Kā palīdzēt jauniešiem viņu problēmās

MŪSDIENU jaunieši aug nemīlīgā, brīžiem pat biedējošā pasaulē. Bieži vien pusaudži bezpalīdzīgi noraugās, kā vecāki sāk dzīvot atsevišķi vai nolemj oficiāli šķirties. Citi redz, kā skolasbiedri sāk lietot narkotikas vai pārkāpt likumu. Daudziem jauniešiem no abu dzimumu pārstāvjiem ir jādzird piedāvājumi iesaistīties seksuālās attiecībās. Turklāt gandrīz visi pusaudži laiku pa laikam jūtas nesaprasti, vientuļi un nomākti.

Kas jauniešiem nepieciešams, lai viņi spētu tikt galā ar sarežģītām situācijām dzīvē? ”Bērniem ir vajadzīga stingra morālo vērtību sistēma,” raksta Dr. Roberts Šovs, ”stabili priekšstati, kas palīdzētu izvēlēties piemērotus draugus, pieņemt pareizus lēmumus un ar iejūtību izturēties pret citiem.” Bībelē ir atrodama vislabākā morālo vērtību sistēma, jo tajā ir lasāmas Radītāja domas. Nav neviena, kas labāk par Dievu Jehovu zinātu, kas mums ir vajadzīgs, lai tiktu galā ar mūsdienu nemierīgās pasaules problēmām.

Saprātīga, praktiska vadība

Bībeles principi ir praktiski un reāli izmantojami dzīvē. Vecākiem un citiem pieaugušajiem, kas vēlas palīdzēt jauniešiem veidot sekmīgu dzīvi, šie principi ir nenovērtējami.

Piemēram, Bībelē ir reālistiski norādīts, ka ”muļķīgas blēņas mīt bērna sirdī”. (Salamana Pamācības 22:15.) Kaut gan daži pusaudži  izskatās vecāki par saviem gadiem, viņi tik un tā ir un paliek nepieredzējuši jaunieši. Arī viņi mēdz izjust nedrošību, dažādas vēlmes un trauksmainas sajūtas, kas raksturīgas pārejas posmam. (2. Timotejam 2:22.) Kā palīdzēt šādiem jauniešiem?

Bībelē ir uzsvērts, cik liela nozīme ir regulārai domu apmaiņai starp vecākiem un bērniem. Tajā vecāki tiek mudināti: ”Par [Dieva normām] tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.” (5. Mozus 6:6, 7.) Šādām sarunām ir divkāršs labums. Pirmkārt, tās paver iespēju mācīt jauniešiem Dieva likumus. (Jesajas 48:17, 18.) Otrkārt, sarunas vecākiem un bērniem ļauj uzturēt domu apmaiņu. Īpaši svarīgi tas ir tajā laikā, kad bērni ir pusaudža vecumā un bieži ieraujas sevī un jūtas vientuļi.

Jāatzīst, ka laiku pa laikam vientuļi sajūtas gandrīz visi jaunieši. Tomēr dažus vientulība nomoka pastāvīgi. ”Šādi jaunieši stāsta, ka viņiem ir grūti atrast skolā draugus, ka viņiem nav, ar ko aprunāties, ka viņi jūtas vientuļi, ka viņiem neizdodas iepatikties citiem un ka viņiem vajadzības gadījumā nav, pie kā griezties pēc palīdzības,” teikts kādā avotā *.

Ir labi, ja vecāki un citi pieaugušie, kam rūp jaunieši, pievērš pusaudžiem uzmanību un palīdz viņiem tikt galā ar grūtībām. Bet kā to darīt? ”Vienīgais veids, kā noskaidrot, kas uztrauc jauniešus, ir pavaicāt to viņiem pašiem,” rakstīja kāda jauniešiem domāta žurnāla izpildredaktore. Protams, ir vajadzīgs laiks un pacietība, lai uzzinātu, par ko sirds dziļumos raizējas  pusaudži. Tomēr pūles bagātīgi atalgojas. (Salamana Pamācības 20:5.)

