Kā dažas mātes pārvar grūtības

DAUDZĀM mātēm grūtības sagādā tas, ka viņām ir jāstrādā algots darbs, lai palīdzētu materiāli gādāt par ģimeni. Turklāt dažādu iemeslu dēļ daudzām sievietēm ir jāaudzina bērni bez citu palīdzības.

Meksikāniete Margarita, kas viena pati audzina divus bērnus, stāstīja: ”Bija diezgan grūti iemācīt bērniem tikumiskās un garīgās vērtības. Kad dēls bija pusaudža vecumā, reiz no kādas ballītes viņš pārnāca mājās dzēris. Es viņu brīdināju, ka gadījumā, ja tas atkārtosies, es viņu nelaidīšu iekšā mājā. Nākamajā reizē, kad tas notika, es patiešām neslēdzu viņam vaļā durvis, kaut arī man ļoti sāpēja sirds. Pēc tam šādi gadījumi vairs nav atkārtojušies.”

Drīz pēc tam Margarita sāka mācīties Bībeli, un tas, ko viņa apguva Bībeles stundās, viņai palīdzēja bērnu audzināšanā. Tagad abi viņas bērni ir Jehovas liecinieku pilnas slodzes kalpotāji.

Kad vīri ir devušies uz ārzemēm

Daudzi vīri darba meklējumos no ekonomiski mazattīstītajām valstīm aizbrauc uz bagātākām zemēm, sievas ar bērniem atstādami mājās. Kāda nepāliete, vārdā Lakšmi, stāstīja, ko tas nozīmē viņas ģimenei: ”Mans vīrs jau septiņus gadus strādā ārzemēs. Bērni man neklausa tā, kā viņi klausa tēvam. Ja viņš pastāvīgi būtu mājās un viņus audzinātu, man būtu vieglāk.”

Tomēr Lakšmi nepadodas. Tā kā viņai pašai nav lielas izglītības, viņa ir nolīgusi mājskolotājus, kas palīdz bērniem pildīt mājasdarbus. Taču īpašu uzmanību Lakšmi veltī  bērnu garīgajai izaugsmei un reizi nedēļā vada tiem Bībeles stundu. Tāpat viņa ik dienu ar bērniem apspriež kādu Bībeles pantu un regulāri apmeklē kristiešu sapulces.

Mātes, kam ir maza izglītība

Dažās valstīs liela problēma ir diezgan augstais analfabētisma līmenis sieviešu vidū. Aurēlija, kas dzīvo Meksikā un audzina sešus bērnus, pastāstīja, kādas grūtības viņai sagādā izglītības trūkums: ”Mana māte vienmēr teica, ka sievietēm nav jābūt izglītotām. Tāpēc es neiemācījos lasīt, un tagad es nevaru palīdzēt saviem bērniem pildīt mājasdarbus. Tas mani ļoti sāpina. Bet es negribu, ka viņiem nākotnē būtu jācieš tāpat kā man, tāpēc es daru visu iespējamo, lai viņi noteikti iegūtu izglītību.”

Taču pat tad, ja mātes izglītība ir pavisam neliela, viņa var daudz ko paveikt savu bērnu labā. Ir taisnība kādam teicienam: ”Māciet sievietes, un jūs mācīsiet viņu dēlus.” Triju dēlu māte nepāliete Bišnu agrāk neprata lasīt un rakstīt, bet vēlēšanās apgūt Bībeli un mācīt to saviem bērniem viņu pamudināja iemācīties lasīt un rakstīt. Apguvusi lasītprasmi, viņa vienmēr pārbaudīja, vai dēli ir izpildījuši mājasdarbus, un regulāri gāja uz skolu apspriest ar skolotājiem dēlu sekmes.

Par to, kā māte viņus mācīja, Bišnu dēls Silašs stāstīja: ”Man visvairāk patika, ka tad, kad mēs bijām rīkojušies nepareizi, māte mums minēja piemērus no Bībeles, lai mēs vairs neizdarītu iepriekšējo kļūdu. Šāds audzināšanas paņēmiens bija ļoti iedarbīgs, un tas man palīdzēja uzklausīt viņas padomus.” Tagad Bišnu dēli ir izauguši un visi trīs ir dievbijīgi jaunieši.

