Kas var glābt kalnus?

ČETRAS dienas ilgā Starptautiskā kalnu konference, kas 2002. gadā notika Kirgizstānas pilsētā Biškekā (Centrālā Āzija), bija pirmā starptautiskā sanāksme, kas bija veltīta kalnu problēmām. Konferences rīkotāji cerēja, ka 2002. gads ”ievadīs jaunu ēru — ēru, kurā tiks pilnībā atzīta kalnu īstā vērtība”.

Konferencē vienbalsīgi tika pieņemta rīcības programma — tā dēvētā ”Biškekas kalnu platforma” —, kurā bija formulētas vadlīnijas visiem, kam rūp kalnu aizsardzība. Šajā programmā bija izvirzīts mērķis ”uzlabot kalnu iedzīvotāju dzīves apstākļus, aizsargāt kalnu ekosistēmas un rūpēties par saprātīgāku kalnu resursu izmantošanu”.

Kalnu aizsardzībā ir gūti zināmi panākumi. Daudzviet pasaulē ir izveidoti nacionālie parki un citas aizsargājamas teritorijas, kas palīdz saglabāt sevišķi gleznainas ainavas un bioloģisko daudzveidību. Dažādās zemēs vides aktīvistu grupām ir izdevies kaut kādā mērā aizkavēt vides postīšanu. Biškekas konferencē tika izvirzīts uzdevums likvidēt radioaktīvos atkritumus, kas izvietoti Kirgizstānas kalnos. Šie toksiskie atkritumi draudēja saindēt ūdens krājumus 20 procentiem Centrālās Āzijas iedzīvotāju.

Tomēr šķēršļi, kas jāpārvar, lai aizsargātu pasaules kalnus, joprojām ir milzīgi. Piemēram, 1995. gadā Kanādas varas iestādes pieņēma mežu izmantošanas noteikumus, kas bija izstrādāti ar mērķi saudzēt atlikušos Britu Kolumbijas lietusmežus. Taču vēlāk, veicot pārbaudes, tika konstatēts, ka mežizstrādes uzņēmumi parasti neņem vērā šos noteikumus un cērt mežus kailcirtē pat visstāvākajās nogāzēs. 1997. gadā noteikumi tika pārstrādāti un izveidots jauns, mazāk stingrs variants, jo mežrūpniecības nozares pārstāvji apgalvoja, ka noteikumi ir pārāk apgrūtinoši.

Komerciālās intereses nav vienīgais šķērslis. Biškekas konferencē pieņemtajā deklarācijā atzīts, ka kalnu ekosistēmas pastāvīgi tiek bojātas tādu faktoru dēļ kā kari, nabadzība un bads. Kalnu un citu mūsu planētas reģionu postīšana nerimsies, kamēr nebūs likvidēti šie dziļākie cēloņi, kuru dēļ videi tiek nodarīts kaitējums.

Dieva rūpes par viņa radīto

Lai gan aina varētu šķist drūma, ir pamats raudzīties nākotnē ar optimismu. Visvarenajam Dievam nav vienalga, kas notiek ar viņa roku darbu. Bībelē sacīts, ka viņam ”pieder.. kalnu galotnes”. (Psalms 95:4.) Viņam rūp arī visa dzīvā radība, kas mājo kalnos. 50. psalma 10. un 11. pantā var lasīt, ka Dievs Jehova saka: ”Man pieder visi meža zvēri, visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos. Man ir zināms ikviens putns gaisā, un visi lauku kustoņi ir Manā ziņā.”

Bet kā Dievs grasās glābt no izpostīšanas mūsu planētas apdraudēto vidi? Bībelē stāstīts, ka viņš ir izveidojis ”valsti, kuŗa pastāvēs nesagŗauta mūžīgi”. (Daniēla 2:44.) Par šīs ”valsts” — Dieva debesu Valstības — valdnieku ir iecelts Jēzus Kristus, un Jēzum ir dziļa interese par to, kas notiek ar zemi un cilvēkiem uz tās. (Salamana Pamācības 8:31.) Viņa vadībā uz zemes tiks nodibināts miers, darīts gals apspiestībai un aplamai dabas bagātību izmantošanai un izlabots kaitējums, kas nodarīts mūsu planētai. (Atklāsmes 11:18.)

Ja jūs ilgojaties pēc šāda risinājuma, jūs noteikti lūgsiet Dievu, lai nāk viņa Valstība. (Mateja 6:9, 10.) Šādas lūgšanas nepaliks bez atbildes. Dieva Valstība drīz iznīcinās netaisnību un novērsīs zemei nodarīto postu. Kad tas būs noticis, tad, kā tēlaini sacīts psalmā, pat kalni gavilēs priekā. (Psalms 98:8.)