Jūras gliemeži — eksotiska delikatese

No Atmostieties! korespondenta Bahamās

”Četras gliemežu uzkodas!” ”Lūdzu, vienu porciju grilētu gliemežu un divus gliemežu salātus!”

Bahamu salu restorānos, kur pārdod ēdienu līdznešanai, no izsalkušo klientu mutes bieži var dzirdēt šādus un līdzīgus pasūtījumus. Ceptu gliemežu kārdinošais aromāts gaisā jaucas ar jūras sāļo smaržu, spēcīgi rosinot apetīti. Bet kas tie ir par gliemežiem, kurus šeit ēd?

DAUDZĀS ēdamo jūras gliemežu sugas lielākoties pieder pie Cassis un Strombus ģintīm. Bahamu virtuvē sevišķi iecienīts ir Strombus gigas, kas galvenokārt sastopams siltos ūdeņos no Floridas līdz Brazīlijai. Šim gliemezim ir liela, spirālē savīta čaula ar platu, atliektu lūpu, un pieauguša īpatņa čaulas augstums sasniedz aptuveni 20 centimetrus.

Zveja un izmantojums

Bahamietis Basils atceras, ka zēna gados viņš kopā ar tēvu mēdza ar laivu doties jūrā, lai zvejotu gliemežus. ”Tēvs lietoja lielu spaini, kam platāko galu sedza stikls, un garu nūju ar diviem āķiem galā. Viņš daļēji iegremdēja spaini ūdenī un, skatoties caur to, meklēja gliemežus. Ar vienu roku tēvs turēja spaini, bet otrā rokā viņam bija nūja, ar kuru viņš cēla gliemežus laivā.”

Mūsdienās ar ēdamo gliemežu zveju bieži vien nodarbojas nirēji, kas salasa gliemežus ar rokām. Nirdami dziļākos ūdeņos, viņi reizēm lieto pleznas, masku un elpojamo caurulīti vai arī — ja ir saņēmuši varas iestāžu atļauju — gaisa kompresoru.

Lai dabūtu gliemezi laukā no čaulas, tās pamatnē izveido caurumu. Caurumā iebāž nazi, piebīda gliemezi tuvāk čaulas ieejas atverei un tad izvelk ārā. Gliemezim ir četras galvenās daļas: galva, iekšējie orgāni, mantija un muskuļota kāja, pie kuras ir piestiprināta brūna ragvielas plātnīte jeb vāciņš. Kāju — gliemeža ēdamo daļu — sedz sīksta āda. Āda un visas pārējās neēdamās daļas tiek nogrieztas nost, atstājot vienīgi gardo, gaišo gaļu.

Ēdamie jūras gliemeži ir lielisks olbaltumvielu avots, un tos augstu vērtē arī dziedniecisko īpašību dēļ. Daudzi apgalvo, ka, bagātīgi lietojot uzturā šos gliemežus, viņiem ir manāmi uzlabojusies veselība.

Gliemežu čaulas plaši tiek izmantotas juvelierizstrādājumiem, un tās labprāt iegādājas arī kolekcionāri, piemēram, Strombus gigas skaistā čaula ar plato, sārto lūpu ir ļoti iecienīta. Tomēr visvairāk šos gliemežus lieto tieši kulinārijā, un gadu gaitā izdomas bagāti pavāri ir izgudrojuši daudz brīnišķīgu recepšu, kā pagatavot šīs jūras delikateses.

Kārdinošs cienasts

Pirms Bahamu salās parādījās ledusskapji un saldējamās iekārtas, gliemežus ilgākai uzglabāšanai sagatavoja kaltējot. Vispirms tos izdauzīja ar āmuru, lai gaļu padarītu mīkstāku, un tad uz dažām dienām izkāra saulē kaltēties. Lai gatavotu ēdienu no kaltētiem gliemežiem, tie papriekšu vairākas stundas jāmērcē ūdenī, lai gaļa atkal kļūtu mīksta. Mūsdienās daudziem joprojām šādi konservētu gliemežu garša šķiet sevišķi tīkama.

Gan pašiem saliniekiem, gan salu viesiem ļoti garšo gliemežu salāti, ko varētu nodēvēt arī par gliemežu suši, jo šajos salātos gliemežus  liek jēlus. No čaulas izņemtos gliemežus sagriež apmēram kumosa lieluma gabaliņos un sajauc ar sagrieztām selerijām, zaļo papriku, asajiem pipariem, sīpoliem un tomātiem. Salātiem pievieno sāli un svaigu citronu un apelsīnu sulu. Ja nekādi nevarat piespiest sevi ēst jēlas jūras veltes, gliemežus var arī dažādi cept un vārīt. Tikai jāatceras, ka tādā gadījumā gliemežu gabali noteikti jāizdauza ar gaļas āmuru, citādi tie būs sīksti kā gumija.

Jūras gliemežus var tvaicēt, sautēt, kaltēt, grilēt, cept un vārīt, tos var likt arī hamburgeros, zupās un rīsu ēdienos, un šo uzskaitījumu varētu turpināt bez gala. Fritēti gliemeži un gliemežu biezzupa jeb čauders bieži tiek pasniegti kā priekšēdiens. Tradicionālo gliemežu ēdienu receptes ir pārmantotas no paaudzes paaudzē, tāpēc, ja kādreiz viesosieties skaistajās Bahamu salās, nepalaidiet garām iespēju nogaršot jūras gliemežus — šī eksotiskā delikatese jums ļaus kaut nedaudz izbaudīt īstu salu dzīves garšu.

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

Panējumā cepti gliemeži (apakšējā attēlā)

Kāda vietējā namamāte stāsta, kā viņa cep gliemežus panējumā: ”Vispirms es rūpīgi izdauzu gliemežu gabalus ar gaļas āmuru. Pēc tam es tos apvārtu miltos, kam pievienota sāls un pipari, un sakultā olā. Cepu gliemežus karstā eļļā, līdz tie kļuvuši zeltaini brūni, un tad nosusinu uz papīra dvieļa. Beigās aplaistu tos ar citronu sulu.”

Panējumā ceptos gliemežus parasti pasniedz ar frī kartupeļiem un kečupu vai arī ar zirņiem un rīsiem, un tos mēdz ēst arī ar majonēzes mērci. Tā kā daudzās valstīs tiek importēti saldēti jūras gliemeži, varbūt arī jums ir iespēja iegādāties šos gardos moluskus. Vai nevēlaties tos pamēģināt — varbūt iegaršosies?

[Attēli 23. lpp.]

Pulksteņa rādītāja virzienā: Strombus gigas čaula; gliemežu zvejnieks ar skatāmo spaini un nūju; gliemezis izvilkts no čaulas; gliemežu čauders; gliemežu salāti; fritēti gliemeži; grilēti gliemeži ar banāniem un manioku