Savās domās dalījās arī divu bērnu māte meksikāniete Antonija: ”Man pašai ir tikai sešu klašu izglītība. Mēs dzīvojām nomaļā ciemā, un līdz tuvākajai vidusskolai bija ļoti tālu. Bet es gribēju, lai maniem bērniem būtu labāka izglītība nekā man, tāpēc es viņiem veltīju daudz laika. Es viņiem iemācīju burtus un ciparus. Mana meita jau pirms iešanas skolā mācēja rakstīt savu vārdu un visus alfabēta burtus, bet dēls, kad sāka iet bērnudārzā, jau prata labi lasīt.”

Uz jautājumu, kā viņa iemācīja bērniem garīgas un tikumiskas vērtības, Antonija atbildēja: ”Es viņiem stāstīju Bībeles stāstus. Meita jau tad, kad vēl neprata runāt, prata parādīt dažus Bībelē aprakstītus notikumus. Dēls jau četru gadu vecumā draudzes sapulcē visu priekšā lasīja Bībeli.” Kā var redzēt, daudzas mātes, kurām ir maz izglītības, tomēr spēj sekmīgi mācīt un audzināt savus bērnus.

Kad jāsastopas ar nevēlamām paražām

Meksikā cocilu vidū pastāv paraža par samaksu izprecināt meitas jau 12 vai 13 gadu vecumā. Bieži vien meiteni pārdod daudz vecākam vīrietim, kam viņa kļūst par otro vai trešo sievu. Ja vīram jaunā sieva nepatīk, viņš to aizsūta atpakaļ un atgūst arī savu naudu. Šāda nākotne gaidīja arī Petronu. Savulaik vīram bija pārdota Petronas māte,  viņai bija piedzimis bērns, un pēc tam vīrs no viņas bija izšķīries — un tas viss bija noticis, kad Petronas mātei bija tikai 13 gadu. Pirmais bērns vēlāk nomira, un pēc tam Petronas māte tika pārdota vēl divas reizes, un pavisam viņai piedzima astoņi bērni.

Petrona negribēja, lai ar viņu notiktu tas pats. Viņa stāstīja: ”Kad es pabeidzu pamatskolu, es pateicu mātei, ka gribu turpināt mācības, nevis precēties. Bet māte atbildēja, ka tas nav viņas ziņā un man ir jārunā ar tēvu.”

Tēvs man paziņoja: ”Es tevi izprecināšu. Tu proti spāņu valodu, māki lasīt un rakstīt. Ko vēl tev vajag? Ja tu vēlies mācīties tālāk, tev pašai būs jāmaksā par mācībām.”

”Es tā arī darīju,” pastāstīja Petrona, ”un sāku izšūt, lai nopelnītu naudu.” Tā Petrona izvairījās no pārdošanas vīram. Kad Petrona bija izaugusi, viņas māte sāka mācīties Bībeli, un jaunās zināšanas deva mātei drosmi mācīt Bībeles vērtības Petronas jaunākajām māsām. Māte pati no savas pieredzes viņām varēja pastāstīt, kā meitenes dzīvi saposta agra izprecināšana.

Daudzās zemēs pastāv arī paraža, ka dēlus audzina tikai tēvs. Petrona stāstīja: ”Cocilu sievietēm iepotē, ka viņas ir zemākas par vīriešiem, un cocilu vīrieši izturas ļoti valdonīgi. Zēni parasti atdarina tēvu, un viņi saka mātei: ”Tev nav tiesību man teikt, ko darīt un ko ne. Es klausīšu tikai tēvam.” Tāpēc mātēm ir grūti kaut ko iemācīt dēliem. Bet tagad, kad mana māte seko Bībeles principiem, viņai izdodas audzināt manus brāļus. Mani brāļi zina no galvas, kas rakstīts Vēstulē efeziešiem, 6. nodaļas 1. un 2. pantā: ”Bērni, klausait saviem vecākiem.. ”Godā savu tēvu un māti.””

 Savā pieredzē dalījās arī nigēriete Marija, kurai ir bērni: ”Tajā vietā, kur uzaugu es, nav pieņemts, ka mātes audzina dēlus. Bet mani iedrošināja tas, ko es Bībelē izlasīju par Timoteja vecmāmiņu Loidu un māti Euniku, un es apņēmos pretēji vietējām paražām mācīt un audzināt savus dēlus pati.” (2. Timotejam 1:5.)

