Kāpēc ir vajadzīgi jauni enerģijas ieguves veidi?

”Ja mēs domājam, ka tagad mums ir grūtības ar naftu, pagaidiet 20 gadus. Tas būs viens vienīgs murgs.” (Džeremijs Rifkins, Ekonomisko tendenču fonds, Vašingtona, ASV, 2003. gada augusts.)

APMĒRAM pēc 20 gadiem, kad Maiks, par kuru bija stāstīts iepriekš, būs jau izaudzis tik liels, ka varēs vadīt automašīnu, ir gaidāms, ka pasaules enerģijas patēriņš ”būs pieaudzis par 58 procentiem”. Tādas prognozes ir izteiktas ASV valdības izdotajā pārskatā International Energy Outlook 2003 (IEO2003). Žurnālā New Scientist bija teikts, ka drīzā nākotnē būs ”lielākais enerģijas pieprasījuma pieaugums vēsturē”. Vai ar tradicionālajiem energoresursiem pietiks, lai apmierinātu šo gaidāmo pieprasījumu? Varam padomāt par tālāk minētajiem faktiem.

OGLES

▪ No visiem fosilajiem kurināmajiem ogles ir vislielākajā krājumā, un, pēc speciālistu aprēķiniem, ogļu pietiks vēl 1000 gadiem. Termoelektrostacijas, kurās izmanto ogles, dod gandrīz 40 procentus pasaules elektroenerģijas. Visvairāk ogļu eksportē Austrālija, kas pasaules tirgum piegādā aptuveni trešo daļu no visām oglēm.

Lai gan ogles izmanto tik plaši, kādā institūta Worldwatch paziņojumā presei nesen bija teikts: ”Ogles ir fosilais kurināmais ar augstāko oglekļa saturu. Uz vienu iegūtās enerģijas vienību no oglēm atbrīvojas par 29 procentiem vairāk oglekļa nekā no naftas produktiem un par 80 procentiem vairāk nekā no dabasgāzes. 43 procenti no ikgadējiem oglekļa izmešiem atmosfērā — apmēram 2,7 miljardi tonnu — ir no oglēm. Bet kā ogļu dedzināšana ietekmē cilvēku veselību? Par vienu piemēru var lasīt kādā no nesen izdotajiem ANO pārskatiem Global Environment Outlook: ”Ķīnā katru gadu 11 lielpilsētās dūmi un sīkās daļiņas, kas rodas no ogļu dedzināšanas, ir cēlonis tam, ka vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku mirst priekšlaicīgā nāvē un 400 tūkstošiem izveidojas hronisks bronhīts.”

 NAFTA

▪ Katru dienu pasaulē tiek patērēts 75 miljoni barelu naftas. No pasaules naftas krājumiem, kas, pēc aprēķiniem, sākotnēji bija apmēram 2 triljoni barelu, ir jau izmantoti apmēram 900 miljardi barelu. Rēķinot pēc pašreizējiem ieguves tempiem, tiek prognozēts, ka naftas krājumu pietiks vēl 40 gadiem.

Tomēr ģeologi Kolins Kempbels un Žans Laerērs 1998. gadā izteicās: ”Nākamo desmit gadu laikā naftas ieguve nespēs apmierināt pieprasījumu.” Šie naftas rūpniecības speciālisti brīdināja: ”Ir kļūdaini domāt, ka izsūknēt pēdējo naftas spaini būs tikpat viegli kā iegūt tos daudzos barelus naftas, kas tagad šļācas no naftas urbumiem. Patiesībā ieguves apjomi gan no atsevišķiem urbumiem, gan veselas valsts mērogā pieaug līdz maksimālajam līmenim, bet, kad apmēram puse no naftas krājumiem ir izsmelti, apjomi sāk pakāpeniski kristies līdz pat nullei. No ekonomiskā viedokļa raugoties, jautājums, kad naftas krājumi pilnībā izsīks, nav tik būtisks kā tas, kad naftas ieguve sāks kristies.”

