No mūsu lasītājiem

Vientulība Es izlasīju rakstu sēriju ”Vai vientulību var pārvarēt?” (2004. gada 8. jūnijs) un sapratu, ka man jums katrā ziņā jāuzraksta. Kad ieraudzīju šos rakstus, nevarētu teikt, ka tie mani būtu īpaši ieinteresējuši. Taču, tos lasot, es sapratu, ka man ir nosliece norobežoties no citiem. Ieteikumi šajos rakstos bija tieši tas, kas man vajadzīgs.

E. V., ASV

Es ciešu no lēkmēm un depresijas, un zāļu ietekmē es ļoti daudz guļu. Tāpēc es bieži jūtos vientuļa. Šie raksti man palīdzēja saprast, ka mēs neesam vieni pat tad, kad jūtamies vientuļi.

DŽ. K., ASV

Man ir 14 gadi. Agrāk es gribēju, lai klasesbiedri mani uzskatītu par savējo. Man likās, ka viņi ir mani draugi. Taču tad, kad viņi redzēja, ka es savu kristīgo uzskatu dēļ atšķiros no viņiem, es sapratu, ka viņi mani pametīs, ja es nekļūšu tāds kā viņi. Tagad es saprotu, ka īstus draugus — gan vecus, gan jaunus — var atrast kristiešu draudzē.

N. K., Spānija

Šī rakstu sērija man palīdzēja saprast, kāpēc es tik asi reaģēju uz to, ka mans vīrs ceļoja darba darīšanās un es paliku viena. Man ļoti palīdzēja jūsu ieteikums runāt par savām jūtām ar kādu tuvu draugu un paturēt prātā, ka es nebūt neesmu vienīgā, kas reizēm jūtas vientuļa.

J. H., Čehija

Es drīz pārcelšos uz apvidu, kurā trūkst sludinātāju. Mana māte par to priecājas, taču reizēm viņa jūtas vientuļi. Tieši tad, kad mēģināju saprast, ko lai daru, iznāca šie raksti. Es tagad domāju, kā regulāri sazināties ar māti un stāstīt par uzmundrinošajiem gadījumiem, ko pieredzēšu sludināšanā.

N. K., Japāna

Londonas Tauers Raksts ”Londonas Tauers — trauksmainas vēstures liecinieks” (2004. gada 8. jūnijs) iznāca īstajā brīdī. Mana skolotāja un daži klasesbiedri nupat bija atgriezušies no brauciena uz Londonu. Pateicoties šim rakstam, es varēju iztēloties, kāds varētu būt ceļojums uz Londonu, un man tas neko nemaksāja!

P. L., Vācija

Raizes Pirms kāda laika mani māca tik spēcīgas raizes, ka tās izsmēla visus spēkus. Doma, ka tas ir ticības trūkuma dēļ, padarīja stāvokli vēl sliktāku. Es esmu ļoti pateicīga par rakstu ”Vai raizes liecina par ticības trūkumu?” no rubrikas ”Bībeles viedoklis” (2004. gada 8. jūnijs). Jehova mani vienmēr uzmundrina, kad esmu noraizējusies.

J. I., Japāna

Demogrāfija Rakstā ”Demogrāfija, Bībele un nākotne” (2004. gada 8. maijs) jūs apgalvojat, ka izraēlieši atstāja Ēģipti pēc 215 gadiem. Taču 2. Mozus 12:40, 41 ir teikts, ka tas notika pēc 430 gadiem.

R. K., ASV

”Atmostieties!” atbilde. Pēc visa spriežot, šajos pantos minētais ”Israēla bērnu uzturēšanās laiks” nav tikai tas laiks, ko ebreji pavadīja Ēģiptē. Tajā acīmredzot ir ietverts viss laika periods, kas sākās ar Ābrahāma ienākšanu Kanaāna zemē. Kā norādīja apustulis Pāvils, šis 430 gadu ilgais laikposms sākās, kad stājās spēkā ar Ābrahāmu slēgtā derība. (Galatiešiem 3:16, 17.) Tas notika 1943. gadā p.m.ē., kad Ābrahāms iegāja Kanaānā. Saskaņā ar Bībeles hronoloģiju, tas bija 215 gadus pirms ebreju pārcelšanās uz Ēģipti. Tātad ebreju ”uzturēšanās laiks Ēģiptē” ir atlikušie 215 gadi (skat. šķirkli ”Hronoloģija” enciklopēdijas ”Insight” (Rakstu izpratne) 1. sējumā (angļu val., izdevuši Jehovas liecinieki) un 2004. gada 15. marta žurnālu ”Sargtornis”, 26. lpp.).