Kur tiekas kontinenti

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Kur tiekas kontinenti

No Atmostieties! korespondenta Ukrainā

VAI jums patīk vērot dzīvniekus dabiskā vidē? Ja tā ir, jūs droši vien labprāt paviesotos Āfrikā, Austrālijā, Eirāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, turklāt vislabāk būtu apmeklēt visus šos kontinentus uzreiz. Bet vai tad ir iespējams vienlaicīgi apciemot piecus kontinentus? Savā ziņā to var izdarīt, ja dodas uz Askānija Novas biosfēras rezervātu, kas atrodas Ukrainas dienvidos. Šī rezervāta līdzenumos brīvi klejo un savā starpā mierīgi sadzīvo dzīvnieki no visiem pieciem minētajiem kontinentiem.

Par rezervāta sākumu varētu uzskatīt 1883. gadu, kad vācu izcelsmes zemes īpašnieks Frīdrihs Falcs-Feins nodalīja neskartas stepes apgabalu, lai aizsargātu tā dabu. Šajā teritorijā viņš jau bija izveidojis privātu zooloģisko dārzu, kurā bija vairāk nekā 50 putnu un zīdītāju sugu. 1887. gadā tam pievienojās arī botāniskais dārzs. Tagad Askānija Novas biosfēras rezervātā ietilpst dendroloģiskais parks, 110 kvadrātkilometru neskartas stepes un zooloģiskais dārzs.

Tuvojoties rezervātam, pirmais skatam paveras dendroloģiskais parks. Gadu gaitā zinātnieki šeit ir ieaudzējuši lielu skaitu koku no dažādām pasaules malām. Parks aizņem aptuveni 200 hektāru, un, tā kā rezervāts atrodas ļoti sausā apvidū, koku un krūmu apgādei ar ūdeni ir ierīkotas artēziskās akas un izrakti kanāli. 1889. gadā Pasaules izstādē, kas notika Parīzē, sākotnējais parks un tā apūdeņošanas sistēma izpelnījās zelta medaļu.

Dzīvnieki no pieciem kontinentiem

No ēnainā parka mēs dodamies tālāk uz saules pielieto stepi, kur gandrīz 2500 hektāros iežogotu līdzenumu klaiņo apmēram 50 sugu dzīvnieki. Vispirms iepazīsimies ar dažiem Āfrikas pārstāvjiem.

Viens no pazīstamākajiem un bīstamākajiem lielajiem dzīvniekiem ir Āfrikas bifelis. Šis varenais zālēdājs iedveš bijību ne tikai ar savu lielo augumu, kura augstums plecos sasniedz 1,7 metrus, bet arī ar draudīgajiem, metru garajiem ragiem. Tā kā bifeļu tēviņi ir neaprēķināmi un reizēm mēdz kļūt agresīvi, nav ieteicams tiem pārāk tuvoties.

Mūsu uzmanību piesaista arī kannas — antilopes, kas savvaļā sastopamas Āfrikas dienvidaustrumu daļā. Medības rezervātā ir aizliegtas, tāpēc jau kopš 1892. gada, kad tika ievesti pirmie šīs sugas īpatņi, kannas te dzīvo, neviena netraucētas. Antilopes rāmi ganās apmeklētāju redzes lokā, jo tās nepavisam nebaidās no cilvēkiem. Dažas kannas pat ir pilnīgi domesticētas, un tās var slaukt tāpat kā govis. Barojošais, taukvielām bagātais kannu piens tiek izmantots medicīniskiem nolūkiem, piemēram, kuņģa čūlu ārstēšanai.

Lielais, nelidojošais putns emu nāk no Austrālijas. Tas ir otrais lielākais putns pasaulē — augumā to pārspēj vienīgi strauss. Emu var sasniegt 1,8 metru augstumu un svērt ap 60 kilogramu. Lai gan no citiem dzīvniekiem tos rezervātā šķir tīkla nožogojums, emu atvēlētā teritorija ir pietiekami plaša, lai putni brīvi varētu skraidīt apkārt.

Interesanti, ka mazie emu jau pirms izšķilšanās reaģē uz tēva balsi. Kā apgalvo pētnieki, ja neilgi pirms izšķilšanās putnēniem atskaņo emu tēviņa saucienu, mazuļi olās sāk tik enerģiski kustēties, ka olas zvalstās šurpu turpu. Turpretī tad, ja atskan emu mātītes balss, putnēni nekustas. Ar ko tas izskaidrojams?

Lai gan olas dēj mātīte, ar to perēšanu nodarbojas emu tēviņš. Milzīgās, tumši zaļās olas, kas sver ap 700 gramu, viņš perē aptuveni 50 dienas, līdz izšķiļas mazie emu, un pēc tam turpina gādāt par putnēniem. Kā redzams, emu mazuļi jau pirms izšķilšanās zina, kurš par tiem rūpējas.

Askānija Novas stepēs ganās arī Prževaļska zirgi, kas 1899. gadā ievesti šeit no Mongolijas. Cik zināms, ganību trūkuma un izmedīšanas dēļ savvaļā Prževaļska zirgi izzuda 20. gadsimta 60. gados.

