Neaizsargātie skatītāji

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SOMIJĀ

KINOFILMAS, televīzija, videofilmas, DVD, elektroniskās spēles un internets daudziem bērniem ir ikdienas sastāvdaļa. Nesen izdotā Somijas Filmu klasifikācijas padomes ziņojumā ir rakstīts, ka, ”saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem, laiks, ko bērni un jaunieši pavada pie ekrāna, 20 līdz 30 reizes pārsniedz to laiku, ko viņi pavada kopā ar ģimeni”. * Skumji ir arī tas, ka bērni šādi tiek pakļauti kaitīgai ietekmei.

Dažās zemēs valdības cenšas aizsargāt bērnus, nosakot vecuma ierobežojumus un vizuālo programmu kategorijas. Taču, kā bija atzīmēts minētajā ziņojumā, bērni un vecāki ne vienmēr saprot, ko nozīmē kategoriju apzīmējumi, vai arī izturas pret ierobežojumiem nenopietni. Tāpat ir zināms, ka daudzi kinoteātri un videonomas neņem vērā vecuma ierobežojumus. Turklāt dažām programmām un filmām kategorijas nemaz nav piešķirtas.

Viena no aptaujātajām skolotājām izteica šādu novērojumu: ”Man šķiet, ka skolēni bieži vien neuzskata par vardarbīgu tādu materiālu, kurā nav asiņainu skatu.” Daudzām video spēlēm un datorspēlēm un pat īpaši bērniem veidotām animācijas filmām ir potenciāli kaitīgs saturs.

Ziņojumā ir norādīts, ka ”galvenā atbildība par to, kādas filmas un televīzijas programmas bērni skatās,” jāuzņemas ģimenei. Tā beigās ir uzdots šāds nopietns jautājums: ”Vai mums, pieaugušajiem, ir vēlēšanās, spēks un iespējas pasargāt bērnus no informācijas līdzekļu kaitīgās iedarbības?”

[Zemsvītras piezīme]