Kāpēc mums vajadzīgi kalni?

”Dodies kalnos un ieklausies, ko tie stāsta. Dabas miers ieplūdīs tevī kā saules gaisma koku vainagos. Vēji sniegs tev savu spirgtumu, un vētras — savu spēku, bet visas rūpes nobirs kā rudens lapas.” (DŽONS MJUIRS, AMERIKĀŅU RAKSTNIEKS UN NATURĀLISTS.)

KĀ PIRMS vairāk nekā simt gadiem atzina Džons Mjuirs, kalni spēj saviļņot un savaldzināt cilvēkus. Kalnu diženums vieš bijību, to daba aizrauj ar savu krāšņumu, un dziļais miers, kas tajos valda, atveldzē un nomierina. Katru gadu miljoniem cilvēku brauc uz kalniem, lai izbaudītu gleznainās ainavas un gūtu atspirdzinājumu. ”Kopš neatminamiem laikiem visdažādākās kultūras ir apbrīnojušas kalnus un smēlušās tajos iedvesmu,” izteicās Apvieno Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) vadītājs Klauss Tepfers.

Tomēr nevar teikt, ka ar mūsu planētas kalniem viss ir kārtībā. Paaudžu paaudzēs tas apstāklis, ka daudzi kalni atrodas nomaļās vietās un ir grūti pieejami, lielā mērā pasargāja tos no pārmērīgas ekspluatācijas, taču mūsdienās kalni ir apdraudēti. ”Daži no pēdējiem neskartās dabas patvērumiem strauji zūd, atkāpjoties lauksaimniecības un infrastruktūras attīstības un citu procesu priekšā,” nesen bija sacīts kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas paziņojumā presei.

Kalnu ekosistēmas aizņem lielu daļu mūsu planētas sauszemes. Puse zemeslodes iedzīvotāju ir atkarīgi no kalnu resursiem, turklāt miljoniem cilvēku dzīvo kalnos. Kalni ir kaut kas daudz nozīmīgāks nekā tikai gleznains fons idilliskām ainavām. Pievērsīsim uzmanību dažām jomām, kurās kalni dod svarīgu ieguldījumu cilvēku labklājībā.

Kalnu nozīme

▪ ŪDENS KRĀJUMI. Kalnos sākas pasaules lielākās upes, un tie ir ūdens avots lielākajai daļai saldūdens krātuvju, ko cilvēki izmanto savām vajadzībām. Ziemeļamerikā tādas varenas upes kā Kolorādo un Riogrande gandrīz visu ūdeni saņem no Klinšu kalniem. Aptuveni puse zemeslodes iedzīvotāju dzīvo Dienvidāzijā un Austrumāzijā, un lielākā daļa šo cilvēku ir atkarīgi no nokrišņiem, kas izkrīt Himalaju, Karakoruma, Pamira un Tibetas reģiona milzīgajās kalnu grēdās.

”Kalni, šie pasaules ”ūdenstorņi”, ir ārkārtīgi svarīgi visam dzīvajam uz zemes, un tie ir būtisks cilvēces labklājības priekšnoteikums,” sacīja K. Tepfers. ”Procesi, kas notiek visaugstākajās kalnu galotnēs, ietekmē dzīvi zemienēs, saldūdenī un pat jūrā.” Daudzās zemēs kalni saglabā ziemas sniegu, kas pavasarī un vasarā kūstot palēnām atdod dzīvinošo valgmi. Sausajos zemeslodes apgabalos apūdeņošanai nepieciešamo ūdeni bieži vien nodrošina tālu kalnos kūstošais ledus un sniegs.  Daudzu kalnu nogāzes klāj meži, kas uzsūc lietus ūdeni kā sūklis un neļauj ūdeņiem strauji brāzties lejup un izraisīt postošus plūdus, bet liek tiem lēnām plūst uz upēm, kas tek ielejās.

▪ NOZĪMĪGI BIOTOPI UN BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA. Tā kā kalni ir grūti pieejami un iespējas izmantot kalnu apvidus lauksaimniecībai ir ierobežotas, cilvēku darbība kalnus ir skārusi mazāk nekā līdzenumus. Tāpēc kalnos ir varējušas patverties augu un dzīvnieku sugas, kas zemienēs varbūt jau ir izzudušas. Piemēram, Malaizijas kalnos Kinabalu nacionālajā parkā, kura teritorija ir mazāka par Ņujorkas platību, ir sastopamas 4500 augu sugas — vairāk nekā ceturtā daļa no sugu skaita, kas sastopamas visās Amerikas Savienotajās Valstīs. Lielie pandas, kas mājo Ķīnā, Andu kondori, Centrālās Āzijas iemītnieki sniega leopardi un neskaitāmas citas apdraudētas sugas ir atkarīgas no kalnu biotopiem.