Nepieciešamība pēc saprātīgiem ierobežojumiem

Domu apmaiņa nav vienīgais, kas vajadzīgs jauniešiem, — viņiem ir nepieciešami saprātīgi ierobežojumi, un dziļi sirdī viņi tos arī gaida. Bībelē teikts, ka ”zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu”. (Salamana Pamācības 29:15.) Pēc speciālistu domām, nepilngadīgo noziedzības pamatā ir skaidru normu un ierobežojumu trūkums. ”Ja bērnam mūžīgi tiek izdabāts, viņš nekad nedzird vārdu ”nē” un nepazīst ierobežojumus, viņš nespēj iemācīties, ka ir jārēķinās ar citiem cilvēkiem — ka viņiem ir sava dzīve, emocijas, vajadzības un izvēles brīvība. Ja bērns neiemācās just citiem līdzi, viņš nespēs iemācīties mīlēt,” raksta Dr. Roberts Šovs.

Līdzīgu domu ir izteicis Dr. Stentons Samenovs, kas gadiem ilgi ir strādājis ar problemātiskiem jauniešiem: ”Daži vecāki uzskata, ka bērniem ir jādod brīva vaļa. Viņi naivi domā, ka pienākumi un prasības pārāk noslogos bērnus un laupīs viņiem bērnību. Tomēr tieši tas, ka vecāki nenosaka bērnam nekādus ierobežojumus, var izraisīt milzīgas problēmas. Šie vecāki nesaprot, ka jauniešiem, kas tikpat kā netiek disciplinēti, vēlāk ir grūti būt savaldīgiem.”

Tas nenozīmē, ka vecākiem vienīgi atliek būt stingriem pret saviem bērniem. Lai būtu par labiem vecākiem, ir vajadzīgs daudz vairāk nekā tikai noteikt ierobežojumus. Ja vecāki ir izvirzījuši pārmērīgi stingras, nelokāmas prasības, mājās var izveidoties smaga atmosfēra. Bībelē ir ieteikts: ”Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” (Kolosiešiem 3:21; Efeziešiem 6:4.)

Tāpēc laiku pa laikam vecākiem ir jāpārdomā, vai nebūtu vietā kaut ko mainīt savās audzināšanas metodēs, īpaši, ja bērni pieaug un viņu rīcība jau liecina par zināmu briedumu. Varbūt atkarībā no tā, cik lielā mērā bērns ir iemācījies pieņemt atbildīgus lēmumus, dažas prasības labāk ir samazināt vai vispār atcelt. (Filipiešiem 4:5.)

Centieni veidot kontaktu ar bērniem

Kā jau bija minēts iepriekšējā rakstā, Bībelē bija paredzēts, ka pirms tam, kad Dievs iejauksies notikumu gaitā un iznīcinās ļaunumu, pasaule pieredzēs ”grūtus laikus”. Fakti liecina, ka mēs dzīvojam tieši šajā pravietotajā laikā — bezdievīgās pasaules ”pēdējās dienās”. Tāpat kā pieaugušajiem, arī jauniešiem ir jātiek galā ar dzīvi šajā pasaulē, kurā tik daudzi cilvēki ir ”patmīlīgi, ..cietsirdīgi, ..nesavaldīgi”. (2. Timotejam 3:1—5, LB-65r.) *

Ja vecāki ievēro, ka bērni atsvešinās, viņi var censties atjaunot kontaktu, pamazām risinot vienu sarunu pēc otras. Nevar noliegt, ka daudzi vecāki dara visu, kas ir viņu spēkos, lai kļūtu bērniem par īstu atbalstu un stiprinājumu.

Šajā ziņā visvairāk noder Bībeles padomi. Bībeles principi daudziem vecākiem ir palīdzējuši tikt galā ar saviem pienākumiem, un jauniešiem tie ir ļāvuši izvairīties no smagām kļūdām. (5. Mozus 6:6—9; Psalms 119:9.) Tā kā Bībeles autors ir mūsu Radītājs Dievs Jehova, mēs varam būt droši, ka šī grāmata sniedz vislabāko vadību mūsdienu jauniešiem. *

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 10. lpp.]

Uztici savas raizes kādam pieaugušajam, kam rūp tava dzīve