Patlaban zooloģiskajos dārzos un nacionālajos parkos dzīvo ap 1100 Prževaļska zirgu un Askānija Novā to skaits sasniedz apmēram simtu. Zinātnieki pūlas no jauna ieaudzēt šos dzīvniekus savvaļā, tāpēc 1992. un 1993. gadā 21 Prževaļska zirgs tika nogādāts senajā dzimtenē Mongolijā.

Vislielākajā skaitā Askānija Novā var sastapt plankumainos briežus jeb sikas, kuru dzimtene ir Japāna un Ķīna. Tie ir slaidi, graciozi dzīvnieki, kuru nelielās, skaisti veidotās galvas grezno stalti ragi.

Stepē ganās arī gajali — lieli, daļēji domesticēti Indijas vērši. Indijā šie vērši dienā parasti savā vaļā klaiņo pa mežu, bet vakarā atgriežas ciematā. Askānija Novā gan nav ne mežu, ne ciematu, taču šķiet, ka gajali ir labi iejutušies plašajos, zālainajos klajumos, kur tiem līdzās ganās citu zālēdāju bari.

Sevišķi iespaidīgi stepē izskatās varenie Amerikas bizoni. Pirms kādiem 150 gadiem Ziemeļamerikas prērijās klejoja miljoniem bizonu, bet cilvēki tos medīja tik nesaudzīgi, ka šie milži tika gandrīz pilnīgi iznīcināti. Askānija Novas bizonu ganāmpulks Eiropas mērogā ir unikāls. Gan vasarā, gan ziemā bizoni Askānija Novas stepē jūtas kā mājās.

Dienvidameriku rezervātā pārstāv nelidojošais putns nandu. Pusotru metru augstais un ap 50 kilogramu smagais nandu ir līdzīgs Austrālijas emu. Tāpat kā emu, arī nandu olas perē tēvs. Taču atšķirībā no monogāmajiem emu nandu ir poligāmi, tāpēc vienā ligzdā olas mēdz dēt trīs līdz piecas nandu mātītes.

Staltbrieži un stirnas ir Eiropas iemītnieki. Šie izturīgie dzīvnieki ir labi aklimatizējušies stepes apstākļos un lieliski panes kā aukstumu, tā karstumu. Šejienes briežus un stirnas izmanto tam, lai papildinātu šo dzīvnieku populācijas dažādos Eiropas rezervātos, kā arī vietās, kur atļautas meža dzīvnieku medības. 1960. gadā Askānija Novā no Ziemeļeiropas tika ievesti arī Šetlendas poniji, kuru skaits kopš tā laika ir ievērojami pieaudzis.

Askānija Novā mājo arī līdzenumu zebras, lielās Āfrikas antilopes gnu, Āzijas savvaļas ēzeļi kulani un Eirāzijas antilopes saigas, kā arī liels daudzums dažādu putnu. Daļa dzīvnieku visu gadu pavada laukā, turpretī citi ziemā tiek pārvietoti uz novietnēm, kur tie ir pasargāti no bargajiem laikapstākļiem.

Zinātniskais darbs

Askānija Nova ir arī kāda Ukrainas institūta zinātniskās pētniecības centrs. Zinātnieki veic lielu darbu, rūpējoties par dabiskās stepes saglabāšanu un dzīvnieku aklimatizāciju rezervātā. Viņi cenšas arī uzlabot pašreizējās reto un eksotisko dzīvnieku kolekcijas kvalitāti.

Dabas rezervāti ir dibināti visā pasaulē — aizsargājamas teritorijas ir izveidotas gan Ziemeļamerikas prērijās un Dienvidamerikas pampās, gan Āfrikas savannās un Austrālijas zālājos, gan Āzijas un Eiropas stepēs. Katram no tiem ir savas raksturīgās īpatnības un unikāla augu un dzīvnieku valsts. Askānija Novas rezervātā, kur savākti dzīvnieki no visas pasaules, var vērot, cik veiksmīgi šie dažādo kontinentu pārstāvji spēj pielāgoties jauniem apstākļiem un sadzīvot plecu pie pleca ar saviem neparastajiem kaimiņiem.

Daudzi cilvēki ar lielu nepacietību gaida Bībelē pravietoto laiku, kad Dieva Valstība nodibinās mieru gan starp cilvēkiem, gan starp visiem dažādajiem dzīvniekiem, kas mājo uz zemes. (Jesajas 11:6—9; Hozejas 2:20; Apustuļu darbi 10:34, 35.)

[Karte 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Askānija Novas biosfēras rezervāts

[Attēls 15. lpp.]

Kanna

[Attēls 15. lpp.]

Āfrikas bifelis

[Attēls 15. lpp.]

Emu

[Attēls 16. lpp.]

Plankumainie brieži

[Attēls 16. lpp.]

Prževaļska zirgs

[Attēls 16. lpp.]

Bizons

[Attēls 16., 17. lpp.]

Rezervātā mājo arī milzum daudz putnu

[Attēls 17. lpp.]

Nandu

[Attēls 17. lpp.]

Stirnu buks

[Attēls 17. lpp.]

Staltbriedis

[Attēls 17. lpp.]

Dendroloģiskais parks

[Norādes par attēlu autortiesībām 15. lpp.]

[Norādes par attēlu autortiesībām 16. lpp.]

[Norādes par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

ATMOSTIETIES!