Daudzās valstīs ir izplatīta paraža, ko daži mēdz dēvēt par ”sieviešu apgraizīšanu”, bet ko tagad parasti sauc par sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu. Saskaņā ar šo paražu meitenēm nogriež lielu daļu ārējo dzimumorgānu. Starptautisko sabiedrību par šo rituālu plaši ir informējusi Somālijā dzimusī Varisa Dīrija — slavena modele un ANO Iedzīvotāju fonda īpašā sūtne —, kurai pašai šo operāciju bērnībā organizēja viņas māte. Pēc kāda ziņojuma datiem, Tuvajos Austrumos un Āfrikā šī brutālā operācija draud astoņiem līdz desmit miljoniem sieviešu un meiteņu. Tiek lēsts, ka pat ASV tā draud apmēram desmit tūkstošiem meiteņu.

Kādu uzskatu dēļ ir izveidojusies šāda paraža? Daudzās zemēs pastāv ticējums, ka sieviešu ārējie dzimumorgāni ir kaut kas slikts un ka tie padara meiteni nepiemērotu laulībai. Turklāt ārējo dzimumorgānu nogriešana tiek uzlūkota par garantiju tam, ka meitene līdz kāzām saglabās nevainību un pēc kāzām būs uzticīga vīram. Ja māte nevēlas veikt meitai šo operāciju, pret viņu var vērsties gan vīra, gan sabiedrības naids.

Taču daudzas mātes ir sapratušas, ka nav nekāda pamatota iemesla — ne reliģiska, ne medicīniska, ne higiēniska —, kura dēļ viņu meitām būtu jāveic sāpīgā operācija. Nigērijā izdotajā dokumentālajā darbā Atmetīsim atbaidošās paražas ir rakstīts, ka daudzas mātes ir drosmīgi atteikušās pakļaut savas meitas minētajai izkropļošanai.

Kā redzams, visā pasaulē mātes, par spīti daudzām grūtībām, sekmīgi māca un audzina bērnus un rūpējas par tiem. Vai viņu pūles tiek novērtētas atzinīgi?

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

”Neskaitāmi pētījumi ir pierādījuši, ka sabiedrības attīstības stratēģija ir efektīva tikai tad, ja galvenā loma tajā ir sievietēm. Ja aktīvi tiek iesaistītas sievietes, uzlabojumi ir redzami nekavējoties: ģimenes locekļi ir veselāki un labāk paēduši, pieaug ģimenes ienākumi, ietaupījumi un finansiālie ieguldījumi. Tas, kas nāk par labu ģimenei, nāk par labu visam ciemam vai pilsētai un beigu beigās — visai valstij.” (ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans 2003. gada 8. martā.)

[Norāde par autortiesībām]

UN/DPI photo by Milton Grant

[Papildmateriāls/Attēli 8. lpp.]

Māte, kas ziedoja karjeru bērnu labā

Lūk, ko par savu māti pastāstīja Žuljanu, gados jauns brazīlietis: ”Kad man bija pieci gadi, manai mātei bija labs darbs, kurā viņai bija izredzes izvirzīties. Taču pēc manas māsas piedzimšanas māte izlēma aiziet no darba, lai varētu labāk rūpēties par mums. Darbā viņu mēģināja atrunāt no šāda soļa, sakot, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgi — ziedot sevi bērniem, kas izaugs, apprecēsies un aizies prom no vecāku mājām, un tad viss, ko viņa darījusi, būs izrādījies velti. Bet es varu teikt, ka mātes darba biedri kļūdījās — es nekad neaizmirsīšu, ko viņa aiz mīlestības pret mums ir darījusi mūsu labā.”

[Attēli]

Žuljanu māte ar bērniem. Pa kreisi: Žuljanu piecu gadu vecumā

[Attēli 6. lpp.]

Bišnu iemācījās lasīt un rakstīt un parūpējās, lai arī viņas dēli būtu izglītoti

[Attēli 7. lpp.]

Antonijas dēls lasa Bībeli kristiešu sapulcē

[Attēli 7. lpp.]

Petrona ir brīvprātīgā darbiniece Jehovas liecinieku Meksikas filiālē. Viņas māte, kas arī kļuva par Jehovas liecinieci, māca jaunākos bērnus

[Attēls 8. lpp.]

Varisa Dīrija pasaulē vada daudz pasākumu pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu

[Norāde par autortiesībām]

Photo by Sean Gallup/ Getty Images