Kad naftas ieguve kritīsies? Ģeologs Džozefs Riva, kas nodarbojas ar naftas iegulu izpēti, uzskata: ”Plānotais naftas ieguves pieaugums.. neapmierinās pat pusi no naftas pieprasījuma 2010. gadā, ko ir aprēķinājusi SEA [Starptautiskā Enerģijas aģentūra].” Žurnālā New Scientist ir izteikts brīdinājums: ”Ja ražošanas apjomi kritīsies, bet pieprasījums pieaugs, naftas cenas strauji celsies vai sāks stipri svārstīties, līdz ar to var rasties ekonomisks haoss, problēmas pārtikas produktu un citu preču transportēšanā un var pat izcelties karš starp valstīm, kas vēlēsies iegūt atlikušos naftas krājumus.”

Lai gan daļa analītiķu uztraucas par naftas krājumu samazināšanos, pēc citu domām, jo ātrāk beigsies mūsu atkarība no naftas, jo labāk. Žurnālā Utne Reader Džeremijs Krīdons rakstīja: ”Var notikt kaut kas vēl ļaunāks par naftas izbeigšanos — naftas var pietikt vēl ilgam laikam. Ogļskābā gāze, kas rodas, dedzinot naftas produktus, joprojām paaugstina atmosfēras temperatūru, bet ekonomikas un apkārtējās vides jautājumi vēl aizvien tiek risināti atsevišķi.” Austrālijas Radio un televīzijas komisija minēja vienu piemēru, cik liela ietekme var būt naftas produktu izmantošanai: ”Lielbritānijas 26 miljoni transportlīdzekļu rada vienu trešdaļu no kopējiem valsts ogļskābās gāzes (kas veicina globālo sasilšanu) izmešiem un vienu trešdaļu no visas valsts gaisa piesārņojuma (kura dēļ katru gadu mirst apmēram desmit tūkstoši cilvēku).”

 DABASGĀZE

▪ Izskan prognozes, ka nākamajos 20 gados ”dabasgāzes sektors enerģijas tirgū attīstīsies visstraujāk”, teikts pārskatā IEO2003. Salīdzinot ar citiem fosilajiem kurināmajiem, dabasgāze sadegot rada vismazāk izmešu, un speciālisti domā, ka mūsu planētai ir milzīgas dabasgāzes rezerves.

Tomēr ”neviens pirms dabasgāzes ieguves īsti nevar zināt, cik daudz tās ir”, norāda Dabasgāzes piegādes asociācija (Vašingtona, ASV). ”Pastāv dažādas metodes, kā noteikt iespējamo dabasgāzes daudzumu.. Tāpēc iegūt skaidru atbildi uz jautājumu, cik daudz dabasgāzes vēl ir Zemes dzīlēs, nav viegli.”

Metāns, kas ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa, lielā mērā veicina globālo sasilšanu. ”Metāns var absorbēt gandrīz 21 reizi vairāk siltuma nekā ogļskābā gāze,” informē iepriekšminētā asociācija. Tomēr tāpat šī asociācija norāda, ka, saskaņā ar pētījumu, ko veica ASV Vides aizsardzības aģentūra un Gāzes izpētes institūts, ”līdz ar plašāku dabasgāzes lietošanu samazināsies kopējais izmešu daudzums atmosfērā, un pozitīvais efekts būs lielāks par pieaugošo metāna izmešu negatīvo efektu”.

ATOMENERĢIJA

▪ ”Apmēram 430 atomreaktori saražo aptuveni 16 procentus pasaules elektroenerģijas,” rakstīts žurnālā Australian Geographic. Turklāt pārskatā IEO2003 teikts: ”2003. gada februārī celtniecības stadijā bija 35 reaktori, no kuriem 17 atradās attīstības valstīs Āzijā.”

Kaut gan atomelektrostacijās var notikt tādas smagas avārijas kā Černobiļas avārija 1986. gadā, atomenerģijas izmantošana turpinās. Žurnālā New Scientist teikts: ”ASV atomreaktoros arvien biežāk rodas plaisas un problēmas rada korozija.” Piemēram, 2002. gada martā Ohaio štatā Davis-Besse AES atomreaktors korozijas dēļ sāka kust un gandrīz notika katastrofa.

Ņemot vērā ierobežotos resursus un potenciālās briesmas, kas ir saistītas ar šiem enerģijas avotiem, rodas jautājums: vai cilvēkiem nav citas izejas kā tikai izpostīt Zemi, lai apmierinātu savu šķietami nebeidzamo kāri pēc enerģijas? Ir skaidrs, ka cilvēkiem ir vajadzīgi ekoloģiski tīri un droši enerģijas avoti. Vai tādi ir pieejami, un vai tie atmaksājas?