniedz trīs metrus, bet augstums — 70 metrus.

Aizrautīgiem putnu vērotājiem Korkovado nacionālajā parkā nekādā ziņā nebūs garlaicīgi, jo te sastopamas gandrīz 400 putnu sugas. Sarkano aru populācija, kas mājo šajā parkā, ir lielākā visā valstī. Lidojumā šie krāsainie papagaiļi, kuru greznās spalvas mirdz tropu saulē, aizzib kā košas švīkas uz zilo debesu fona.

Bet varbūt jūs labāk gribētu papētīt kaut ko tuvāk zemei? Lūdzu — iespējas ir visplašākās! Korkovado ”piedāvā” 116 sugu abiniekus un rāpuļus, starp kuriem ir arī šķēpgalvju ģints čūskas kaisakas. Taču, ja gadās sastapt kaisaku, labāk to nepētīt ne pārāk ilgi, ne pārāk tuvu, jo šī indīgā čūska ir izdaudzināta ar savu agresivitāti. No abiniekiem īpaši interesanta ir kāda varžu suga, kuras pārstāves ir gandrīz caurspīdīgas, — ja šādu vardīti novieto uz stikla virsmas, labi var redzēt, kā darbojas tās iekšējie orgāni.

 Ievērību ir pelnījušas arī 140 zīdītāju sugas, kas mājo Korkovado. Te sastopami jaguāri, oceloti, četru sugu pērtiķi, trīs sugu skudrulāči, divu sugu sliņķi un divu sugu bruņneši. Parkā mīt arī ap desmittūkstoš kukaiņu sugu.

Bioloģe Šērlija Ramiresa Karvahala, kas koordinē vienu no Korkovado vides projektiem, pastāstīja Atmostieties! korespondentam, ka zinātnieki ir iecerējuši pētīt jaguārus un citus dzīvniekus ar īpašu kaklasiksnu palīdzību, pie kurām piestiprināti radioraidītāji. Šie raidītāji zinātniekiem palīdzēs noskaidrot dzīvnieku ēšanas paradumus un teritoriju robežas. Balstoties uz iegūto informāciju, parka darbinieki varēs noteikt, vai nav nepieciešams paplašināt parku, lai dzīvnieku populācijām pietiktu barības. Ja parka teritoriju paplašinātu, varētu samazināt arī tuvu radniecīgu indivīdu krustošanos, kas vairo iedzimtu defektu risku.

Taču Korkovado var piedāvāt saviem viesiem kaut ko vairāk nekā tikai augu un  dzīvnieku bagātību. Apmeklētāji var paviesoties, piemēram, Salsipuedesas alā, kas slavena ar to, ka te esot glabājusies daļa angļu jūrasbraucēja sera Frānsisa Dreika dārgumu. Nedaudz uz ziemeļiem no Korkovado atrodas Dreika līcis, kur Frānsiss Dreiks, ceļodams apkārt zemeslodei, esot piestājis krastā 1579. gadā.

Savulaik šo dabas pērli apdraudēja zelta drudzis. Pirmais zelta drudža vilnis Korkovado pāri vēlās 20. gadsimta 30. gados, kad šeit tika atrasti pat kilogramu smagi zelta tīrradņi. Otrs zelta meklētāju pieplūdums bija vērojams 60. gados, un trešo reizi zelta drudzis Korkovado piemeklēja dažus gadus pēc parka dibināšanas, kad šeit ieradās vairāki simti zeltraču. 1986. gadā valdība aizliedza zeltraču darbību parka teritorijā.

Tāpat kā jebkurā citā vietā, Korkovado netrūkst savu problēmu. Sarunā ar Atmostieties! korespondentu parka administrācijas darbinieks Gerardo Čavess pastāstīja, ka bez nepārtrauktās cīņas par finansiālo līdzekļu un citu resursu piešķiršanu sāpīgs jautājums ir arī meža izciršana parkam piegulošajās teritorijās un malumedniecība pašā parkā. Lai Korkovado arī turpmāk priecētu ar savu daudzveidīgo dabu, šīs problēmas ir jārisina tuvākajā nākotnē.

Korkovado nacionālais parks patiesi ir īsta dabas pērle, kuras nesabojātais skaistums vēl sajūsminās tūkstošiem viesu, kas augstu vērtē mūsu planētas dabisko krāšņumu. Kristiešiem šis parks arī atgādina, cik brīnišķīga būs visa zemeslode, kad Dievs to pārveidos par paradīzi. (Lūkas 23:43.)

[Karte 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Korkovado nacionālais parks

[Attēls 15. lpp.]

Lietusmežs

[Norāde par autortiesībām]

Steve Pace

[Attēli 15. lpp.]

Baltas un sarkanas sēnes

[Norāde par autortiesībām]

©kevinschafer.com

 [Attēls 16., 17. lpp.]

Lietusmežs sniedzas līdz pašai piekrastei

[Attēls 16., 17. lpp.]

Mazā kāpelētājvarde

[Attēls 16., 17. lpp.]

Tūriste pie ūdenskrituma

[Attēls 17. lpp.]

Vāverpērtiķi

[Attēls 17. lpp.]

Ocelots

[Attēls 17. lpp.]

Zilpieres motmots

[Attēls 17. lpp.]

Sarkanā ara

[Attēls 17. lpp.]

Sliņķis

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

Liedags: Barbara Magnuson/Larry Kimball; varde: © Michael and Patricia Fogden; ūdenskritums: ©kevinschafer.com; visi pārējie fotoattēli: Steve Pace