Kā stāstīts žurnālā National Geographic, daži ekologi ir aprēķinājuši, ka ”vairāk nekā trešā daļa zināmo sauszemes augu un mugurkaulnieku sugu ir saspiedušās nepilnos divos procentos planētas virsmas”. Dažos neskartos dabas nostūros, ko zinātnieki mēdz dēvēt par dabas ”karstajiem punktiem”, vienkopus ir atrodams liels daudzums dažādu sugu. Daudzi no šiem ”karstajiem punktiem” atrodas kalnos, un mēs visi gūstam labumu no to bioloģiskās daudzveidības. Dažas no pasaules nozīmīgākajām lauksaimniecības kultūrām, ko cilvēki audzē pārtikai, ir cēlušās no savvaļas augiem, kas joprojām ir sastopami kalnu apvidos. Var minēt kaut vai tādus piemērus kā kukurūza Meksikas kalnienēs, kartupeļi un tomāti Peru Andos un kvieši Kaukāzā.

▪ ATPŪTA UN DABAS SKAISTUMS. Kalnos bieži vien ir izcili skaista daba: tur var vērot iespaidīgus ūdenskritumus, kristāldzidrus ezerus un citas neparasti krāšņas ainas. Likumsakarīgi, ka trešā daļa no visām pasaules aizsargājamajām teritorijām ir izveidotas tieši kalnu apvidos. Kalni ir kļuvuši par iecienītu tūrisma objektu.

Pat pavisam nomaļus nacionālos parkus mēdz apmeklēt miljoniem tūristu no tuvienes un tālienes. Cilvēki ir gatavi pārvarēt milzīgus attālumus, lai paviesotos, piemēram, Denali nacionālajā parkā Aļaskā un aplūkotu Makinliju — Ziemeļamerikas augstāko kalnu. Daudzi dodas uz Austrumāfrikas lūzumzonu, lai apbrīnotu vareno Kilimandžāro un Meru un pavērotu savvaļas dzīvnieku barus, kas klejo starp šiem diviem majestātiskajiem kalniem. Tūristu pieplūdums veicina daudzu kalnaino apvidu pilsētu un ciemu labklājību, tomēr nekontrolēts tūrisms var apdraudēt trauslās kalnu ekosistēmas.

Kalniešu dzīves gudrība

Gadsimtu gaitā cilvēki, kas mīt kalnos, lieliski ir iemācījušies izdzīvot skarbajā vidē. Terasēs, kuras kalnieši ierīkojuši pirms diviem gadu tūkstošiem, ļaudis vēl aizvien nodarbojas ar lauksaimniecību. Kalnu iemītnieki ir pieradinājuši tādus izturīgus dzīvniekus kā lamas un jakus, kas ir piemēroti kalnu apstākļiem. Tautas gudrība, ko uzkrājuši kalnieši, varētu palīdzēt aizsargāt kalnu ekosistēmas, no kurām mēs visi esam atkarīgi.

 ”Visos kontinentos plašo, maz skarto dabas apgabalu vienīgie sargi ir šo tālo nostūru vietējie iedzīvotāji,” sacīja Alans Dērnings no institūta Worldwatch. ”Viņu ekoloģiskās zināšanas.. var mēroties ar tām zinībām, kas atrodamas modernās zinātniskās bibliotēkās.” Šīs vērtīgās zināšanas ir jāsargā tāpat kā citas kalnu bagātības.

2002. gadā, kas bija izsludināts par Starptautisko kalnu gadu, UNEP īpašu uzmanību pievērsa kalnu vides aizsardzībai. Lai uzsvērtu cilvēces atkarību no kalniem, Kalnu gada organizatori pat izveidoja devīzi: ”Mēs visi esam kalnieši.” Viņu mērķis bija informēt sabiedrību par problēmām, kas apdraud mūsu planētas kalnus, un meklēt šo problēmu risinājumus.

Kalniem mūsdienās tiešām ir vajadzīga aizsardzība. ”Pārāk bieži cilvēki uzskata kalnus vienīgi par dabas bagātību avotu un neveltī pietiekamu uzmanību kalnu iedzīvotāju bēdīgajam stāvoklim un kalnu ekosistēmu saglabāšanai,” atzina kāds orators Starptautiskajā kalnu konferencē, kas notika 2002. gadā Kirgizstānas pilsētā Biškekā.

Kādas ir dažas no problēmām, kuras apdraud pasaules kalnus un to iedzīvotājus? Kā šīs problēmas ietekmē mūs visus?